Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs.
Rubrika - MākslaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Intervija ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Baibu Vanagu.
Hellēnisma laikmeta izpratnē muzejs bija ēka, kas veltīta mūzām vai mākslai, kuru tās iedvesmojušas. Mūsdienās par (mākslas) muzejiem uzskatām institūcijas un iestādes, kuras uzglabā, kolekcionē, pēta un izstāda mākslas darbus, neliekot komerciālo darbību pirmajā vietā. Atšķirībā no privātajām galerijām mākslas muzejiem nākas paļauties gan uz valsts, gan pašvaldību, gan dažādu sponsoru atbalstu. Muzeja uzturēšana, labiekārtošana, kā arī apmeklētāju intereses rosināšana un piesaistīšana ir darbietilpīgs process, it sevišķi, ja muzejs ir neliels un veltīts.
Intervija
Taidzi
Rubrika - PieredzeŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Taidzi (Tai Ji) ir sena mācība, kas sakņojas daoismā. Skolotājs Andieass D. Hofmans (Andieas Danata Hofmann), kurš viesojies arī Latvijā, ir spējis šo seno praksi padarīt mūsdienīgu. Viņš izpratis mūsu laikmeta jaunās enerģijas un spējis tās apvienot vienā veselumā. Taidzi ir augstākā dzīves kvalitāte – līdzsvarota un harmoniska enerģijas plūsma, kuras pastāvīgie pavadoņi ir mīlestība, prieks un miers. Tā ir iespēja sajust savu un Visuma enerģiju, iegūt līdzsvaru starp prātu, emocijām un ķermeni.
Intervija
Aktivitāte padara biznesu neatlaidīgu.
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Intervija ar riteņbraukšanas veterānu Imantu Stradiņu.
Riteņbraukšanas veterāns Imants Stradiņš sācis nodarboties ar riteņbraukšanu 15 gadu vecumā un aktīvi nobraucis līdz 27 gadu vecumam. Pēc tam pamatdarba dēļ riteņbraukšanai pievērsies mazāk. Bet vecumdienās, kad ķeras klāt visādas kaites un pieaug svars, I.Skrastiņš iesaka labāk ārstēties ar to, ar ko esi saslimis… Tā esot tāda tendence – bijušajam peldētājam patīk peldēt, bet bijušais vieglatlēts ir ar mieru skriet.
Intervija
No klepus zālēm līdz gēnu tehnoloģijām: Roche.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
Mēs pazīstam Šveici kā pulksteņu, šokolādes un banku zemi. Taču tas vēl nav viss, ar ko Šveice ir slavena. Šai slavai savu artavu pielicis arī farmācijas un diagnostikas gigants F.Hoffmann-La Roche Ltd. – uzņēmums ilgdzīvotājs, kas dibināts 1896. gadā.
Ilgvars Zihmanis
Personālvadības
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Arturs Štamers, IA Demarsch klientu konsultants, treneris.
Šajā rakstā gribu dalīties ar pārdomām par to, kādas tendences ir vērojamas saistībā ar personālvadību, vairāk pievēršot uzmanību pārdošanas un klientu apkalpošanas jautājumiem, jo tas ir mans darbības lauks ikdienā, kā arī tāpēc, ka šī ir viena no jomām, kas attīstīta uzreiz un bez īpaša ieguldījuma atšķirībā no ražošanas, kas ir mērķi Nr. 1 Latvijas gaišāko prātu izpratnē.
Arturs Štamers
Psiholoģiskās robežas sava laika organizēšanā
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante
Jūs mani nespēsiet ieraudzīt, jūs varēsiet tikai mani sajust un arī tikai tad, ja esat apzināta, vesela personība. Izsenis cilvēkiem tīk ticēt tam, ko tie spēj ieraudzīt, tomēr daudz kas cilvēka psihē tiek glabāts kā liels noslēpums, ar kuru iespējams iepazīties tikai daļēji. Psiholoģiskās robežas no fiziskajām atšķiras ar to, ka ir neredzamas, neapzinātas. Tas ir dzīves baudīšanas iežogojums, kuru mēs iegūstam, pateicoties vecākiem, ģenētikai un videi, kurā augām un dzīvojam pašlaik.
Andrija Likova (Anstrauta)
Idejas, kas pielīp. Kāpēc dažas idejas iesakņojas, bet citas iznīkst.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Idejas, kas pielīp. Stenforda Universitātes psiholoģijas profesors Čips Hīts un biznesa konsultants un lektors Dens Hīts.
Neatkarīgi no tā, vai jūs esat uzņēmējs, vadītājs, politiķis, zinātnieks, pedagogs, mārketinga vai sabiedrisko attiecību speciālists, žurnālists vai arī māmiņa uz pilnu slodzi, jums ir idejas, ko pavēstīt. Jauna produkta ienākšana tirgū. Stratēģija, ar ko vēlaties pārliecināt. Pārliecība, kurā gribat dalīties. Vērtības, ko vēlaties ieaudzināt savos bērnos... Tomēr tas ir grūti, ārkārtīgi grūti – ietekmēt (vai pat pilnībā mainīt) savas auditorijas uzskatus.
Intervija
Krīzes labvēlīgā ietekme jeb dzīves skola vadītājiem vadītāju atlases speciālista dienasgrāmata.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Betija Putniņa, Vadītāju atlases un attīstības kompānijas Fontes vecākā konsultante.
Vēl pavisam nesen uzņēmumos bieži tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar izmaksu optimizēšanu un darbinieku skaita samazināšanu. Lielai daļai uzņēmumu vadītāju nācās gūt pieredzi, kā darboties krīzes apstākļos, kas prasa operatīvu un reizēm nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Dominējošās emocijas lielākoties bija negatīvas, jo krīze tika saistīta ar to, kas kaut ko atņēma, ierobežoja vai liedza. To nevar apstrīdēt, taču, kā jau katrai lietai, arī tai ir gan sava negatīvā, gan pozitīvā puse. Arī šim Latvijas ekonomikas periodam ir vairāki pozitīvi aspekti, no kuriem mēs varam mācīties un izmantot tos kā iespējas.
Betija Putniņa
Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kā strādā mana komanda!
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Inga Radžabova, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sabiedrisko attiecību speciāliste.
Iedomājieties, cik ērti būtu, ja personāla novērtēšanas speciālisti būtu izgudrojuši spoguli, kurā paskatoties, uzņēmuma vadītājs varētu redzēt, kā strādā viņa komada, un līdzīgi kā pamāte pasakā par Sniegbaltīti ik pa laikam saņemt apstiprinošu atbildi uz jautājumu, vai viņa komada joprojām ir pasaulē vislabākā. Varētu iztikt bez komandas darba vērtēšanas, jo vienmēr būtu spogulītis, kam pajautāt. Tas būtu ļoti vienkārši un neprasītu pat tik daudz laika, cik pieiet pie spoguļa un novērtējot, vai esam labi saposušies, lai dotos uz darbu vai izklaides pasākumu, apgieztos uz papēža ap savu asi par 360 grādiem.
Inga Balode, Radžabova
Es biju, esmu un būšu!
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Elita Kazaine, profesionāls koučs Erickson College International.
Ir cilvēki, kas paklupuši, lepni paceļ galvu, nopurinās un soļo tālāk. Kļūda tiek uztverta kā nākamā līmeņa uzdevums, kas tiek pieņemts ar vēl lielāku azartu. Spēle notiek pēc win-win noteikumiem, ar virzību uz mērķi. Ir cilvēki, kas nespēj atlaist, aizmirst un vēl ilgi analizē, kāpēc tā notika, kurš bija vainīgs, meklē cēloņsakarības un rokas problēmās. To visu labi apzinot, jāatzīst, ka, lai cik pozitīva būtu domāšana un veselīga attieksme pret kļūdām (nekļūdās tas, kas neriskē), parasti atrodamies kaut kur pa vidu.
Elita Kazaine
Personāla vadītāja loma organizācijas iekšējā komunikācijā.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Artūrs Graudiņš, AS Severstaļlat Personāla un administratīvais direktors.
Pasaulē ik dienas noris tik daudz notikumu, ka nereti ir grūti izprast, kas tad ir tas svarīgākais, kas noticis un kam jāpievērš uzmanība. Tik daudz atšķirīgu informācijas saņemšanas iespēju un izklāstu, ka viena un tā pati informācija vienlaikus tiek pasniegta kā ļoti laba un izcila, bet jau pēc neilga laika - kā ļoti slikta un postu nesoša! Kā neapjukt šajā masīvajā informācijas pasaulē, kā nošķirt nepieciešamo un aktuālo informāciju no tās, kas nozog mūsu laiku? Par to nākas domāt arī organizācijās, lai mēs katrs atsevišķi un visi darbinieki kopā saņemtu to aktuālo informāciju, kas nepieciešama ikdienas darbam un organizācijas attīstībai. Katrai organizācijai ir svarīga kopējo vērtību iedzīvināšana, tās skatot savu darbinieku konkrētā rīcībā un uzvedībā.
Artūrs Graudiņš
Personālvadība Latvijas Valsts mežos.
Rubrika - VadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Intervija ar A/S Latvijas Valsts meži personāldaļas vadītāju Ligitu Pundiņu
Mūsu uzņēmumā definētas noteiktas vērtības, un personāldaļa strādā, lai tās iedzīvinātu. Personāldaļai jāstrādā salīdzinoši nemanāmi, radot, veidojot un uzturot sintēzi starp darbnieku un vadītāju. Ja darbinieks spēj pieņemt uzņēmuma vērtības un jūtas iederīgs, viss kārtībā. Svarīgi sajust piederību savai videi un uzņēmumam, identificēties ar savu komandu un vadītāju.
Intervija
Īstā darbinieka meklējumos.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Personāla atlases un politikas jautājumi cilvēcei acīmredzami ir aktualizējušies kopš laikiem, kad vajadzēja kādu, kurš pārstāv akmens laikmeta iedzīvotāju cilti – galvenokārt tirdznieciskos darījumos, protams. Cilvēks, kuram piemita spēja apvārdot citus un pārliecināt, ka attiecīgais priekšmets ir savas cenas vērts, iespējams, kļuva par pirmo pārdošanas speciālistu. Ja viņš būtu mēģinājis uzrakstīt savu CV, droši vien galvenais akcents būtu „spēja noformulēt savas idejas, motivēt klientu un pārliecināt par attiecīgās preces iegādes nepieciešamību”. Mūsdienās tieši šādus apzīmējumus mēs izmantojam, sastādot vēlamo prasību sarakstu pārdošanas speciālistam.
Kristiana Lapiņa
Personāla mainība: skatījums caur skaitļiem.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore.
„Personāla mainība” ir termins, kuru izmanto, lai raksturotu iestāžu, uzņēmumu un citu organizāciju vispārējās vadīšanas un personāla vadīšanas kvalitāti. Parasti ar personāla mainību saprot darbinieku aiziešanu no organizācijas. Darbinieki maina darba vietas arī vienas organizācijas ietvaros, bet šo iekšējo kustību neattiecina uz personāla mainības rādītāju tā tradicionālajā izpratnē. Lai tomēr izsekotu darbinieku iekšējās kustības tendences, var aprēķināt personāla mainības rādītājam līdzīgu rādītāju, kurā ņem vērā tikai darbinieku iekšējās pārvietošanas datus.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijai 15.
Rubrika - VadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Intervija ar Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidenti, Latvijas Pasts Personāla vadības departamenta direktori Evu Selgu.
Šis ir asociācijas jubilejas gads, jo mēs pastāvam jau 15 gadus. 1996. gadā astoņi cilvēki, tai skaitā arī es, nodibinājām Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju (LPVA). No dibinātājiem asociācijā es šobrīd esmu palikusi vienīgā. Pārējie visi ir mainījuši darbības jomas. Piecpadsmit gados organizācija ir izaugusi par stabilu un noteiktu viedokļa paudēju Latvijā. Šobrīd mēs esam vairāk nekā 240 biedru. Labajos laikos bijām ap 270, bet krīzes laikā daļu pazaudējām, taču biedru skaits ir mainīgs, un tas ir normāls process.
Intervija
Mans lepnums - Veselības centrs 4
Rubrika - VadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Intervija ar Māri Rēvaldu, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētāju.
Māris Rēvalds dalās savā uzņēmēja pieredzē no pagasta aptiekas līdz Latvijas lielākajai privātajai ambulatorās medicīnas iestādei ar premium klases iekārtām Veselības centram 4 un 3000 pacientiem diennaktī, kuras darbības profili sniedzas no skaistumkopšanas līdz modernai diagnostikai un lāzerķirurģijai, kā arī kādam pasaulē interesantam objektam – restorānam Hospitālis. Māris ir darbīgs, mērķtiecīgs un inovatīvs. Viņu dzen mūžīgā tieksme, kas vērsta uz uzņēmuma attīstību un strādāšanu.
Intervija
Būt dzīviem un radošiem.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūlijs, augusts 2011
Intervija ar Reini Druvieti, producentu grupas Rain Project valdes locekli.
Piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt izdevniecībās Tapals un Nordik par tehnisko asistentu. Svētkos “Rīgai 800” es biju projekta “Gadsimta filmu parāde” vadītājs. Tam sekoja projektu vadības darbs koncertu aģentūrā Hermaņa Brauna fonds un direktora amats Radio korī. Kopš 2005. gada paralēli citiem darbiem vadu savu uzņēmumu Rain project – Reiņa projekts, vai angliski – lietus projekts, kas nes augļus. Mani projekti Magic Sand, Magic Ice un Magic Art iemieso manu vēlmi radoši un netipiskā veidā palīdzēt cilvēkiem.
Intervija
Izglītība: kurators.
Rubrika - MākslaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Intervija ar Eseksas Universitātes profesoru Metjū Pūlu (Matthew Poole) .
Latvijā nav tādas augstskolas, kurā varētu apgūt izglītības programmu – kurators, bet, iespējams, kādreiz būs. Šajā intervijā savā pieredzē dalās Eseksas Universitātes profesors, mākslas politiskās vērtības izpētes grupas direktors, galvenais universitātes laikmetīgās mākslas speciālists un Šefīldas Halemas Universitātes bakalaura programmas neatkarīgais vērtētājs Metjū Pūls (Matthew Poole). “Laikam sākumā būtu jāsaka, ka diemžēl es gandrīz neko nezinu par Latviju kā valsti un vēl mazāk par tās mākslu, tā kā es varu tikai runāt par to, kas, manuprāt, darbojas un kas nedarbojas šeit, Lielbritānijā.
Intervija
Mandala.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Mandalas nāk no apmēram 2300 gadu senas vēstures. Senākās liecības par mandalām ir atrodamas alu zīmējumos, baznīcu vitrāžās. Pats vārds „mandala” nāk no sanskrita un nozīmē „aplis”, tātad viss, kas ir apļa formā - torte, šķīvis, pulkstenis, ir mandala. Mandala ir kosmosa simbols un nozīmē mūžību, tas ir Visuma centrs. Cilvēka centrs ir sirds, caur kuru plūst enerģija un dzīvība. Viss sākas no centra. Koncentrācija centrā ir cieši saistīta ar prāta un ķermeņa attīrīšanās procesu. Attīrīšana ļauj nodibināt skaidrāku kontaktu starp vajadzībām un garīgajiem spēkiem.
Ilze Karlāne
Nūjot – ražot laimes hormonus.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Somi, kas ir nūjošanas atklājēji, sākotnēji teica, ka vidējais nūjotājs pie viņiem ir sieviete vecumā ap piecdesmit. Tā kā Latvijā šī kustība sākās nedaudz vēlāk - Latvijas Tautas sporta asociācija to uzsāka apmēram pirms trim gadiem, tad arī pie mums iesākumā vidējais nūjotājs bija sieviete vecumā virs četrdesmit. Pašlaik, trīs gadus vēlāk, Latvijā jau darbojas starptautiski sertificēti nūjošanas instruktori, un kustība ir organizēta gan grupu nodarbībās, gan ātrumpārgājienos, kur piedalās kā sievietes, tā arī vīrieši, un pārstāvētas ir visas vecumu grupas.
Intervija
Vēlies citu gaisotni? – nomaini aizkarus.
Rubrika - StilsŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Daudzi klienti man ir kļuvuši par draugiem, pat ļoti tuviem. Dažreiz viņi vienkārši garāmejot ienāk salonā un saka – vai, mēs te bijām šajā rajonā, atnācām apskatīties, kā jums klājas, cik labi, ka jūs vēl te esat! Tas ir liels gandarījums, ja klients ienāk mūs apciemot un atnes puķes, konfekšu kasti vai šampanieti. Tas laikam nozīmē tikai vienu – cilvēki alkst pēc labām attiecībām, pozitīvas saskarsmes vai vienkārši normālas apkalpošanas.
Intervija
Pirmais, Karloss Slims Elu gluži nemanot.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
Kurš pašlaik ir bagātākais cilvēks pasaulē? Ja domājat, ka tas ir Bils Geitss, padomājiet vēlreiz. Tas tiesa – savā tronī Geitss sēdēja ilgi. Taču nu jau pāris gadus viņu nomainījis kāds cits, kura vārdu pie mums daudzi vispār nav dzirdējuši, par spīti viņam piederošajiem 74 miljardiem dolāru. Toties Meksikā viņu pazīst visi. Karloss Slims Elu.
Ilgvars Zihmanis
Kam pievērst uzmanību, lai nezaudētu darbiniekus.
Rubrika - Organizāciju psiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Elvita Rudzāte, SIA Zygon Baltic Consulting valdes locekle.
Šajā laikā, kad samērā daudz Latvijas iedzīvotāju dodas darba meklējumos ārpus Latvijas robežām, viens no svarīgākajiem organizācijas darbības veiksmes faktoriem ir ar darbu apmierināti darbinieki. Tas kļūst par noteicošo faktoru, lai samazinātu darbinieku mainības līmeni un kvalificētu darbinieku zaudēšanas risku.
Elvita Rudzāte
Vai esat gatavs kļūt par izcilu dārznieku?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Inga Radžabova, Lietišķās informācijas dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
Ne katram dārzniekam izdodas izaudzēt krāšņus ziedus un ne katram uzņēmējam dzīvē izdodas spīdoši realizēt savas idejas. Ja diviem dažādiem cilvēkiem iedosim realizēt vienu un to pašu plānu, iznākums, visticamāk, būs atšķirīgs. Vai apzināties, cik lielā mērā kādas ieceres liktenis ir atkarīgs ne tik daudz no tā, cik precīzi biznesa plānā ir aprēķini un prognozes, bet tieši no jūsu paša dzīves uztveres, attieksmes pret notikumiem un gatavības negaidītiem pavērsieniem? Lai ieceres nepaliktu tikai biznesa plānā uz papīra, ietērptas korektos skaitļos un pareizos ekonomiskajos pamatojumos, ir vērts uzklausīt padomus, ko dārzniekiem - sapņu un ieceru realizētājiem – sniedz biznesa literatūra.
Inga Balode, Radžabova
12 uzstāšanās mākslas ieteikumi.
Rubrika - Uzņēmēja prasmesŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Ieva Zēģele, sabiedrisko attiecību maģistrs, pasākumu vadītāja, prezentēšanas un uzstāšanās mākslas lektore.
Lielākā kļūda, vadot dažāda veida prezentācijas, ir vadītāja liktais uzsvars uz vārdu „prezentācija” nevis „māksla”, šajā kontekstā saprotot to ar „māksla uzstāties”. Power Point prezentācijas programma piedāvā lielisku iespēju stāstījumam pievienot konspektīvu pārskatu, fotogrāfijas, diagrammas, pat video materiālu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka svarīgākais prezentācijas mākslā ir nevis pati prezentācija, bet gan cilvēks, kas to vada.
Ieva Zēģele
12 uzstāšanās ieteikumi
Rubrika - Uzņēmēja prasmesŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Ieva Zēģele, sabiedrisko attiecību maģistrs, pasākumu vadītāja, prezentēšanas un uzstāšanās mākslas lektore.
Lielākā kļūda, vadot dažāda veida prezentācijas, ir vadītāja liktais uzsvars uz vārdu „prezentācija” nevis „māksla”, šajā kontekstā saprotot to ar „māksla uzstāties”. Power Point prezentācijas programma piedāvā lielisku iespēju stāstījumam pievienot konspektīvu pārskatu, fotogrāfijas, diagrammas, pat video materiālu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka svarīgākais prezentācijas mākslā ir nevis pati prezentācija, bet gan cilvēks, kas to vada.
Ieva Zēģele
Potenciāls mīnus šķēršļi ir rezultāts.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Intervija ar SIA k.Port kouču, apmācību vadītāju Ilzi Karlāni.
Koučs ir cilvēks ar lukturīti. Ja klients saka: “Paspīdini šeit”, tad koučs izgaismo kādu laukumu, un klients var atkal norādīt nākamo virzienu, kur iet. No malas varbūt liekas, ka tā ir vienkārši draudzīga parunāšana, bet patiesībā tā ir ļoti fokusēta un mērķtiecīga saruna.
Ilze Karlāne
CAF - kopējās novērtēšanas sistēma valsts pārvaldē.
Rubrika - Kvalitātes vadībaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Iveta Reinholde, SIA Zygon Baltic Consulting konsultante.
Lai arī mēdz uzskatīt, ka interese par kvalitātes vadības ideju izmantošanu publiskajā sektorā parādījās jau 20.gadsimta 70.gados līdz ar nepieciešamību samazināt valsts administratīvos izdevumus, tomēr vērā ņemamu uzmanību kvalitātes vadība izpelnījās tikai pirms gadiem desmit.
Iveta Reinholde
Vadītāju tuvāko cilvēku loks.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante.
Vēlos dalīties ar jums pieredzē ar stāstiem par vadītāja tuvāko cilvēku loku, tā psiholoģisko nozīmi un personīgajām robežām. Kā tuvākos cilvēkus vēlētos aplūkot ģimeni, tās nozīmi un ietekmi sevis izpratnei saistībā ar vadītāja lomu. Kas īsti pieder pie tuvāko cilvēku loka - ģimene, draugi, kolēģi, darījuma partneri? Jautājums ietver psiholoģiskās robežas – kur mēs tās novelkam, ja vispār novelkam. Tuvo cilvēku loks mums katram ir savs, tas izriet gan no mūsu personības vajadzībām, gan dzīvesstila. Ja cilvēks pieder kādai grupai, tad viņš var attīstīties, atrast savu identitāti. Robežas kalpo, lai varētu gan norobežoties, gan būt kopā ar tuviniekiem.
Andrija Likova (Anstrauta)
Darbinieku individuālās atšķirības plānošanā.
Rubrika - Vadības psiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Vai vadot liela uzņēmuma saimniecisko darbību, vai vadot savu pašu darbību savu darba pienākumu izpildei – tas prasa plānošanu. Ekonomikā un vadībzinībās plānošana ir „uzņēmējdarbības vai kādas citas darbības mērķu, to sasniegšanas līdzekļu un metožu noteikšana. Plānošana ir cenšanās konkrētajā brīdī paredzēt notikumus nākotnē un atbilstoši tiem pieņemt noteiktus lēmumus.”1 Neatkarīgi no tā, kas tiek plānots, šajā plānošanas procesā parasti izzina situāciju, izvirza mērķi un nosaka veidu, kā šis mērķis tiks sasniegts. Kaut ārēji tas izklausās vienkārši, plānošana paredz arī situācijas attīstības prognozēšanu, ja ir dažādas reaģēšanas alternatīvas (kas būtu, ja ...). Plānošana paredz arī izvēli starp dažādu mērķu, līdzekļu, metožu alternatīvām.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Reklāma un mūsu vērtības.
Rubrika - Reklāmas psiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Mārtiņš Veide, psiholoģijas zinātņu doktors un augstskolu pasniedzējs.
Reklāmas darbības iespējas un mērķi ikdienā tiek izprasti samērā atšķirīgi. Tomēr allaž saglabājas uzskatāma saistība starp reklamēšanu un vērtēšanu. Faktiski reklāma no informēšanas arī ar to atšķiras, ka tā satur vērtējumu. Pie tam – pozitīvu. Tā ne tikai vienkārši informē, bet arī slavē. Tas, kas tiek slavēts, var būt jebkas: cilvēks, produkts, kāda institūcija, ideja...
Mārtiņš Veide
Cits biznesa plāns.
Rubrika - Reklāmas psiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Jebkuru tēmu var analizēt pragmatiski un sausi, pieturoties pie tīrās zinātnes un faktiem, kuri ietērpti skaitļos. Taču to var darīt arī psiholoģiskā, filozofiskā un socioloģiskā rakursā, mēģinot apsvērt dažādus kultūras aspektus vai sociālas nianses. Tā var paplašināt skatījumu uz ierastām lietām tiktāl, ka izdodas ieraudzīt kaut ko pavisam jaunu un līdz šim nenovērtētu.
Kristiana Lapiņa
Dokuments - plāna atspoguļojums vārdos.
Rubrika - VadībaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Intervija ar SEB bankas prezidentu Aināru Ozolu.
Kad uzņēmums sasniedz zināmu apjomu, uz to var skatīties arī kā uz mehānismu. Lai tas darbotos un grieztos, ļoti svarīgi ir izvirzīt mērķus gan visam mehānismam kopumā, gan atsevišķām tā daļām. Protams, tikpat svarīgi ir pie tā strādāt, vērtēt, kā mēs šos mērķus sasniedzam, neaizmirstot arī par apkārt notiekošo.
Intervija
Mājai jābūt stingriem pamatiem.
Rubrika - VadībaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Intervija ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
Rīgas vicemēram Andrim Amerikam ir liela pieredze gan kā vadītājam, gan politiķim. 5. Saeimā viņš bija deputāts, 6. Saeimā – Saeimas priekšsēdētāja vietnieks. Tolaik viņam bija nedaudz pāri trīsdesmit. Jau kopš jaunības viņš ir aktīvs un apveltīts ar labām organizatora spējām. Viņš uzskata, ka dzīves veids un gandarījums par paveikto ir atkarīgs no cilvēka paša. Iespējams, tieši sevis pierādīšanas un neatkarības dēļ viņš 90.gadu sākumā izveidota arī nekustamo īpašumu firmu Letonija. Drīz šī firma kļuva par trešo lielāko nekustamo īpašumu firmu Latvijā, uzreiz aiz Latio un Nira Fonds.
Intervija
Dzīvot ar skaistumu sevī un visapkārt.
Rubrika - MākslaŽurnāls - februāris, marts 2011
Intervija ar Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes asociēto profesoru Hariju Tumanu.
Tiek uzskatīts, ka Homērs sarakstījis Odiseju ap 8. gs. p.m.ē., taču šie stāsti un leģendas joprojām sastopami mūsu ikdienā. Sižeti un varoņi ir kļuvuši par ierastu leksikas sastāvdaļu, ir pierasts gleznās redzēt gan Eiropas nolaupīšanu, gan Ulisu un sirēnas, kā arī grieķu dievību skulptūras – grieķu mitoloģija ir neatņemama Eiropas kultūras sastāvdaļa. Un vēl joprojām katru gadu tiek radītas gleznas, uzņemtas filmas un spēlētas lugas, izmantojot šos sižetus un motīvus. Vai tas ir iztēles trūkums vai vienkārši šie stāsti un leģendas nekad nezaudē savu aktualitāti?
Intervija
Sulukūre.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - februāris, marts 2011
Intervija ar Naturally beautiful SIA īpašnieci Dagniju Brūveri.
Kad es pirms desmit gadiem sāku īstenot ideju par sulukūri, man tā bija fiziskās veselības uzlabošanas programma. Šim projektam vajadzēja dot vārdu. Tā kā diēta, kuru piedāvāju, balstījās uz sulu lietošanu uzturā, es to nosaucu par sulukūri. Un šis vārdu salikums, manuprāt, vislabāk raksturo sulukūres vienu no atbalsta punktiem – veselīgu uzturu, dzerot sulas. Gāja gadi, mēs kļuvām ļoti populāri, mums radās daudz atdarinātāju, un vārdu salikums „sulukūre” nu jau kļuvis par sugas vārdu. Šis pakalpojums dod iespēju cilvēkiem ne tikai relaksēties, bet arī atveseļoties. Cilvēki uzzina un mācās jaunas lietas, lai pēc tam tās pielietotu savā ikdienā, veidojot veselīgus ieradumus un mainot savu dzīves uztveri.
Intervija
Saule un laika skaitīšana.
Rubrika - StilsŽurnāls - februāris, marts 2011
Intervija ar SIA Saules darbi valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Gillu.
Pirmie saules pulksteņi, kas ir atrasti, ir bijuši jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē. Tiem nebija ciparnīcas, un tie dienu vienkārši sadalīja vairākās daļās, pēc kurām varēja pateikt, vai ir rīts, agra pēcpusdiena, dienas vidus vai tuvojas vakars. Vēlākos gadsimtos saules pulksteņu tradīcija izplatījās arī senajā Grieķijā un Romā. Tie bija sastopami visā Vidusjūras rajonā. Interesanti, ka Romā etiķete prasīja, lai turīgu romiešu māju pagalmos būtu saules pulkstenis. Tas bija prestiža jautājums. Bet kā ir šodien?
Intervija
Uzaicinājums kalpot.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - februāris, marts 2011
Intervija ar pastorālpsiholoģijas terapeiti Aiju Āriņu.
Pastorālpsiholoģija jeb kristīgā psiholoģija skar cilvēces eksistenciālos jautājumus. Psiholoģijas virzieni ir būvēti un balstās uz konkrētām psihoterapeitu teorijām, piemēram, Z.Freida, Ē.Fromma, A.Adlera. Bet šī psiholoģijas metode ir balstīta uz Svētajiem Rakstiem, kas faktiski ir Dzīves rokasgrāmata, kurā visas cilvēkam svarīgās lietas ir aprakstītas, sākot no slimībām un beidzot ar attiecībām. Tas, kas ar mums notiek, nav nekas jauns, viss jau kādreiz ir bijis.
Intervija
Ar savām saknēm, Indra Nooji.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - februāris, marts 2011
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
Divi lielākie bezalkoholisko dzērienu ražotāji ne tikai Amerikā, bet arī visā pasaulē, The Coca Cola Company un PepsiCo Inc., ar mainīgām sekmēm kāvušies savā starpā visā savā darbības vēsturē – vairāk nekā 100 gadu garumā. Varbūt kādam tas būs jaunums, taču gan kopējo ienākumu, gan uzņēmuma tirgus vērtības ziņā pašlaik priekšā ir PepsiCo. Un ne pēdējo vijoli šai veiksmē spēlējusi sieviete, pie tam no Indijas. PepsiCo pašreizējā vadītāja Indra Nooji.
Ilgvars Zihmanis
Komandu vadīšana. Aizrautība, uzticēšanās, mīlestība.
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - februāris, marts 2011
Grāmatas 12 iedvesmas stāsti autores Anda Kalniņa-Stūrīte, Jana Gavare.
Pēdējie gadi nav bijuši viegli. Šķiet, ka ekonomikas kritums tieši vai netieši ir skāris katru organizāciju un cilvēku. Daudzi ir bijuši spiesti pārkārtoties, apgūt jaunus paradumus, sākt strādāt citādi. Lejupslīdi piedzīvoja arī psiholoģiskais klimats organizācijās. Šādā situācijā uz vadītājiem gūlās vēl lielāka atbildība par to, kā motivēt un iedvesmot savus cilvēkus.
Intervija
Ko darīt, ja vēlaties dejot, taču negribat, ka jums nomin kājas?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - februāris, marts 2011
Inga Radžabova, Lietišķās informācijas dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
Mērķu, vēlmju un interešu saspēli biznesā iesaistīto pušu starpā varētu salīdzināt ar deju, kurā katrs vēlētos izbaudīt mūzikas burvību, vieglā solī slīdot pa deju grīdu. Uzaicinājums uz deju pats par sevi jau nedod garantiju, ka skaisti iecerētā dejas soļa vietā nesanāks vien tāda grūstīšanās pa deju grīdu un ka dejas beigās jūsu kājas nebūs nomītas. Arī biznesā ne vienmēr ir skaidrs, kādi ir sadarbības partnera patiesie nodomi, prasmes un interese “sadejoties”. Lai cerētā valša vietā nesanāktu vien tāds bugi vugi, kas sāpošo kāju dēļ vēl ilgi paliek atmiņā, būtu svarīgi saprast, kādi ir patiesie iemesli, kuru vadīts jūsu partneris dejo tieši tā un ne citādāk. Iespējams, jūsu deju partnera skolotāja vārds ir manipulācija, un viņš nemaz nedomā sadejoties, bet gan dejot pats pēc sava prāta un arī jums likt dejot pēc viņa stabules.
Inga Balode, Radžabova
Personāla vadītājs- biznesa partneris vai grēkāzis?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - februāris, marts 2011
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Cilvēkresursu vadīšana ir tā vadīšanas joma, kuras galvenais kontroles un ietekmes objekts ir cilvēkresursi. Ārzemju pētījumi par cilvēkresursu vadīšanas ietekmi uz organizāciju darbības rādītājiem sniedz pretrunīgus rezultātus.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Apzinātā un neapzinātā konkurence.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - februāris, marts 2011
Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante.
Vārds „konkurence” mums jau no laika gala liek iekšēji notrīcēt. Konkurence mūsdienās ir kā saskarsmes karaliene, ar visām savām greizsirdības jūtām, aizdomīgajām domām un steidzīgo uzvedību. Tiek postulēta konkurences varenība, nozīmība, slavinātas labās īpašības, acis pieverot uz izcelsmes negācijām, kuras, viegli plivinot savus viltus amora spārnus, noraugās uz tiem, kuri vēlas viņu uzrunāt.
Andrija Likova (Anstrauta)
Amerikas līmenī SIA DDupleks
Rubrika - PieredzeŽurnāls - februāris, marts 2011
Ar SIA DDupleks īpašnieku Aivaru Dunduru sarunājās Ilgvars Zihmanis.
Ādažos, kādreizējās Alberta Kaula laikmeta jaunlopu fermas telpās, tagad saimnieko Aivars Dundurs un viņa uzņēmums DDupleks. Kaut arī uzņēmums nav liels, tas labi pazīstams ar savām gludstobra lodēm un medību munīciju. Šī sfēra ir ārkārtīgi konservatīva, un bieži vien apritē esošās konstrukcijas iekaltas akmenī pat pirms simt un vairāk gadiem. Taču uzņēmumam salīdzinoši nesen izdevies te ielauzties ar kaut ko radikāli jaunu. Tās ir lodes no tērauda, ar unikālām konstrukcijām un īpašībām, kas tālu pārspēj klasiskās svina lodes. Pašlaik DDupleks tirgo savu produkciju 22 pasaules valstīs, un nesen īstenots arī mērķis iekļūt pasaulē lielākajā medību munīcijas tirgū – ASV
Intervija
Veiksmīga biznesa atgriezeniskā saite.
Rubrika - Organizāciju psiholoģijaŽurnāls - februāris, marts 2011
Gundega Kozlova, Mag.Psych.,Mag.Paed.; psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas līdere, RPIVA lektore.
Klientu apmierinātība ir veiksmīgi organizēta biznesa atgriezeniskā saite. Starp piedāvātāju un patērētāju veidojas savdabīga komunikācija, kurā visi posmi nemaz nav tik viegli atpazīstami. Tādejādi uzņēmējam rodas priekšstats par biznesa procesa galaprodukta kvalitāti klienta vērtējumā. Tomēr rodas jautājums, vai klienta apmierinātība ir būtisks pakalpojuma kvalitātes kritērijs? Nereti sabiedrībā atšķirīgi jēdzieni saplūst viens otrā, tādējādi transformējot savu sākotnējo būtību. Lai gan kvalitātes topā pārliecinoši uzvar nopelnītais naudas daudzums, ne mazāk svarīga ir klientu vēlme un gatavība tērēt naudu ilgtermiņā atkal un atkal. Iespējams, ka otrais ir daudz nopietnāks konkurents pirmajam, nekā pirmajā mirklī šķiet.
Gundega Kozlova
Reklamētie produkti vienmēr uzvar.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2011
Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu doktors, vadības zinātņu un mārketinga konsultante. Mārketinga komunikācijas stūrakmens ir reklāma.
Labus reklāmas rezultātus var sasniegt, ja tās pastiprināšanai izmanto citus komunikācijas līdzekļus, veidojot mārketinga MIX kompleksu. Reklāmu mēs pieņemam darbā, precīzi un koncentrētā veidā ieliekot tajā galveno vēstījumu – kāpēc mūsu produkts ir jāpērk, kāds būs pircēja guvums un ar ko produkts atšķiras no konkurējošajiem. Reklāmas uzdevums ir ietekmēt cilvēku apziņu - tātad lielākā vai mazākā mērā veikt manipulāciju. Veiksmīgās reklāmās tiek izmantoti arhetipi, kuru nozīmi visplašāk ir pētījis un analizējis psihoanalītiķis K.G. Jungs.
Elga Zēģele
Pārdošanas process - vai tā ir manipulācija?
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Kas jūs esat? Vai jūs esat videi draudzīgā X veļas pulvera vai ekonomiskā Y lietotājs? Iedomāsimies situāciju - jums viss ir. Principā. Un tomēr jūs dodaties uz veikalu un pērkat lietas, kuras, iespējams, jums patiesībā nav nepieciešamas. Nebūtu slikti atrast atbildi uz jautājumu: kāpēc tā notiek, kāpēc jūs pērkat?... Jūs esat absolūtā (vismaz jums tā šķiet) saskaņā ar sevi, jūs neesat badā un jums ir puslīdz labas attiecības ar jūsu priekšniekiem, draugiem un radiem – vismaz tobrīd, kad esat veikalā. Jūs neesat saņēmis iznīcinošu īsziņu no labākā drauga, un banka ar jums kā ar klientu ir apmierināta.
Kristiana Lapiņa
Manipulācija.
Rubrika - Organizāciju psiholoģijaŽurnāls - februāris, marts 2011
Līga Šaplaka, psiholoģijas zinātņu maģistrs.
Vai, noskatoties labu kino, lasot dzeju, klausoties iedvesmojošu mūziku, jūs domājat par to, ka ar jums kāds manipulē? Vai, aizrautībā izklāstot draugam kādu ideju, jūs aizdomājaties, ka manipulējat ar viņu? Cik bieži, klausoties kāda speciālista lekciju, jūs apstrīdat, kritizējat, izvērtējat, vai teiktais atbilst patiesībai? Savu skatījumu par tēmu MANIPULĀCIJA, izvēloties organizāciju psiholoģijas prizmu, skaidro LU Psiholoģijas fakultātes pasniedzējs un kompetences attīstības konsultāciju uzņēmuma Energise SIA vadītājs Uldis Pāvuls. Filozofiski-ētisko aspektu aplūko Valdis Svirskis, filozofs, filozofijas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs, meditācijas jogas semināru vadītājs.
Intervija
Ar plašu un stratēģisku skatījumu.
Rubrika - VadībaŽurnāls - februāris, marts 2011
Intervija ar Kārli Kavacu, SIA Rīgas Nami valdes priekšsēdētāju.
“Ja atskatos uz savu darba pieredzi, tad jāsaka, ka vienmēr esmu centies domāt un meklēt jaunus risinājumus, kā pilnveidot savu darbu un iegūt efektīvākus rezultātus. Galvenokārt šī stratēģiskā pieeja ir noteikusi to, ka esmu kļuvis par vadītāju. Šobrīd saprotu, ka, jo augstāka līmeņa vadītājs, jo plašāks un stratēģiskāks skatījums nepieciešams ne tikai uz uzņēmuma darbību, bet arī attiecībā uz apkārtējo vidi un norisēm, sakarībām tirgū un valstī,” tā uzskata Kārlis Kavacs, kurš savu uzņēmēja un vadītāja pieredzi ir krājis jau no studenta gadiem. Šodien viņš ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas nami valdes priekšsēdētājs.
Intervija
Vai var veidot horoskopu uzņēmumam?
Rubrika - AstroloģijaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar astroloģi Maiju Indriksoni.
Gadu mijā cilvēkus interesē, kas būs nākotnē, viņi iet pie astrologa, bet astroloģija nav zinātne. Vai tai var ticēt? Viedokļi par to, vai astroloģija ir zinātne, vai ne, ir dažādi. No vienas puses, mēs varam pilnīgi droši apgalvot, ka astroloģiskie aprēķini balstās uz planētu izvietojumu attiecībā pret mūsu planētu Zemi. Tā ir ģeocentriskā sistēma atšķirībā no astronomijas heleocentriskās sistēmas. Tātad aprēķins tiek veikts pēc objektīviem datiem un nav nekādā gadījumā saistīts ne ar kādiem ezotēriskiem pieņēmumiem.
Intervija
Atpūsties un pievērsties sev- adot!
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar žurnāla Biznesa Psiholoģija galveno redaktori Elgu Zēģeli.
Žurnāla Biznesa Psiholoģija galvenā redaktore Elga Zēģele pirms neilga laika kļuva par psiholoģijas zinātņu doktori, aizstāvot doktora disertāciju Jaroslavļas universitātes Starptautiskajā psiholoģijas akadēmijā. Tas ir likumsakarīgs solis pēc vairāku gadu darba un studijām psiholoģijas jomā. Paralēli darbam žurnālā, SIA Rīgas Meži, kur Elga ir galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste un daļas „Mežaparks” vadītāja kā arī sabiedriskajai dzīvei Ikšķilē, Elgai atliek laika arī savam hobijam – adīšanai.
Intervija
Taka.
Rubrika - MākslaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar kafejnīcas Taka īpašnieci un vadītāju Līgu Stibi.
Kādu laiku Rīgas kultūras, mākslas un arī nakts dzīve saistījās ar Vecrīgu, kur dzīve mutuļoja, cilvēki allaž nāca un gāja, bet tagad palēnām centrs ir izpleties. Un viens no „jaunajiem centriem” ir Stabu-Tērbatas- Miera iela, kas piesaista apmeklētājus ar neformālas gaisotnes oriģinālām kafejnīcām, klubiņiem, pasēdēšanas vietām, savdabīgiem veikaliņiem… 2010. gada maija sākumā durvis Miera ielā 10 vēra kafejnīca Taka, kas jau no sākuma bija komandas projekts ar īpašnieci un vadītāju Līgu Stibi priekšgalā.
Intervija
Mācību stunda.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar SIA Zygon Baltic Consulting valdes locekli Elvitu Rudzāti.
Es biju pavisam parasta, tipiska biznesa sieviete, kādu ir ļoti daudz Latvijā un pasaulē, pie tam ļoti mērķtiecīga, pragmatiska, asu prātu, analītiska. Man bija viss, kas vajadzīgs biznesā. Bet tad nāca lielais pārbaudījums, kas izmainīja visu manu dzīvi.
Intervija
Maigā bio-enerģētika.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar psihoterapeitu, teologu, ASV Maigās bio-enerģētikas institūta direktoru Ričardu Overliju; psiholoģi, sertificētu MBE praktiķi, Latvijas MBE biedrības valdes priekšsēdētāju Ilzi Jankovsku un sertificētu bērnu ārsti, manuālas medicīnas ārsti, psihodrāmas psihoterapeiti, sertificētu MBE praktiķi un MBE biedrības valdes locekli Guntu Cīruli.
Maigā bio-enerģētika ir terapeitiska, izglītojoša un dziednieciska metode, kuras mērķis ir atjaunot dabiskās dzīves enerģijas plūsmu un pulsāciju ķermenī. Tā ir metode, kas māca atpazīt un izprast mehānismus, kā mēs bloķējam emocijas, sajūtas, un kas izraisa mūsos vēlmi aizsargāties. Šī metode māca, ka nav labu un sliktu emociju, viss ir līdzsvarā. Savs laiks ir enerģijai izplesties, ļaujot mums piedzīvot prieku, baudu, dusmas, paust mīlestību un dalīties tajā ar citiem un savs laiks ir sevi pasargāt, ļaut par sevi parūpēties un sevi mīlēt.
Intervija
Lasiet! Lasiet arī ar ausīm
Rubrika - StilsŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar dzejnieci un SIA Apostrofs valdes locekli Liānu Langi.
Ideja izdot klausāmgrāmatas absolūti nav nekāda jaunā. Esam daudz ceļojuši pa pasauli un tur redzējām, ka audio grāmatu nodaļas gan grāmatnīcās, gan disku veikalos ir diezgan plašas. Ārvalstīs ir pat specializēti audio grāmatu veikali. Nav arī tā, ka mēs pirmie Latvijā sākām izdot audio grāmatas. Pirms mums bija izdotas atsevišķas grāmatas, bet tas bija neregulāri un bez sistēmas. Mēs to darām sistēmiski un izdodam tikai un vienīgi audio grāmatas.
Intervija
Skarbais neformālists Džeks Velčs.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Raksta tapšanas brīdī atmiņā uzpeldēja pirms kāda laiciņa publicētā rakstu sērija par lielu uzņēmumu dzīlēs nīkstošiem dzīvajiem miroņiem – darbiniekiem bez motivācijas, kuru galvenais uzdevums ir piespiedu slaistīšanās un algas saņemšana. Pretstatā tika minēts darbs nelielos, dinamiskos uzņēmumos, kur tādam dzīvajam mironim nav ne vietas, ne iespējas par tādu kļūt. Dažs labs teiktu – bet lielu, sazarotu uzņēmumu taču fiziski nevar vadīt kā nelielu bodīti! Pat pietuvoties tādam vadības stilam nav iespējams! Kā izrādās – ir gan iespējams. Ar nosacījumu, ka strādā tā, kā bijušais General Electric vadītājs Džeks Velčs
Ilgvars Zihmanis
Un ko sagaidāt jūs - burkānu, pātadziņu vai neko?
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Inga Radžabova, Lietišķās informācijas dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
Kad zirgs pats neprotas rikšot ātrāk, tad saimnieks var iekārdināt zirgu ar burkānu un var arī uzšaut ar pātadziņu. Raitāku lietu un notikumu gaitu vēlas ne tikai tie, kuri ceļo zirga pajūgā, bet arī tie, kuri darbojas biznesā, tāpēc tiek izmantoti dažādi paņēmieni, tajā skaitā, balvas vai sodi jeb, tēlaini runājot, burkāns un pātadziņa, ar kuriem likt darbiniekiem strādāt arvien labāk un pelnīt vēl vairāk.
Inga Balode, Radžabova
Atgriezeniskās saites nodošana un pieņemšana.
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Marina Dango, psiholoģe, karjeras konsultante. Nesen pie manis uz karjeras konsultāciju bija atnācis klients – bijušais bankas darbinieks, kas strādāja pakalpojumu pārdošanas jomā. Viņš no darba bija aizgājis pats. Pamatojums – negribēja būt par peramo zēnu. Jo izrādās, ka viņa pārdošanas rezultāti bija labi un stabili jau kādu laiku, bet tam nesekoja uzslava par labu darbu. Un tikko darbinieks pieļāva kļūdu darbā, tad tika par to allaž kritizēts. Darbinieks pamazām sāka zaudēt motivāciju, līdz uzrakstīja atlūgumu.
Marina Dango
Organizācijas kultūra un darbinieku motivācija.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Lotārs Dubkēvičs, psiholoģijas maģistrs, Banku augstskolas docents.
Sabiedriskās apziņas neatņemama sastāvdaļa ir mīti. Viens no tādiem ir šobrīd Latvijas akustiskajā telpā izplatītais mīts: krīze ir cilvēku galvās (domāšanā). Domāšana nepastāv ārpus vēsturiskā laika un telpas. To veido sociālā, politiskā un ekonomiskā realitāte, sabiedriskā un individuālā pieredze. Arī mīti ir aktīvs realitāti veidojošs spēks un tajā ir noteikta patiesības daļa.
Lotārs Dubkēvičs
Darbinieku konformitāte un darba kolektīva neformālās normas.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Latīņu conformis – „līdzīgs”, „vienāds”. Konformitāte (angl. conformity) kā sociālās psiholoģijas termins plašā izpratnē nozīmē cilvēka tendenci ietekmēties no citiem1 vai cilvēka uzvedības izmainīšanos, kas vērsta uz atbilstību citu cilvēku uzvedībai 2. Šādā izpratnē konformitāte izpaužas ne tikai ārējā spiediena ietekmē - tā var arī izpausties, piemēram, cenšoties patikt citam vai cenšoties paātrināt lēmuma pieņemšanu.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Sātana advokāts jeb stāsts par vērtībām.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Sāksim ar nelielu atkāpi. Ja kāds vēlas kļūt par jebkuras nozares speciālistu, tad jārēķinās ar to, ka noteiktā vidē – sauksim to par spēles laukumu - būs savi noteikumi. Starp citu, salīdzinājums ar spēli ir īsti vietā, jo spēles mēdz būt dažādas – tās var būt individuālas un var būt komandas spēles, kurās jāsadarbojas.
Kristiana Lapiņa
Vērtība, balva un sods darbinieka izpratnē.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Arturs Štamers, IA Demarsch klientu konsultants, treneris.
Laikam ejot, ir nācies sastapties ar dažādām vadības sistēmām un arī ar dažādu attieksmi pret darbiniekiem. Sākot no hierarhiskas vadības līdz lineārai vadībai un līdervadībai. Tāpat arī ar to, kas tiek uzskatīts par vērtībām un izpratni par kolektīvu. Un tā kā savā darba mūžā esmu bijis abās barikāžu pusēs – esmu bijis gan vadītājs, gan darbinieks, varu salīdzināt arī šīs attiecības, raugoties no dažādiem viedokļiem. Šobrīd esmu klientu konsultants – tātad darbinieks.
Arturs Štamers
Apbalvojumi un sodi jeb atzinība un kritika.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Jolanta Puķe, psiholoģe.
Lai pievērstos apbalvojumu un sodu apskatam – gan jēdzieniskam, gan pēc būtības, būtu vispirms jāaplūko vide, sistēma un arī kultūrvide, kurā tie tiek izteikti vai īstenoti, kā arī to personu rakstura un vadīšanas stila īpašības, kas tos izsaka. Tādēļ sākotnēji piedāvāju aplūkot jēdzienu „organizāciju kultūra”. Kas tā ir un kādēļ ir būtiski to pieminēt, runājot par apbalvojumiem un sodiem jeb atzinību un kritiku?
Jolanta Puķe
Pārmaiņas padarījušas mūs stiprākus.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāju Gunitu Meieri.
Pēdējo gadu pārmaiņas uzņēmuma kultūras ziņā ir bijušas labas. Skatoties uz SEB banku, mēs vēl lielāku uzmanību pievērsām komunikācijai, skaidrojot ikvienu lēmumu, kas pieņemts, kā arī tam, cik sociāli atbildīgi esam pret saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka tā ir lielākā vērtība, ko ieguvām, kas stiprināja iekšējo kultūru uzņēmumā. Pārmaiņas ir padarījušas cilvēkus stiprākus un pieredzējušākus, tā mums visiem ir bijusi laba skola, no kuras esam daudz ko mācījušies. Līdzīgu pieredzi ir guvuši daudzi citi uzņēmumi, kas novērtējuši komunikācijas nozīmi organizācijā.
Intervija
Izvēlos iet uz priekšu.
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Intervija ar SIA Romfords Ezernieki valdes priekšsēdētāju Aigaru Siliņu.
Kādu laiku taustījos, kurš biznesa segments mani interesē vairāk un nopietnāk. Sāku braukāt uz ārzemēm. Pirmais nopietnais biznesa projekts man bija, kad es par vienu latu Rīgā nopirku bankrotējušu kokmateriālu eksporta kompāniju, kam ostā bija pilna noliktava ar kokmateriāliem un kaudze ar parādiem. Es paņēmu esošo kokmateriālu sarakstu, aizbraucu uz Angliju un apstaigāju daudzas jo daudzas kokmateriālu importa kompānijas. Vienkārši gāju pēc saraksta un runāju, var teikt cīnījos un sitos. Rezultātā visu pārdevu!
Intervija
Ģērbies atbilstoši savai kultūrai.
Rubrika - StilsŽurnāls - oktobris, novembris 2010
ASV miljardiera D. Dž.Trampa ieteikumi jaunajiem biznesmeņiem, fragments no grāmatas Kā kļūt bagātam. Es kādreiz lepojos ar to, ka pirku lētus uzvalkus un citas drānas. Man šķita nesaprātīgi izdot tūkstošiem dolāru par lieliskām drānām, ja tikpat labi drēbes varēja nopirkt par pāris simtiem dolāru. Kāda atšķirība?
Ieva Zēģele
Tu esi dziļa
Rubrika - MākslaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Attieksme pret seksu un erotiku mākslā nekad nav viennozīmīga, bet Latvijā tā ir vēl sarežģītāka, jo to pastiprina jautājums - kāda tieši ir latviešu seksualitāte? Imanta Dakša 2008. gadā iznākušais albums Tu esi dziļa sastāv no erotiskām dziesmām, kuru mērķis ir paša Imanta versija par to, kas, viņaprāt, ir sekss, attiecības, mīlestība, kailums. Albums pats par sevi ir mīlestības akts no sākuma līdz galam.
Intervija
Izdejot dzīvi – biodance.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Biodance (biodanza) ir dziedinoša metode, kas radīta pirms četrdesmit gadiem Čīlē. Biodance balstās uz iekšēju pārdzīvojumu, kas rodas no kustībām, mūzikas, dejas un kopābūšanas. Biodance ideja balstās uz to, ka ar apzinātām, atkārtotām kustībām var sasniegt terapeitisku efektu un iegūt pozitīvas pārmaiņas dzīvē. Regulāri praktizējot biodance, tā uzlabo mentālo un fizisko veselību, palīdz indivīdam pieņemt savu ķermeni, kustības un stāju, palīdz veidot atbilstošu ķermeņa valodu, tā uzlabo komunikācijas prasmes. Biodance atjauno organisma dabīgo harmoniju.
Intervija
Ko vajag jūsu uzņēmuma tēlam –“pliku seksu” vai mīlestību?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Savulaik kādā sarunā par to, kāda reklāma būtu vispamanāmākā uzņēmuma produktam vai pakalpojumam, viens no kolēģiem teica: „Iepiniet reklāmā vārdu „sekss", un šī reklāma nepaliks nepamanīta." Un viņam var piekrist kaut vai tāpēc, ka cilvēka seksuālā dzīve, lai kāda tā arī būtu, ir spēcīga pamatinstinkta varā, ko caurvij cilvēka alkas pēc laimes, prieka, baudas, mīlestības, saskarsmes, kā arī varas, ietekmes un pārticības. Seksualitātei ir nozīmīga loma cilvēka mūžā, īpaši jau saskarsmē ar citiem.
Inga Balode, Radžabova
Fit Line enerģijai, veselībai un ilgai jaunībai.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Uztura bagātinātājs Fit Line radās laikā, kad arvien populārāki kļuva Mc Donald ēdieni, un visi tos ēda, absolūti nedomājot un neuztraucoties par taukiem un holesterīnu. Fit Line produktu izejvielas ir dabiskas izcelsmes. Vācieši tur nepievieno nekādas dopinga vielas vai sintētiskos vitamīnus. Uz Latviju Fit Line produkti tika atvesti, pateicoties Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem, kuri, būdami Vācijā, tos pamēģināja, un viņiem tie iepatikās.
Intervija
Biznesa sarunas somu saunā.
Rubrika - PieredzeŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Latviešiem pirtis, tāpat kā somiem sauna, turkiem hamami, ungāriem furdo ir jau kopš seniem laikiem. Tā ir vieta, kur mazgāties, uzlabot fizisko un garīgo veselību, atpūsties, kā arī socializēties. Somi sevi dēvē par saunu lielvalsti, jo tur ir aptuveni 3 miljoni saunu uz 5 miljoniem iedzīvotāju. Latvijā šāda statistika nav veikta, taču, kā lēš Latvijas pirtnieki, šī situācija daudz neatšķiras, jo arī pie mums ir daudz pirtu un visi nosacījumi, lai sevi dēvētu par pirts lielvalsti. Atšķirība ir tā, ka papildus jau minētajām pirts funkcijām, somi popularizē pirti kā vietu, kur risināt ekonomiskās un biznesa sarunas, kas Somijā ir ļoti populāri un norit ar panākumiem.
Līga Šaplaka
Darbs bez sava darbagalda.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Intervija ar uzņēmuma Juniper Networks (ASV) inženieri Džeimsu Kvinnu.
ASV uzņēmums Juniper Networks publiskajam un privātajam sektoram izstrādā dažādus datu pārraides risinājumus un pēc tam nodrošina uzturēšanas pakalpojumus izveidotajiem datu pārraides tīkliem. Vēl uzņēmums ražo dažāda veida datu pārraides tīkla ierīces un iekārtas. Juniper Networks palīdz biznesam, jo nodrošina mobilo sakaru operatorus ar vismodernākajām un mūsdienīgākajām komunikācijām visā pasaulē. Viņu uzdevums ir palīdzēt veidot biznesu IT infrastruktūras jomā. Uzņēmumā strādā 7000 darbinieku, un tā biroji ir izvietoti 50 pasaules valstīs. No 3000 klientiem 99 uzņēmumi ir Fortune saraksta pirmajā simtniekā. Uzņēmums sevi uzskata par radošu un zinātnisku, jo viņu uzdevums ir nemitīgi izstrādāt jaunas tehnoloģijas. Kopš 1996. gada Juniper Networks ir pasaulē zināms zīmols.
Intervija
Kā sabalansēt menedžmentu?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Gregs Materss (Greg Mathers), Accel Performance Consulting direktors, Rīgas Biznesa skolas profesors.
Strādājot kā konsultants dažādos uzņēmumos, esmu ievērojis, ka bieži vien uzņēmumi nespēj atrast līdzsvaru starp to, kā tikt galā ar īstermiņa uzdevumu radīto spiedienu un vienlaikus īstenot ilgtermiņa attīstības plānus. To, ka „esam tik aizņemti ar ikdienas darbiem, ka mums vienkārši nav laika domāt par stratēģiskiem jautājumiem", man ir nācies dzirdēt jebkurā uzņēmuma organizācijas līmenī.
Aelita Švītiņa
Vajadzības un motīvi reklāmā.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Aivars Helde, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa attīstības augstskolas (RSEBAA) lektors.
Reklāmas komunikācijas pamtā ir efektivitāte, ko mēra pēc saņēmēja attieksmes vai uzvedības izmaiņas, kas saskaņojas ar reklāmdevēja vēlmēm un centieniem. Tādejādi, reklāmas uztveres procesu izzināšana ieņem centrālo vietu reklāmas teorijā.
Aivars Helde
Disciplinārā politika – ar disciplinārsodiem vai bez tiem.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Aija Gargurne, profesionālais maģistrs personāla vadībā, pedagoģijas bakalaurs, lektore un studiju programmas direktore Alberta koledžā.
Darba veikuma pārvaldības instrumenti organizācijā ir gan motivācijas un darba snieguma vadības sistēmas, gan arī disciplinārā prakse. Ir organizācijas, kas vairāk vai mazāk izmanto tradicionālo sistēmu - darbinieku saukšanu pie atbildības, bet ir arī otra, salīdzinoši jauna, tikai nedaudz vairāk nekā pirms 30 gadiem attīstīta, pozitīvās izturēšanās pieeja (Positive Discipline) - ar toleranci pret kļūdām, mērķtiecīgu, plānotu sarunu uzvedības korekcijai vai rīcībai, ja tā bijusi pretrunā ar organizācijas vērtībām, ar teicama darba snieguma stimulēšanu, kā arī izglītošanu darba veikuma problēmu gadījumos, apliecinot ticību darbinieka spējām un vēlmei labot kļūdas.
Aija Gargurne
Pleibojs un netikai
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Playboy Enterprises dibinātājs Hjū Hefners ir ģeniāls. Bagāts, slavens, šarmants, gudrs, ballīšu karalis, vienmēr skaistu meiteņu ielenkumā... Īsi sakot, vīrieša dzīves ideāls, uz ko tiekties. Starp citu, Hefners patiešām ir ģeniāls. Viņa IQ novērtēts ar 152 punktiem. Einšteinam bija 160.
Ilgvars Zihmanis
Neizmantojiet seksualitāti nevietā.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Viens no pasaulē izcilākajiem reklāmistiem ir Deivids Ogilvī. Viņš šim arodam veltīja 50 sava mūža gadus un no nelielas radošās laboratorijas Ņujorkā izveidoja vienu no četrām lielākajām reklāmas aģentūrām pasaulē, kuras 140 biroji ir atrodami 40 pasaules valstīs. D. Ogilvī labprāt dalās savā pieredzē par seksa izmantošanu reklāmās.
Elga Zēģele
Cīņa ar vējdzirnavām.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Sandra Zariņa, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Darba vietā mēs kopā ar kolēģiem pavadām lielāko dienas daļu. Tāpat kā jebkurā vidē, arī darbā, ir kolēģi, kuri ir draugi, ar kuriem mēs ejam pusdienās; ir kolēģi, ar kuriem ir tikai lietišķas attiecības; ir kolēģi, kuri mums nepatīk pēc rakstura un uzvedības, un var būt arī kolēģi, kuros mēs iemīlamies. Šādas attiecības ir pastāvējušas, pastāv un pastāvēs. To saprot gan darbinieki, gan darba devēji, tāpēc uzņēmumos tiek veidotas dažādas politikas un procedūras, kas mēģina definēt dažādu attiecību veidus, kā kurā situācijā rīkoties un kādas var būt sekas, veidojot personīgas attiecības darbā.
Sandra Zariņa
Darbinieku psiholoģiskās lomas.
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Sociālajā psiholoģijā „loma" nozīmē cilvēka uzvedības formu vai stilu, kādu viņš/viņa pauž konkrētajā sociālajā situācijā, vai uzvedību, kādu sagaida no cilvēka apkārtējie. Iespējams atradīsies cilvēki, kas teiks „es dzīvē neesmu nekāds aktieris un nekādas lomas nespēlēju". Sadzīves valodā runājot, tā tas var arī būt, ja reiz esi nesamākslots, atklāts un godīgs. Bet, runājot zinātniskajā valodā, katrs no mums spēlē kaut kādas lomas, jo mēs neesam universāli un uzvedamies tā, kā tas mums ir raksturīgi vai kā mēs protam.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Patiesība, sekss un bizness...
Rubrika - Attiecības darbavietāŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki mēdz iemīlēties visur - benzīntankos, klubos, uz ielas vai internetā. Viņi to dara pēkšņi un pamazām. Visnegaidītākajās situācijās. Tas ir tiesa. Tomēr cilvēku iespējas iepazīties darba vietā un izveidot romantiskas attiecības, vēl jo vairāk, ja darbinieku sastāvs ir dažāds, ir visai lielas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka daļa no šiem cilvēkiem ir ar līdzīgu izglītību, interesēm, ambīciju pakāpi un potenciāli sasniedzamajiem mērķiem, kā arī viņiem varētu būt visai līdzīgas prasības attiecībā uz iespējamo partneri.
Kristiana Lapiņa
Sieviešu un vīriešu kolektīvi.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja-konsultante.
Saliedētam darba kolektīvam nenoliedzami ir būtiska loma gan uzņēmuma sasniegumu radīšanā, gan katra indivīda komforta ietekmēšanā. Ir daudz dažādu mītu un stereotipu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu kolektīviem. Lai izprastu faktorus, kas ietekmē šādu kolektīvu funkcionēšanu, sākotnēji būtu jāizprot atšķirīgais starp sievieti un vīrieti kopumā.
Baiba Pumpiņa
Par mums balso ar nopirktu biļeti.
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Intervija ar SIA Izklaides producentu apvienība 7 direktoru Aigaru Dinsbergu.
2005. gadā izveidojām Izklaides producentu apvienību 7, kas darbojas šovbiznesa jomā. Ceru, ka šajā jomā varēsim strādāt un pastāvēt ilgi. Esmu sapratis, ka tā ir tā lieta, kas man patīk un ko es gribu darīt. Protams, bez uzticamas komandas, un man patiešām tāda ir, nekas arī neizdotos. Ir teiciens - „tikai tas, kurš izjutis kritiena sāpes, zina, ko nozīmē lidot." Mēs to esam piedzīvojuši, līdz ar to ir pilnīgi cita attieksme gan pret darbu, gan pret katru santīmu, ko mums uztic sadarbības partneris un skatītājs.
Intervija
Baltu rotas
Rubrika - StilsŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar mākslinieci, galerijas Tornis un SIA Baltu Rotas īpašnieci Initu Straupi.
Inita un Vitauts Straupes kopā gatavo gan seno baltu rotu atdarinājumus, gan pavisam mūsdienīgas rotas ar seniem motīviem. Kopīgi ir arī izveidots Baltu rotu muzejs Vecrīgā.
Intervija
Smilšu terapija – maiga un ļoti iedarbīga.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar mākslas galerijas Birkenfelds īpašnieku Tomu Zvirbuli.
Jau no seniem laikiem mākslinieki vislabāk jūt sabiedrībā virmojošās noskaņas. Pēckara gadu paaudze, kura piedzīvojusi padomju periodu un tā laika pretrunas, vienmēr nodarbojusies ar savdabīgu varas graušanu. Šobrīd Latvijā ir mainījusies mākslinieku paaudze. Paies desmitgades, būs pilnīgi cita situācija, un mēs sāksim interesēties, kas tad notika sabiedrībā un kā uz to reaģēja māksla. Savās pārdomās par varas un laikmeta atspoguļojumu mākslā dalās galerijas Birkenfelds saimnieks Toms Zvirbulis.
Intervija
Laikmeta vēstījums
Rubrika - MākslaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar mākslas galerijas Birkenfelds īpašnieku Tomu Zvirbuli.
Jau no seniem laikiem mākslinieki vislabāk jūt sabiedrībā virmojošās noskaņas. Pēckara gadu paaudze, kura piedzīvojusi padomju periodu un tā laika pretrunas, vienmēr nodarbojusies ar savdabīgu varas graušanu. Šobrīd Latvijā ir mainījusies mākslinieku paaudze. Paies desmitgades, būs pilnīgi cita situācija, un mēs sāksim interesēties, kas tad notika sabiedrībā un kā uz to reaģēja māksla. Savās pārdomās par varas un laikmeta atspoguļojumu mākslā dalās galerijas Birkenfelds saimnieks Toms Zvirbulis.
Intervija
F1 nekronētais karalis Bērnijs Eklstouns.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - augusts, septembris 2010
F1 jeb Pirmā formula. Autosporta virsotne, kurā apgrozās milzīga nauda. Sacīkstes, kurās miljonāri pilotē miljonus vērtas mašīnas, notiek visās pasaules malās. Sennas un Šūmahera vārdi zināmi pat tiem, kas ir visai tālu no autosporta. Vairākas valstis, piemēram, Malaizija un Bahreina, speciāli atbalstījušas modernu F1 trašu izbūvi, lai tik pievērstu sev papildus uzmanību. Par šiem sasniegumiem lielā mērā jāpateicas tam, kurš joprojām uzskatāms par F1 nekronēto karali. Bērnijam Eklstounam.
Ilgvars Zihmanis
Mežakaķis
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar SIA Kaķītis līdzīpašnieku Rolandu Rapu.
Pēc pirmajām jaunā parka Mežakaķis darba dienām Mežaparkā liekas, ka apmeklētāji ir tikai bērni. Bet principā, ņemot vērā Siguldas pieredzi, tie ir visdažādākie cilvēki. Pārsvarā gan ģimenes un jauni cilvēki, studenti. Nereti tie ir darba kolektīvi. Tie ir cilvēki, kas uzdrošinās un ir pārliecināti, ka varēs ar šķēršļiem tikt galā. Starp mūsu apmeklētajiem ir arī pensijas vecuma cilvēki.
Intervija
Baudīsim ūdeni, sauli un vēju Mežaparkā.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar SIA Marinetek Latvia valdes locekli Vjačeslavu Spriševski
Šovasar Mežaparkā tika atklāts uzņēmuma Marinepark pirmais ūdenssporta un aktīvās atpūtas parks, kā arī viesu jahtu piestātne - jahtu, kuteru, motorlaivu un citu maza izmēra kuģošanas līdzekļu īslaicīgai stāvēšanai. Mežaparka apmeklētājiem uzņēmums piedāvā sporta un pludmales inventāra nomu: peldošos sauļošanās krēslus, ūdens velosipēdus Surfbike, atpūtas katamarānus Sun Dolphin, buru laivas Escepe, airu laivas. Visā Latvijā tuvākajos gados tiek plānots izveidot divdesmit šādas atpūtas vietas, jo uzņēmums ir Eiropā pazīstamā zīmola Marinetek pārstāvis, kas Latvijā ražo piestātņu pontonus un tos eksportē uz daudzām Eiropas valstīm. Lai nebūtu tā, ka kurpnieks ir bez kurpēm, beidzot arī Latvijā top šādas atpūtas vietas.
Intervija
Viņu dvēseles kods ir kliedziens.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Viesturs Rudzītis, ārsts un psihoterapeits.
Stāsti par 20. gadsimta lielākajiem bendēm jāsāk ar galveno vienojošo tajos - viņi visi ir dzimuši «nāves ēnā» - laikā, kad to ģimenes ir dzīvojušas ciešanās par pirms tam dzimušu viena vai vairāku bērnu nāvēm. Īpašu interesi pelna fakts, ka arī divi latvieši, kuru dzimtaskokus esmu analizējis - Rainis un Andrejs Pumpurs - ir dzimuši šādos apstākļos.
Viesturs Rudzītis
Reklāmas koncepcijas un psiholoģiskā iedarbība
Rubrika - MārketingsŽurnāls - augusts, septembris 2010
Aivars Helde, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa attīstības augstskolas (RSEBAA) lektors.
XX gadsimta sākumā psihologi sāka pievērst īpašu uzmanību reklāmai, veicot neskaitāmus praktiskas dabas pētījumus, kuru pamatmērķis bija rast risinājumu psiholoģiskajai iedarbībai uz cilvēka gribu pirkuma izdarīšanas brīdī. Kā panākt, lai cilvēkā rastos vajadzība pēc reklamējamā produkta?
Aivars Helde
Patiesība par biznesa komandas treniņiem.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Nauris Svika, SIA B02 īpašnieks un biznesa treneris.
Komandas veidošana. Komandas darbs. Līderisms. Tās (un ne tikai) ir skaļas frāzes. Diemžēl pārāk bieži pilnīgi tukšas reālajā biznesa vidē. Patiesība ir tāda, ka „profesionālas komandas", šī jēdziena tiešā nozīmē, ir retums. Punkts. Tas, ko daudzi uzskata par komandu, ir darba grupas līmenis, bet ne augstāk. Šeit runa nav par nosaukumu, subjektīvo viedokli un ambīcijām, bet par darba rezultātu, ko šie cilvēki spējīgi kopīgi uzrādīt ar esošajiem resursiem.
Nauris Svika
Procesa konsultācijas: kam, kad un kāpēc?
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Marina Pavlova, personālvadības un mārketinga risinājumu kompānijas Signus valdes locekle.
Šī raksta mērķis nav pierādīt, ka procesa konsultācijas ir labākā vai par citām pārāka pieeja. Drīzāk vēlos aicināt uz pārdomām par atšķirīgām pieejām konsultāciju projektos, kuras izvēlas gan paši konsultanti, gan viņu klienti. Domāju, ka abām pusēm ir svarīgi apzināties gan riskus, gan priekšrocības, ko sniedz katrs sadarbības modelis, lai izvēlētos savai organizācijai un konkrētai situācijai atbilstošāko. Tā kā strādāju vadības konsultāciju jomā, jāpiebilst, ka manas pārdomas un piemēri balstās uz šo nozari, taču pieņemu, ka līdzīgas dilemmas var būt aktuālas arī citos konsultāciju tirgus segmentos.
Marina Pavlova
Personības tirdzniecības marka
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar personāla speciālistu, Enjoy Recruitment pasniedzēju Endiju Pārtridžu (Andy Partridge).
Endijs Pārtridžs (Andy Partridge) ir speciālists personāla atlases un apmācības jomā. Viņš izpelnījies prasmīga motivētāja un iedvesmotāja reputāciju. Saskaņā ar Pārtridža uzskatiem, viena no nozīmīgākajām darbinieka panākumu atslēgām ir paša vēlme pēc progresa un uzlabojumiem, bet darbinieka potenciāls pilnībā realizējams, ceļot viņa pašdisciplīnu un pašnovērtējumu.
Intervija
Darba disciplīna
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - augusts, septembris 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Termins „disciplīna" nāk no latīņu vārda disciplina, kas nozīmē ieturētību, stingrību. Mūsu sabiedrībā šo terminu bieži vien izmanto, lai apzīmētu vai nu konkrētu zinātnes nozari vai mācību priekšmetu, vai nu cilvēku sekošanu nodibinātajai kārtībai - īpaši attiecībā uz skolniekiem (skolas disciplīna), militārajām personām (militārā disciplīna), sportistiem (sportiskā disciplīna, spēles disciplīna), ticīgajiem (garīgā disciplīna), kā arī darbinieku uzvedību darba vietā (darba disciplīna). Tieši pēdējā pielietojumā „disciplīna" turpmāk tiks analizēta.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Vai par vadītāju var piedzimt?
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
No vienas puses, tas šķiet savāds jautājums. No otras - reizēm mēs paši mēdzam sacīt, ka kāds ir dzimis vadītājs. Tā nav tikai viena fakta konstatācija, bet atziņa, ka kādam cilvēkam piemīt īpašību kopums, kurš ļauj uzņemties vadītāja lomu. Varbūt ir vietā arī jautājums, vai ir tādas īpašības, ar kurām būtu jābūt apveltītam vadītājam un vai tās ir iegūstamas vai iedzimtas?
Kristiana Lapiņa
Vai vara nozīmē arī reālu rīcības brīvību?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - augusts, septembris 2010
Vara vilina daudzus, gluži tāpat kā kājāmgājēju vilina sapnis par savu automobili. Un daudziem šķiet, ka, nākdami pie varas, viņi jau nu gan rīkotos pavisam savādāk nekā pašreizējie varasvīri, paši sasniegtu augstākas virsotnes un arī sabiedrībai dotu daudz vairāk. Taču sapņi ar realitāti visai bieži nesaskan un, "kad beidzot kājāmgājējs pats pie sava auto tiek, pašam vairs no auto prieka daudz kas pāri nepaliek". Šos populārās dziesmas vārdus zināmā mērā var attiecināt arī uz tiem, kuri sapņo par varu, taču tā īsti neapzinās, kas viņus varas pasaulē sagaida - kādi būs ceļi un pa kuriem no tiem būs atļauts braukt, un kādas ceļazīmes izlikuši tie, kuri jau ir pie varas.
Inga Balode, Radžabova
Kas ir vara?
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar Gunu Svenci, psiholoģijas zinātņu doktori, RPIVA Psiholoģijas fakultātes dekāni.
No psiholoģijas viedokļa visbiežāk ar jēdzienu "vara" tiek saistīta motivācija. Motivācija ir stimulu kopums vai, parastā valodā runājot, tā ir cilvēka darbības jēga - kāpēc es kaut ko daru. "Varu" var apskatīt dažādos līmeņos, bet pamatlīmenis ir vēlme būt nozīmīgam. Visbiežāk tieši tādēļ cilvēki tiecas iegūt varu.
Guna Svence
Izdomāt, uzbūvēt, ieviest!
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Intervija ar SIA Grandeg valdes priekšsēdētāju Andri Lubiņu.
SIA Grandeg ražotie kokskaidu un biomasas granulu apkures katli šodien ir pieprasīti Latvijā, Baltijas valstīs, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Pirms desmit gadiem tika iekarota Skandināvija - Somija un Zviedrija, bet šobrīd šis zīmols iekaro Kazahijas, Anglijas un Īrijas tirgus. Vēlākais nākamgad uzņēmums apkures katlus sāks pārdot Kanādā, kur uzņēmuma īpašniekam Andrim Lubiņam radās pārliecība par šādu katlu radīšanu un ražošanu šeit - Latvijā. No brīža, kad garāžā tika uzbūvēts pirmais granulu katls un īpašs deglis, septiņpadsmit viņa dzīves gadi ir ziedoti uzņēmuma attīstībai.
Intervija
Motocikli – mans hobijs jau 33 gadus.
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar SIA RB Studio īpašnieku, Ārvalstu investoru padomes valdes locekli Rolandu Blezūru.
Kā Rolands pats saka, darbam jābūt līdzsvarā ar ģimeni, tāpēc ceļošana, mūzika (viņš dzied, raksta, spēlē), dejošana, sportošana ir vienmēr bijusi patīkama atpūta, bet mocis ir īsts kaifs, ar ko var izvēdināt galvu, sakārtot domas, baudīt dabu, asumu un zirgspēkus.
Intervija
Būsim labāki!
Rubrika - Atbalsta organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Ar JCI (Junior Chamber International) prezidentu Rolandu Kvemainu (Roland Kwemain) sarunājās Ieva Zēģele, rakstu sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
Februārī Latvijā notika JCI Eiropas prezidentu tikšanās, lai atskatītos uz organizācijas paveikto iepriekšējos gados, apspriestu šī gada plānus un attīstības ceļus, kā arī dotu savu ieguldījumu turpmāko gadu stratēģijas izstrādē. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību starp JCI un Apvienoto Nāciju organizāciju, sadarbību ar Eiropas Savienību, Eiropas Padomi un citām sabiedriskajām organizācijām. Tāpat tikšanās laikā tika apspriestas jaunu nacionālo organizāciju dibināšanas iespējas valstīs, kurās organizācija vēl nepastāv, kā arī jautājumi, kas saistīti ar korporatīvo sociālo atbildību, biznesa vides attīstību un aktīvās pilsonības jautājumiem. Katru gadu JCI Eiropas prezidentu tikšanās pasākums notiek kādā no 41 Eiropas valstīm, kurās ir JCI organizācijas.
Intervija
Junior Chamber International (JCI) – Latvijā
Rubrika - Atbalsta organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Savu karjeru ar šīs organizācijas palīdzību uzsākuši tādi cilvēki kā Kofi Annan - ANO ģenerālsekretārs, Ričards Niksons - ASV 37. prezidents, Šui-Bian Čen - Taivānas prezidents, Žaks Širaks - Francijas prezidents, Džordžs Bušs - ASV 41. prezidents, Bils Klintons - ASV 42. prezidents, Alberts Gors - ASV viceprezidents, Monako princis Alberts, Pauls Šluters - Dānijas Premjerministrs, Taro Aso - Japānas finansu ministrs, Keizo Obuši - Japānas premjerministrs, Jans Kšistovs Beļickis - Polijas premjerministrs, Joširo Mori - Japānas premjerministrs.
Intervija
Mode vai funkcionalitāte.
Rubrika - StilsŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar Somijas kompānijas Oy Patrol Ab pārstāvniecības Latvijā vadītāju Egnāru Gudriķi.
Jau četrus gadus Latvijā darbojas Somijas uzņēmuma Oy Patrol Ab pārstāvniecība Latvijā. Ja esat aktīvā dzīvesveida piekritējs, tad zināsiet tādus brendus kā Asic, Fischer, Halti, Swix. Pārstāvniecības vadītājs Egnārs Gudriķis stāsta par sporta apģērbu un apavu modi un funkcionalitāti, kā arī par to, ka reti kurš no mums zina, kuri ir piemērotākie apavi skriešanai un kura jaka sporta aktivitātēm aukstā laikā.
Intervija
Deju un kustību terapija.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar diplomētu deju un kustību terapeiti Ievu Vāvernieci.
Deju un kustību terapija ir veselības aprūpes joma, kas izmanto kustību, ritmu, radošu procesu un tā rezultātu, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko pašizjūtu. Deju un kustību terapija balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ķermenis un prāts savstarpēji mijiedarbojas, tātad mūsu kustības atspoguļo mūsu domāšanu un jūtas. Izmainoties mūsu emocijām, mainās arī mūsu attieksme, piemēram, pret savu ķermeni. Strādājot ar kustībām un veicot refleksiju (pārrunājot) par norisēm radošajā procesā, var tikt veicināta izpratne par emocionālo un citu problēmu cēloņiem un tiek meklēti jauni veidi to risināšanai. Tas ir pašizziņas, pašizpētes un komunikācijas veids, jo dejā cilvēka fiziskie, emocionālie, intelektuālie un garīgie procesi savienojas vienā veselumā, kur ķermenis bez starpniekiem ir gan instruments, gan radītājs.
Intervija
Ceplis jūras piekrastē.
Rubrika - MākslaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar keramiķi un darbnīcas Cepļi vadītāju Ingrīdu Žagatu.
Melnās keramikas darbnīca Cepļi tika atvērta jau 1985. gadā, piedāvājot māla trauku mīļotājiem meistaru rokām darinātus un atklātas uguns ceplī dedzinātus traukus. 1995. gadā Cepļi spēra nākamo soli, atverot savas durvis ekskursantu grupām, kurām ir iespēja ne tikai uzzināt vairāk par keramikas vēsturi un keramikas trauku pagatavošanas procesu, bet arī pašiem ķerties pie podu virpošanas.
Intervija
Masāža - ieguldījums veselībā.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Reiz nodaļas vadītāja Vaira Kaziniece Ingai Rozentālei jautāja: "Kāpēc man par savu masieri būtu jāizvēlas tevi?" Viņa saņēma atbildi: "Tāpēc, ka man patīk tas, ko es daru!" Lai masāža būtu efektīva, ir svarīgs ne vien masiera profesionālisms, bet arī cilvēciskā, enerģētiskā un psiholoģiskā saderība ar klientu.
Intervija
Tehniķis politikā Maikls Nlūmbergs.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
„Universālais kareivis" būtu gana piemērots apzīmējums cilvēkam, kas sevi pierādījis dažādās darbības sfērās. Un pie tam pietiekami veiksmīgi. Jo kā gan citādi Ņujorkas pilsētas padome speciāli viņa dēļ būtu nobalsojusi par to, ka pilsētas mērs savu amatu var ieņemt trīs termiņus pēc kārtas? Un kā gan citādi šis pats mērs varētu noteikt sev gada algu viena dolāra apmērā, jo ir viens no desmit bagātākajiem Amerikas pilsoņiem? Taču laikam gan ne visi zina to, ka Maikls Blūmbergs savu karjeru sāka kā tehniķis.
Ilgvars Zihmanis
Kā uzsākt savu kouča praksi? Kā uzsākt pārdot koučingu?
Rubrika - PieredzeŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Arta Biruma, Anda Kalniņa-Stūrīte, Tatjana Dremļuga, ICF Latvia valdes locekles, kouči.
Februārī notika ICF Latvia rīkotais kouču kluba pasākums par tēmu Kā uzsākt kouča praksi un pārdot koučinga pakalpojumus? Pasākumu apmeklēja negaidīti daudz dalībnieku, kas liecina par tēmas aktualitāti.
Intervija
Darbinieku profesionalitātes bagātināšana.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Aija Gargurne, pedagoģijas zinātņu bakalaurs, profesionālais maģistrs personāla vadībā, lektore un Iestāžu darba organizācija un vadība programmas direktore Alberta koledžā.
Rakstā apkopotas vispārzināmas, varbūt kādam piemirstas, taču praktiskas, savstarpējai zināšanu apmaiņai un darbinieku tālākattīstībai piemērojamas vērtīgas metodes, uzsvaru liekot uz aktivitātēm darba vietā, maksimāli izmantojot iekšējos resursus. Būtiski ir veidot sinerģiju un tālākizglītībai dinamisku vidi, atbalstīt kreativitāti kā nozīmīgu kompetenci.
Aija Gargurne
Neļaujiet emocijām un biznesam būt stiprākiem par jums.
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Nereti tiek uzsvērts, ka "darbs ir darbs" un tajā nekam personiskam, īpaši jau emocijām, vietas nav, tāpēc teju vai labais tonis prasa ievērot principu: "nekā personīga, tikai bizness!" Taču, kā ievērot šo principu, ja emocijas gan satrauc, gan saviļņo un izrādās stiprākas par bezpersonisko biznesu? Ko darīt, ja kolēģu darba un saskarsmes stils dažkārt nokaitina līdz baltkvēlei? Piemēram, ja nākas strādāt kopā ar kolēģi, kas regulāri aizmirst priekšnieka rīkojumus, izmanto savu šarmu, lai izkļūtu no jebkuras ķezas vai nepilda solījumus, savukārt jums viņa dēļ nākas ciest. Kā rīkoties, ja tukšas pļāpas rada negatīvu emocionālu gaisotni darbavietā un liek uzņēmumā strādājošajiem justies maldinātiem, sakautiem, apmulsušiem un pat netīriem, un traucē efektīvi strādāt? Nezaudēt galvu emociju pasaulē un labāk izprast gan sevi, gan kolēģus, gan emocijas jums palīdzēs pieredzējušu ekspertu vērojumi, atziņas un padomi.
Inga Balode, Radžabova
Psiholoģiskais klimats darba kolektīvā.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Psiholoģiskais klimats ir jēdziens psiholoģijā, ar kuru apzīmē dominējošo morālo un emocionālo gaisotni mazajā grupā. Lai apzīmētu dominējošo morāliemocionālo gaisotni lielajā organizācijā, tad izmanto jēdzienu organizācijas klimats.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Garīgums mūsu sabiedrībā, dzīvē un darbā.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Māra Vidnere, Dr.Habil.psych.,Dr.oec.
Mūsdienu sociālo pārmaiņu laiks iezīmē, no vienas puses, krasas dzīves nosacījumu izmaiņas - iepriekšējo, pierasto vērtību devalvācija, sabiedrisko struktūru nestabilitāte, sociālās vides izmaiņas, sabiedrības attīstības perspektīvu zudums, tradicionālo garīgo pamatu iznīcināšana, no otras puses, noteiktu sabiedrības un valsts attīstības posmu. Galvenais personības potenciāls ikdienas grūtību pārvarēšanā var būt dzīves izturība un garīgums.
Māra Vidnere
Organizācijas kultūra un e-bizness.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Lotārs Dubkēvičs, Banku augstskolas docents.
Īsi pirms 2010. gada izdevniecības Jumava apgādā iznāca grāmata Organizācijas kultūra. Tās autors ir Banku augstskolas docents, psihologs un Biznesa vadības studiju programmas doktorants Lotārs Dubkēvičs. Priekšvārdā autors atsaucas uz kāda lingvista, filozofa un vēsturnieka atziņu, ka ikviens darbs, grāmata ir paša autora konkrētā jautājuma interpretācija, un nekas tā neiepriecina autoru kā lasītāju interpretācijas. Ieskatam fragments no grāmatas.
Lotārs Dubkēvičs
Autors nav miris, autors ir pat ļoti dzīvs.
Rubrika - MākslaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar franču rakstnieku Ludoviku Bablonu.
33 gadus veco franču rakstnieku Ludoviku Bablonu satiku Berlīnē tad, kad biju par viņu dzirdējusi, ka viņš iemiesojot īstu franču rakstnieka stereotipu - allaž stūrgalvīgs, allaž ar cigareti zobos un allaž gatavs diskutēt vai piesist kanti kādai meitenei. Bet, iepazīstot viņu tuvāk, sapratu, ka tas ir cilvēks ar ļoti skaidru vīziju par to, ko viņš vēlas sasniegt, ļoti talantīgs, nopietns un mērķtiecīgs. Revolucionārs, kura idejas bieži vien ir par lielu apkārtējiem, kuri nespēj tām tikt līdzi. Viņa lielākais darbs - romāns Kinski par vācu aktieri Klausu Kinski sešās grāmatās - iespējams, pēc astoņu gadu darba beidzot tiks pabeigts šogad, un Ludovikam Bablonam beidzot būs tapuši viņa Brāļi Karamazovi.
Intervija
There is no finish line- tas ir tikai sākums.
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar zīmola Nike oficiālā izplatītāja Latvijā SIA VIVA Sport vadītāju un SIA Sportland valdes locekli Ventu Aperānu.
Sports ir kā narkotika - jo tu vairāk ar to nodarbojies, jo vairāk gribas. Sakāmvārdu „apetīte rodas ēdot" noteikti var attiecināt uz manu dzīves veidu un manām sportiskajām aktivitātēm. Es nevaru iedomāties, kā es tiktu galā ar savu darbu un lielo ikdienas spriedzi, ja man nebūtu fizisku aktivitāšu. Noskrienot distanci, tu atbrīvojies un iztīri savus bēniņus - tā par skriešanu saka zīmola Nike oficiālais izplatītājs Latvijā SIA VIVA Sport vadītājs un SIA Sportland valdes loceklis Vents Aperāns.
Intervija
Psihoterapeita pakalpojumi interneta vidē jeb e-konsultēšana.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar psihoterapeiti Aigu Abožinu.
E-konsultēšana ir distances konsultēšanas veids, kas atšķiras no klātienes konsultēšanas, jo kontakts starp klientu un psihoterapeitu notiek ar e-pasta starpniecību. „E-psihoterapija" ir alternatīva iespēja, bet tai ir savi ierobežojumi, tā nevar aizstāt psihoterapiju klātienē.
Intervija
Sauļoties ar mēru.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītāju, dermatovenerologu Dr. Raimondu Karlu.
Es nevienu nemudinu neiet saulē un slēpties pagrabā, saulē iet var. Gribu teikt, ka mums ir jāmaina attieksme pret sauļošanos. Es aicinu aizdomāties par to, ka nevajag apdegt saulē, jo pārmērīgs iedegums nav veselīguma pazīme. Latvijas iedzīvotājs visbiežāk iziet saulē tikai vienu reizi nedēļā, sestdienā vai svētdienā un tad noguļ saulē visu dienu. Tā nevajag darīt! Ja jūs gribat ilgi atrasties saulē, to var darīt, bet piesardzīgi, nedarot sev pāri.
Intervija
Dabisks skaistums.
Rubrika - StilsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar kosmētiķi Žannu Dadeko.
Šobrīd Eiropā un pasaulē ļoti populārs ir nevis mākslīgais skaistums, kas tiek panākts, veicot plastiskās operācijas un injekcijas, bet higiēniskās procedūras, kas nodrošina dabisku skaistumu un veselību. Protams, tas prasa lielākus līdzekļus un laiku, jo higiēna ir regulārs process. Mēs visi zinām, ka jātīra zobi un jāmazgājas. Tieši tāpat arī ir jākopj seja un ķermenis.
Intervija
Ko nespēja Daimler-Benz... Lī Jakokka.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
2009. gadā trešajam lielākajam amerikāņu autoražotājam Chrysler nācās iesniegt pieteikumu bankrota procedūrai un reorganizācijai. Šī krīze uzņēmuma vēsturē nav pirmā - lai atceramies kaut vai 70. gadu „naftas krīzi". Taču toreiz, 70. gadu beigās, Chrysler paveicās - pie uzņēmuma stūres nostājās bijušais Ford Motor presidents Lī Jakokka.
Ilgvars Zihmanis
Lielākais atlaižu potāls Latvijā.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar interneta portāla Atlaides.lv klientu servisa vadītāju Mārtiņu Lindi.
Pirms doties uz veikalu kaut ko pirkt, var ieiet Atlaides.lv portālā atrast interesējošo preci un apskatīties, kurā veikalā šobrīd šai precei ir atlaide. Tā var ietaupīt laiku, neskraidot pa veikaliem un nemeklējot, kur ir labākā cena šai precei. Mūsdienu steidzīgajā pasaulē, kad laiks ir tik dārgs, kad cilvēki negrib tērēt laiku, lieki staigājot un meklējot izdevīgāko piedāvājumu. Arī tāpēc, lai nenāktos vilties, ja gadās pārmaksāt par preci, kurai citā veikalā ir atlaide.
Intervija
Emocijas uzņēmuma dzīvē
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.
Par emocijām darba vidē lielākoties ir pieņemts nerunāt. Uz darbu mēs nākam strādāt - tur nav vietas emocijām. Šāds aplams uzstatījums valda lielā daļā mūsdienu sabiedrības. Kādēļ aplams? Tādēļ, ka cilvēks un emocijas ir neatdalāmi jēdzieni. Cilvēks jūt ik brīdi. Emocijas raksturo cilvēka vitalitātes spēku. Ja tā nav, tad cilvēks ir miris vai viņam ir kāda psihiska slimība. Just ir dabīgi. Galu galā emocijas palīdz mums pašiem izprast to, kas notiek ar mums, kā arī saprast, kas notiek ar apkārtējiem, un atbilstoši reaģēt uz notiekošo. Dabā tā ir iekārtots, ka mēs nevaram iztikt bez prieka, bēdām, mīlestības, naida, izmisuma...
Baiba Pumpiņa
Domāšana, lēmumu pieņemšana un līderības stils.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Lotārs Dubkēvičs, Banku augstskolas docents.
Latvijas publiskajā (politiskajā, biznesa) un cilvēku privātajā telpā arvien biežāk un pamatoti tiek runāts par jaunas domāšanas nepieciešamību, par radošumu, inovācijām. Šo jautājumu var aplūkot saistībā ar līderības tēmu.
Lotārs Dubkēvičs
Laiks sev un saviem mīļajiem.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Kā vasaras atvaļinājumu priekšvēstnesis vēlos dalīties ar jums cilvēciskajās vājībās un noskaņās. Ja atvaļinājumu laikā esat ieinteresēts būt patiess pret sevi un savu ģimeni, tad šis raksts jūs noteikti uzrunās, paliekot jūsu domās un sirdīs. Lielākā daļa cilvēku atvaļinājumu pavada kopā ar savām ģimenēm, dzīvo savu ģimenes cilvēka dzīvi ar vajadzībām, vērtībām, lēmumu pieņemšanu kaut vai par to, kā pavadīs atvaļinājumu. Pārdomas rada vajadzību pēc ierastā, - vai spēšu atpūsties, neskrienot uz darbu katru trešo dienu, lai nepalaistu ko nozīmīgu garām, kontrolētu notiekošo, vai labāk ļauties un baudīt pilnvērtīgi brīvās dienas, atrodot laiku sev un saviem mīļajiem.
Andrija Likova (Anstrauta)
Ceļš līdz ISO sertifikātamjeb ko viens par otru domā klients un kvalitātes konsultants.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Katerina Zavgorodņaja, konsultante Organizācijas attīstības centrā Spring Valley.
Lai noskaidrotu, kā konsultācijas gaitā tiek radīts kopprodukts un ko viens par otru domā klients un konsultants, kā vērtē esošo situāciju kvalitātes biznesā sertifikācijas uzņēmumu un kvalitātes asociācijas pārstāvji, uz šiem un daudziem citiem jautājumiem Katerina Zavgorodņaja mēģināja rast atbildes savā pētījumā „Tiecoties pēc ISO sertifikāta: klienta un konsultanta skatu punkti uz kvalitātes vadības konsultācijas projekta norisi Latvijā"
Katerina Zavgorodņaja
Sanāksmju vadīšana.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Darba sanāksmes parasti kalpo lietišķām vajadzībām. Tomēr sanāksmēm ir arī psiholoģiska nozīme, jo sanāksmes var būt kā rituāls, vieta pašizpausmei un kā stabilitātes saglabāšanas līdzeklis.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Iesiet pa labi, zaudēsiet zirgu, pa kreisi – galvu. Vai zināt, kas jūs sagaida, ja iesiet taisni?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Lēmumu pieņemšana, īpaši tad, ja uz spēles likta paša galva, zirgs vai naudas maciņš, ir diezgan sarežģīts process. Nereti pasakās tēva dēlus krustcelēs jau sagaida ceļazīmes, kas vēsta par to, kas notiks, ejot taisni, pa labi vai pa kreisi. Savukārt dzīvē, nonākot lēmumu pieņemšanas krustcelēs, cilvēks visai bieži nezina, kas viņu sagaida vienā vai otrā gadījumā, jo ceļa zīmju nav un īpaši jau pārmaiņu laikos, kad atrašanās krustcelēs kļuvusi teju vai par ikdienu, tas, kas, sperot soli izvēlētajā virzienā, var tikt iegūts vai zaudēts, ir miglā tīts.
Inga Balode, Radžabova
Latvijas uzņēmējiem vajadzētu domāt globāli.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Mičiganas universitātes profesoru, mārketinga speciālistu Džonu Brenču (John Branch).
Rīgas Ekonomikas augstskolas vieslektors Džons Brenčs, kurš lasa lekcijas augstākā līmeņa vadītājiem mārketingā, dalās savos iespaidos par Latvijas uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi.
Intervija
Savs privātbaņķieris.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar SEB Private Banking pārvaldes vadītāju Santu Purgaili.
Ir virkne profesiju pārstāvju, ar kuriem esam pieraduši runāt kā ar "saviem" cilvēkiem: ar ārstu, šuvēju, frizieri, auto meistaru. Atklājam savas sāpes un ieceres, sapņojam, dalāmies plānos, kopā prognozējam rezultātu. Un tā tam arī jābūt: mēs nevaram būt eksperti visās jomās. Arī bankas sfērā ir atrasti risinājumi individuālai, privātai un pat ekskluzīvai turīgu klientu apkalpošanai - Private Banking
.
Intervija
Lēmumu pieņemšana. Vilkt kleitu vai nevilkt? Varbūt nopirkt iznīcinātāju?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Dažādu lēmumu pieņemšana, sevišķi, ja runājam par būtiskiem lēmumiem, ir t.s. vadības elites ikdienas darba sastāvdaļa. Pašos pamatos, ja mēģinām aprakstīt, ko tas nozīmē, tad varētu teikt tā - lēmumu pieņemšanas process sākas tad, kad iepriekš ir radušies neskaidri apstākļi vai iepriekšējā situācija ir mainījusies. Principā ar lēmumu pieņemšanas procesu tā vai citādi saskaramies mēs visi - kaut vai tajā brīdī, kad konstatējam, ka ledusskapī pēc bagātīgām viesībām ir palicis vien gabals sažuvuša siera. Lēmums piepildīt ledusskapi no jauna ir vienkāršs, tomēr secīgs process, un, lai to realizētu, cilvēkam ir jāpiemīt spējai loģiski domāt.
Kristiana Lapiņa
6000 latu alga par vārdu un domu cīņām.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar SIA Eiro personāls vadošo konsultanti un valdes locekli, Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekles kandidāti Artu Birumu.
Ja mēs liedzam lielo uzņēmumu vadītājiem oficiāli saņemt algu, kas ir atbilstoša un taisnīga attiecībā pret viņu padarīto darbu, iznāk tā, ka no vienas puses mēs cīnāmies pret korupciju, bet tanī pašā laikā to veicinām.
Intervija
Mans darbs – likt trīsdimensiju puzli.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar valsts a/s Latvijas Dzelzceļš Sabiedrisko attiecību daļas vadītāju un komunikācijas direktores vietnieci Antru Birzuli.
A/s Latvijas Dzelzceļš šodien tehnoloģiju ziņā ir ļoti augsti attīstīts uzņēmums, kas ir lielākais darba devējs mūsu valstī, jo dod darbu 12 000 cilvēku. Šī uzņēmuma tēlu veido Antra Birzule, kuru liela daļa Latvijas iedzīvotāju pazīst kā raidījumu „LNT brokastis" un „Stils Bez tabu" vadītāju. Cilvēki, kas Antru nepazīst tuvāk, ir pārsteigti, ka viņa ieņem tik atbildīgu amatu, un ir šī uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja un komunikācijas direktores vietniece.
Intervija
Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas - sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.
Kristiana Lapiņa
Veiksmīgs starptautiskais bizness reģionā
Rubrika - VadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar SIA VIKO
Baltic komercdirektoru Viktoru Vilkaušu
SIA VIKO Baltic ir Jēkabpils transporta uzņēmums, kas dibināts 2006. gadā un veic vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus. Mūsu izvēlētā stratēģija ir tāda - labāk, lai ir mazāk klientu, bet lai esošie ir droši un maksātspējīgi. Mums ir svarīga sadarbība un uzticēšanās ilgtermiņā.
Intervija
Darbs uz mājām, majas uz darbu
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Apzināti vai neapzināti mēs, mājās esot, pārdzīvojam darba dzīvi un darbā - mājas dzīvi, tas ir dabīgi. Kāda būtu jūsu dzīves vērtība, ja nebūtu darba vai ģimenes? Domāju, ka šis jautājums liek paskatīties uz sevi tiešāk un atklātāk. Medijos saskaramies ar ieteikumiem par to, kā nodalīt vienu no otra, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot, ievērojot visus psihohigiēnas noteikumus. Tomēr realitātē cilvēks ir viens vesels, un domas, emociju dzīve un uzvedība ir cieši saistītas.
Andrija Likova (Anstrauta)
Ekoprodukti veids, kā atlīdzināt dabai.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar Daci Birkhani, SIA Daba Tev īpašnieci.
Cilvēki, kas regulāri lieto ne ekoloģisku kosmētiku, nereti iedzīvojas lielās problēmās, kas piemeklē ādu vai elpošanas ceļus. Ar ekoloģiskajiem produktiem cilvēki risina tās problēmas, kas radušās, lietojot ķīmiskas vielas. Tas, kas nāk no dabas, nenodarīs kaitējumu organismam, un tie, kas to pamēģinājuši, vairs no tā neatsakās.
Intervija
Kultūras menedžments un pasākumu rīkošanas bizness.
Rubrika - MākslaŽurnāls - februāris, marts 2010
Lai māksla no paša mākslinieka vai augstas kvalitātes izklaides pasākuma nonāktu līdz skatītājam, ir nepieciešams tilts - cilvēki, kas ieliek savu darbu, idejas un laiku gan kultūras, gan izklaides pasākumu rīkošanā. Lai iegūtu nelielu ieskatu Latvijas kultūras un korporatīvo pasākumu rīkošanas jomā, sarunājos ar Kultūras menedžmenta maģistrantūras studenti un komponisti Austru Savicku, kā arī Svinību aģentūras BALLE dibinātāju Raimondu Luka-Indānu.
Intervija
Labdarība - darīt labu.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Ar nodibinājuma Ronald McDonald House Charities Latvija Mobilā veselības aprūpes centra direktori Viju Tirzmali.
Arī mūsdienās daudziem bērniem Latvijas lauku rajonos ir apgrūtināta pieeja primārajai medicīnas aprūpei. Labdarības organizācija Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC) strādā pie Mobilā veselības aprūpes centra izveides, kura mērķis ir padarīt pieejamākus medicīniskos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, un nodrošināt regulāras bezmaksas primārās medicīniskās aprūpes, kā arī savlaicīgu norīkojumu pie kvalificētiem speciālistiem. Mobilās aprūpes centrs palīdzēs ietaupīt naudu, sniedzot pakalpojumus tuvāk mājām.
Intervija
Hipnoze
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar sertificētu ārstu, Psiholoģisko pētījumu centra direktoru Igoru Kudrjavcevu.
Zinātniski hipnozi var skaidrot kā procesu, kura rezultātā cilvēkam tiek izraisīts izmainīts apziņas stāvoklis, jeb transs, kad cilvēks vairāk koncentrējas uz saviem pārdzīvojumiem un mazāk uz ārējiem. Ir gan hipnoze, gan pašhipnoze, kad cilvēks pats sevi ievada transa stāvoklī, viņa organisms, apziņa darbojas mazliet savādāk. Saprāts šajā stāvoklī piedalās mazāk, lielāka loma ir bezapziņai. Mistikas gan tur nav nekādas, jo mūsdienās šīs tehnikas var apgūt. Protams, mīti pastāv, un tie nāk no seniem laikiem.
Intervija
Miljards piecos gados – Marks Cukerbergs.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - februāris, marts 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
IT acīmredzami ir un paliek nozare, kurā ar labu un ejošu ideju īsā laikā var nopelnīt milzum daudz naudas - tiesa, tikpat ātri to var pazaudēt. Taču šīs reizes varonim, kā redzams, laime smaidījusi bieži un labprāt. Ja interneta sociālais tīkls Facebook būtu valsts, tad ar saviem 350 miljoniem iemītnieku tā būtu trešā apdzīvotākā pasaulē, aiz sevis atstājot ASV un atpaliekot vien no Ķīnas un Indijas. Bet Facebook radītājs Marks Cukerbergs savos 25 gados kļuvis par pasaulē jaunāko miljardieri.
Ilgvars Zihmanis
Kā likt klientam pārdot jūsu projektus.
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - februāris, marts 2010
Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.
Vērojot debesis, jūs taču skaidri saskatāt, ka Saule griežas ap Zemi, lai gan tā nav patiesība. Tikpat acīm redzams, tomēr nepatiess ir arī fakts, ka mārketings griežas tikai ap reklāmu, pārdošanu un dažādiem citiem produktu aktivizēšanas pasākumiem. Abos gadījumos tā ir tikai ilūzija - parādības, kas izskatās neapgāžami patiesas, tādas nemaz nav.
Inga Balode, Radžabova
Dzīvie miroņi 3. daļa.
Rubrika - PieredzeŽurnāls - februāris, marts 2010
Rakstu pēc Deivida Bolhovera grāmatas Dzīvie miroņi sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
Pašlaik biznesā ir ļoti maz īstu vidējā līmeņa vadītāju. Tāpēc ka jēdziens „vidējā līmeņa vadītājs" tradicionāli saistās ar viduvējību un papīru čabinātāju, kas nodarbojas ar niekiem un sīkiem administratīviem uzdevumiem. Vairums šādu „vadītāju" vienkārši nodarbojas ar budžeta sadali, sēž bezjēdzīgās sapulcēs un raksta biznesa plānus, kurus tāpat neviens nelasa.
Ilgvars Zihmanis
Latviešu nacionālās mācību īpatnības.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.
Raksta tematika radās, saskaroties ar daudzveidīgo attieksmi un izpratni par mācībām, mācot dažādos Latvijas reģionos. Tas liek domāt par to, cik ļoti kultūras īpatnības ietekmē spēju attīstīties. Kādi tad mēs esam?( Lai atvaino lasītāji, ka tomēr visus sabāžu vienā maisā). Šajā rakstā ieskicēšu to, kā mūsu nacionālās īpatnības sekmē vai gluži otrādi - bremzē mācības.
Baiba Pumpiņa
Vides kvalitāte ilgtermiņā.
Rubrika - StilsŽurnāls - februāris, marts 2010
Ansis Paeglītis, arhitekts.
Arhitektūras loma ir daudz lielāka nekā tikai ēkas vizuālā tēla vai utilitāras telpas radīšana, būtībā tā ir kaut kas pilnīgi pretējs. Ēka ir tikai tās fizisks iemiesojums, bet arhitektūra ir doma un ideja, kas to veido. Attiecības, kādas tiek veidotas starp dažādām telpām, tas, kāds ir ceļš no vienas uz otru, kā attiecas pret vidi, tās ir instrumenti, ar ko arhitekts veido telpu. Šajā procesā apzināti tiek attēlotas arī sabiedrības attiecības telpiskā formā. Tas ir veids, kādā mēs redzam pasauli, kā izprotam tās eksistēšanu, kā mēs izturamies viens pret otru.
Ansis Paeglītis
Darba apģērbs- korporatīvā stila sastāvdaļa
Rubrika - StilsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar SIA Divīzija direktoru Normundu Augustu.
Uzņēmumi, kas vēlas atšķirties, izcelties un būt interesanti veido saviem darbiniekiem speciālus darba apģērbus. Stilīgs, ērts korporatīvais apģērbs ar uzņēmuma zīmolu liecina par to, ka uzņēmums rūpējas par saviem darbiniekiem, un tas kalpo kā vizuālā reklāma.
Intervija
Darbs ar klientu iebildumiem.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Santa Līce-Krūze, SIA Saskarsmes skola sociālo prasmju un iemaņu trenere.
Šobrīd ir laika periods, kurā pārdevēji sāk patiešām pārdot. Vēl nesen uzņēmumos strādāja tādi pārdevēji, kas vairāk pildīja preču pienesēju, labākajā gadījumā, konsultanta lomu. Klienti paši uzmeklēja pārdevējus un izvēlējās, pasūtīja preces, un pārdevējiem visbiežāk atlika tikai reģistrēt pasūtījumus.
Santa Līce-Krūze
Patērētāju ieinteresētība.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Patērētāju ieinteresētība (angl. involvement vai engagement; kriev. вовлечённость) ir viena no svarīgākajām patērētāju segmentēšanas pazīmēm, pēc kuras var prognozēt patērētāju uzvedību precīzāk nekā pēc patērētāju sociāli-demogrāfiskajām pazīmēm. Īpaša praktiskā nozīme patērētāju segmentēšanai pēc ieinteresētības līmeņa ir reklāmas veidošanā un produkta virzīšanas stratēģijas plānošanā kopumā.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Sponsorēšana
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar SEB bankas sponsorēšanas projektu vadītāju Diānu Blumati.
SEB banka Latvijā katru gadu sponsorējot sniedz atbalstu vairāk ne kā trīssimts nacionālā mēroga prejektiem. Īpaša prioritāte ir reģionālajām iniciatīvām. Katrs sponsorēšanas projekts ir komandas darbs, kas ietver gan mārketingu, gan reklāmu, gan sabiedriskās attiecības.
Intervija
Mārketinga komunikācijas instrumenti.
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - februāris, marts 2010
Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre, vadības zinātņu un mārketinga konsultante.
Mārketinga speciālisti zina, ka mārketinga komunikāciju koordinēšana ir nepieciešama, bet ne vienmēr zina, kā to realizēt dzīvē. Lai šo uzdevumu veiktu, var izmantot "Mārketinga komunikācijas bāzes modeli", kura elementi veido dinamisku mārketinga programmu, kas ir stratēģiski noturīga taktiski elastīga un ļauj piemēroties mainīgajām tirgus prasībām.
Elga Zēģele
Lēmumu atbalsta sistēma.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Aigars Plotkāns, SIA Komercizglītības centrs pasniedzējs-konsultants.
Daudzi no jums ir stāvējuši altāra priekša un teikuši maģisko „"jā" vārdu. Un tikai pēc gadiem kļūst skaidrs, ka lēmumu pieņemt ir vieglāk nekā atbildēt par pieņemtā lēmuma sekām. Citi savukārt ir izvairījušies no atbildības, nepieņemot nekādus lēmumus, un pēc tam brīnās, ka nekas nozīmīgs viņu dzīvē nenotiek.
Aigars Plotkāns
Naudas aizdevēji vienmēr būs vajadzīgi!
Rubrika - VadībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar SMScredit.lv valdes priekšsēdētāju Albertu Pole.
SMS Credit ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2008.gadā un darbojas ātro kredītu nozarē. SMScredit.lv privātpersonām bez ķīlas izsniedznelielus kredītus - no 25.00 līdz 200.00 latiem uz īsiem termiņiem - līdz 30 dienām. Latvijā ātro kredītu nozare un šādi pakalpojumi relatīvi ir jaunums. Šobrīd SMS Credit šajā nozarē ir lielākais un tradīcijām bagātākais uzņēmums, kas nākotnē plāno šo iegūto pozīciju nostiprināt.
Intervija
Mūzika, internets un MySpace slavenības
Rubrika - MākslaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Internets vienmēr ir bijis veids, kā iegūt daudz dažādas informācijas, tikai ir jāprot atsijāt derīgo no nederīgās. Līdzīga situācija šobrīd ir izveidojusies ar mūziku, kura internetā ir pieejama neticamos apmēros - lejupielādei, lai klausītos, pirktu vai vienkārši, lai padarītu savu mūziku pieejamu klausītājiem, pirms vēl ir iegūta plašāka atzinība. Arvien vairāk un vairāk mūziķu izmanto dažādu sociālo tīklu pakalpojumus, lai popularizētu savu mūziku, iegūtu jaunus kontaktus ar citiem mūziķiem no visām pasaules malām - tādas mājas lapas kā MySpace, Facebook, YouTube un draugiem.lv ir kļuvušas par veselu fenomenu mūziķu aprindās.
Intervija
Vadītāja arī pie stūres
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
„Visu, ar ko es nodarbojos, saista viena lieta, proti, darbā es esmu vadītāja, Jauno līderu un uzņēmēju
organizācijā JCI Latvia es esmu vadītāja, un arī pie stūres es esmu vadītāja", saka Jana Tolstika. Ir acīmredzams, ka viņa savu karjeru veidojusi ar mērķi strādāt vadošā amatā. Savukārt dragreisu Jana izvēlas tāpēc, ka tas viņai sniedz adrenalīnu, tā ir iespēja sevi apliecināt kā labu auto vadītāju un veids, kā labi pavadīt laiku kopā ar citiem auto mīļiem.
Intervija
Alus ar sirdsapziņu New Belgium Breweery
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
Mūsu laikos vīpsnāšana par amerikāņiem skaitās tā kā labais tonis. Kola, hamburgeri, Holivuda... Ko gan tie aprobežotie sajēdz! Tikai vienmēr kaut kā aizmirstas, ka pašiem nav nekas pretī kaut pa reizei iedzert kolu vai aiziet uz kino, kur dominē Holivudas produkcija. Arī tas, ka ASV ne jau velti kļuvusi par pasaules pirmo lielvaru, tāpēc šo valsti nemaz nevar vērtēt tik viennozīmīgi.
Ilgvars Zihmanis
Sirdsapziņa (ne) mēdz kļūdīties.
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
"Ja kādu rītu pie mājas durvīm mani sagaidītu televīzijas ziņu filmēšanas grupa, vai, skatoties kamerā, es varētu pamatot savu profesionālo rīcību un pieņemto lēmumu nepieciešamību?" Tādu jautājumu sev uzdod jauns uzņēmuma vadītājs, ja viņš ir saskāries ar ētiski grūti atrisināmu problēmu. Ir vadītāji, kuri ētiskas dilemmas risina, pārrunājot tās ar tāda paša līmeņa uzņēmējiem, kolēģiem, kuri viņiem ir autoritātes. Citi sava lēmuma pareizību pārbauda, sev jautājot: „Vai es varēšu ar lepnumu izstāstīt saviem vecākiem par lēmumu, ko esmu pieņēmis?", „Vai es varēšu naktīs mierīgi gulēt?", „Vai varēšu uz sevi skatīties spogulī?" Pieņemot ētiski neviennozīmīgus lēmumus, vadītāji parasti paļaujas uz savu sirdsapziņu. Bet sirdsapziņai taču arī ir tiesības kļūdīties!
Elga Zēģele
Māksla palīdzēt sev.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Inta Dzelme, Dr. phil. psiholoģijā. Kā Fulbright stipendiāte studējusi psiholoģiju doktorantūras programmā Union Institute & University, ASV, kur mācības Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijā tika iekļautas holistisko terapiju praksē.
Inta ir psihoterapeite, praktizē sistēmisko individuālo terapiju (Internal Family Systems Therapy), ko studējusi pie tās izveidotāja Ričarda Švarca (Richard Schwatrz) Čikāgā un krīzes terapiju, pielietojot Jin Shin Jyutsu fiziofilozofiju. Viņai ir 18 gadu pieredze darbā ar indivīdiem un grupām, semināru vadīšanā, strādājot ar palīdzošo profesiju pārstāvjiem (psihologiem, mediķiem, policiju, tiesnešiem utt.), kā arī vardarbībā cietušajiem. Inta Dzelme ir dibinājusi Krīzes centru Skalbes un bijusi šī centra pirmā direktore.
Intervija
Pastkartīte – sirsnīgs sveiciens.
Rubrika - StilsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Roberts Freidensons, SIA Puse Plus valdes priekšsēdētājs
Uzņēmuma SIA Puse Plus ilgtermiņa mērķis ir kļūt par vadošo atklātņu izdevniecību Baltijas reģionā un ar savu produkciju iesaistīties Eiropas Savienības tirgus apritē. Uzņēmuma misija ir tāda kultūras faktora kā apsveikšanas tradīciju veicināšana - kartīšu nosūtīšana un pasniegšana. Tieši šis jaukais cilvēku paradums ļauj uzņēmumam attīstīt nelielo tirgus nišu un arvien pilnveidot savu produkciju. SIA Puse Plus Latvijā ir eksperti kartīšu izveidošanā un ražošanā.
Intervija
Uzņēmējdarbības ētika
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
No Intas Rogenbukas grāmatas Uzņēmējdarbības ētika.
Vārdu ētika (no grieķu etnos - paraža, tikums, raksturs) ievieš Aristotelis 4.gs. pirms Kristus. Viņš uzskata, ka ētika palīdz izzināt to, ko vajadzētu darīt un no kā būtu nepieciešamas atturēties. Mūsdienu izpratnē ētika ir mācība par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā. Tās izpētes objekts ir morāle un tikumība.
Intervija
Dzīvie miroņi 2. daļa
Rubrika - PieredzeŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
No kurienes rodas dzīvie miroņi? Darbavietas, kurās iespējams slaistīties, rodas dažādu iemeslu dēļ. Dibinot jaunu amatu, var gadīties, ka praksē tam darba ir daudz mazāk, nekā sākumā domāts. Jauns amats (pat lieks un bezjēdzīgs) var rasties arī tikai kā uzņēmuma personāla vadītāja kaprīze.
Ilgvars Zihmanis
Pašu audzināti jeb par iekšējo apmācību organizācijā.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Mācībām atvēlētā budžeta samazināšana šajā dižķibeles situācijā ir viena no pirmajām izmaksu samazināšanas iespējām gandrīz visās organizācijās. No vienas puses, tas ir pat labi, jo organizācijas, kurās nebija nopietnas, stratēģiskas un sistemātiskas pieejas darbinieku attīstībai, apmācībai un izpratnes par mācību ieguvumu lomu biznesa efektivitātes paaugstināšanā, tērēja naudu neefektīvi.
Jānis Gredzens
Cik vērta ir jūsu labā slava?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Vai jūsu uzņēmuma svarīgāko mērķu sarakstā ir laba reputācija? Vai klienti uzticas jūsu uzņēmuma vadībaivai arī uzskata viņus par meļiem? Vai jūs atalgojat savu vadības komandu un personālu par sasniegumiem finanšu vai reputācijas rādītājos? Kas ir tie cilvēki, kuri iebilst vai pretojas jūsu biznesam, un ko viņi cenšas ar to panākt?
Ja zināt atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, jūs esat pats savas reputācijas saimnieks. Savukārt, ja rūpes par savu labo slavu esat atstājis pašplūsmā, iespējams, jūsu konkurenti vai nelabvēļi nepalaidīs garām iespēju likt jums nemitīgi aizstāvēties un justices nemīlētam, nenovērtētam, kā arī sodītam par veiksmi un sasniegumiem.
Kā atgūt savas reputācijas kontroli un uzņemties iniciatīvu, grāmatā Reputācijas vadības stratēģijas. Situāciju, krīžu un korporatīvās sociālās atbildības vadīšana skaidro korporatīvās reputācijas speciālists Endrjū Grifins (Andrew Griffin).
Inga Balode, Radžabova
Darba kolektīva saliedētība.
Rubrika - Uzņēmēja rokasgrāmataŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Efektīvs darba kolektīvs bieži vien asociējas artādu kolektīvu, kas ir saliedēts. Vai simpātijas un
draudzība ir grupas saliedētības atslēga? Izrādās, ka ne vienmēr. Cilvēki iesaistās attiecībās ar citiem un
izveido neformālās grupas dažādu iemeslu dēļ. Šajā rakstā lasi, kā atšķiras sociāli-emocionālā saliedētība un instrumentālā saliedētība. Arī par to, vai saliedēts darba kolektīvs ir produktīvāks un efektīvāks. Diemžēl sakarība starp darba kolektīva saliedētību un tādarbības rezultātiem ir neviennozīmīga. Kādi ir riskisaliedētā kolektīvā?
Iveta Ozoliņa-Ozola
Nelielam biznesam vairāki īpašnieki.
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Anita Mežinska, MBA, LBKA biedre, SIA Megate un SIA Kentaura staļļi īpašniece un valdes locekle, Liepājas Universitātes lektore, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja.
Biznesa uzsācējiem bieži rodas jautājumi: „Vai es spēšu strādāt/vadīt viens? Vai man nebūs bail no lielās atbildības nastas? Ar ko es parunāšu un dalīšos savās domās, kad būs nopietnas problēmas?"
Anita Mežinska
Uzņēmējdarbība ar skatu nākotnē
Rubrika - PieredzeŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar Sabiedrības par atklātību Delna direktori Lauru Miķelsoni.
Laura Miķelsone ir sabiedrības par atklātību Delna direktore. Savu pieredzi viņa ir guvusi, strādājot ar dažādiem uzņēmumiem kā organizāciju attīstības konsultante, un arī pati ir darbojusies privātajā biznesā un strādājusi Ekonomikas ministrijā. Viņai ir bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā, kā arī maģistra grāds starptautiskajās attiecībās.
Intervija
Nedari citam to, kas pašam nepatīk!
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar Jāni Nagli viesnīcas Islande Hotel ģenerāldirektoru.
Uzņēmējs Jānis Naglis, lai celtu Latvijas prestižu ārzemnieku acīs, šogad atjaunoja sev piederošo taksometru biznesu - darbību atsāka uzņēmums SIA Baltic Taxi. Konkurneti uz to atbildēja šaujot.
Intervija
Biznesa ētika kā organizācijas kultūras sastāvdaļa.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Sandra Zariņa, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja-konsultante.
Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka bizness un ētika ir divi nesavienojami jēdzieni. Šobrīd, kad pasaule pieredzējusi milzīgas mahinācijas, kā rezultātā bankrotējuši lieli, starptautiski uzņēmumi, arvien biežāk uzņēmējdarbības vidē parādās tādi jēdzieni kā ētikas kodekss, godīga konkurence un sociālā atbildība.
Sandra Zariņa
Kam tas viss ir vajadzīgs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.
Kristiana Lapiņa
Kā padarīt biznesu ilglaicīgu un saglabāt naktsmieru?
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Andris Pētersons, Dr. sc. soc., Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns.
Uzņēmuma vadības lēmumiem un rīcībai ir jāatbilst gan sabiedrības, gan paša uzņēmuma interesēm un izpratnei, jo uzņēmuma vadības pienākums, paturot prātā peļņas gūšanu, pirmām kārtām, ir rīkoties tā, lai vadītāja darbības rezultātā vairotos kopējais sabiedrības labklājības līmenis un labpatika prêt uzņēmumu.
Intervija
Biznesā jātur vārds
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar SIA Rīgas Meži valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu.
Aivars Tauriņš ir cilvēks, par kuru var teikt - „dzimis vadītājs". Viņa vadītie uzņēmumi ir bijuši veiksmīgi un pelnoši. Deviņdesmito gadu sākumā viņš izveidoja un vadīja vienu no pirmajiem Latvijas valsts kopuzņēmumiem - SIA Kompeksim Rīga. Toreiz saldējums Pingvīns bija tik iekārojams, ka pēc tā uz Brīvības ielas un citur stāvēja garas rindas. Vadošā darba pieredze ir gūta, strādājot par VAS Rīgas Tirdzniecības osta prezidentu, Ventspils termināla Noord Natie valdes un padomes priekšsēdētāju, AS Preses nams padomes priekšsēdētāju. Viņš ir arī viens no SIA Euroskor Latvijā īpašniekam. Šobrīd viņš vada Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas Meži.
Intervija
Ateljē Überall.
Rubrika - MākslaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar franču mākslinieku Džulianu Bahu.
Franču mākslinieks Džulians Bahs atrada pamestu telpu Berlīnes rajonā - Kroicbergā (Kreuzberg), uz Oppelner ielas, kuru viņš sāka uzlabot un izveidot par savu telpu - multifunkcionālu ateljē, kurā darboties ar projektoriem, veidot video, performances, teātri un skaņu ierakstu studiju, kā arī veidot dažādus vorkšopus. Tā radās viņa ateljē Überall.
Intervija
Vai jūsu komanda prot labi saspēlēties un pārspēt konkurentus?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Apskatu sagatavoja Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.
Lai komanda strādātu efektīvi un spētu rast optimālākos risinājumus sarežģītās situācijās, svarīgi, lai tā tiktu veidota, izvēloties tos, kuri patiesi spēj sastrādāties. Laba komanda uzņēmumu padara spēcīgāku par konkurentiem. Savukārt speciālisti, kuriem ir lielisks CV un pieredze, bet kuri nespēj "saspēlēties", uzņēmumu atstāj zaudētājos. Veidojot komandu, vadītājiem un personāla atlases speciālistiem būtu svarīgi apzināties, ka ilgtermiņā komandas darba rezultāts būs atkarīgs nevis no tā, ko darbinieki zina vai kādas prasmes viņiem piemīt, bet gan no tā, kā šīs personas izturēsies komandā, - savā grāmatā Komandu lomas darvbavietā atzīst R. Meredits Belbins (R. Meredith Belbin).
Inga Balode, Radžabova
Alerģija – sadzīvot vai ārstēt?
Rubrika - VeselībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar ģimenes ārsti, alergoloģi Signi Puriņu.
Kad cilvēks sasirgst ar iesnām, viņam sāk kasīties kakls, nereti pirmā doma ir - tā ir saaukstēšanās. Tad šī saaukstēšanās ievelkas mēnesi, divus, trīs, tad pierimst un pēc laika atkal atkārtojas. Kamēr beidzot cilvēks aiziet pie ģimenes ārsta, alergologa vai pulmonologa un uzzina, ka tā patiesībā ir alerģija.
Intervija
Kopā ar ģimeni – latviskā nometnē
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar vecmāti, ģimenes veselības centra Stārķa ligzda vadītāju Dinu Cepli.
Dinas Ceples ikdiena ir laimīga ģimene, veiksmīgs bizness, nenormēts vecmātes darbs un studijas rezidentūrā. Savukārt brīvo laiku viņa pavada, pilnveidojot sevi un stiprinot ģimenes saites. Tieši tāpēc divreiz gadā Dina kopā ar ģimeni dodas uz „3x3" nometni, kurā visbūtiskākais ieguvums ir kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar vīru, meitu un dēliem.
Intervija
Dzīvie miroņi 1. daļa
Rubrika - PieredzeŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Rakstu pēc Deivida Bolhovera grāmatas Dzīvie miroņi sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
2005. gadā Deivids Bolhovers sarakstīja grāmatu Dzīvie miroņi (The Living Dead), kurā apskatījis jautājumu par to, kas īsti notiek daudzos mūslaiku birojos. Proti, daudzu uzņēmumu birojos mitinās dzīvie miroņi - demotivēti darbinieki, kuru dzīves jēga ir bezjēdzīgi nosist garās stundas savā darba vietā, saņemt algu un reizi pa reizei pierādīt priekšniecībai savu „noderīgumu".
Ilgvars Zihmanis
Mazā biznesa meitenes
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Mazais un vidējais bizness, kā zināms, ir valsts un tās iedzīvotāju labklājības mugurkauls. Arī Latvijā (vismaz teorētiski) valsts un tās iestādes mazajam biznesam pievērš lielu uzmanību. Kopumā ņemot, mazā biznesa apjomi un apgrozība atbilst kategorijai „iztikšanai pietiek...". Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumi, kuros strādā pāris trīs cilvēki, nevar sapelnīt miljonus. Divām amerikāņu meitenēm pietika ar labu ideju, uzņēmību un drusku veiksmes.
Ilgvars Zihmanis
Klientu apkalpošanas kvalitāte: nevis vajadzēja vai vajadzēs, bet vajag!
Rubrika - MārketingsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Elīna Cine, SEB bankas pārdošanas atbalsta un servisa pārvaldes vadītāja.
Šodien, kad virkne uzņēmēju ir pārņemti ar rūpēm par sava uzņēmuma darbību, pieprasījuma samazināšanos, klientu noturēšanu vai piesaisti, jautājumā par klientu apkalpošanas kvalitāti un servisu iezīmējas divas frontes: vieni, kas saka, ka par kvalitāti ir jādomā vienmēr, un otri - tā šobrīd nav prioritāte, galvenais - izdzīvot.
Elīna Cine
Kāpēc vadītāji nevada?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Aleksandrs Fridmans, konsultāciju kompānijas Amadeus Group pārvaldošais partneris, Educatio vieslektors.
Tautas novērojums: ja jūsu boss optimistiski paziņo par to, ka viņam radusies perspektīva ideja, tad ļoti iespējams, ka jums būs jādara apnicīgs un bezjēdzīgs darbs.
Aleksandrs Fridmans
CV-Online Latvia svin 10 gadu jubileju
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītāju Aivi Brodiņu.
Darba meklētāju un darba devēju vidū jau desmit gadus populārs ir karjeras vortāls www.cv.lv . Šobrīd CV-Online Latvia ir vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Latvijā, kura vortālā ir reģistrējušies vairāk nekā 290 000 lietotāju un kurā pieejama visplašākā informācija par darba piedāvājumiem.
Intervija
Ko izvēlēties – fokusa grupu vai padziļinātu individuālu aptauju?
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre, vadības zinātņu un mārketinga konsultante.
Mārketinga pētījumiem pēdējā desmitgadē ir daudz lielāka nozīme nekā agrāk, jo līdzīgu produktu daudzums ir milzīgs. Šodien pircēji ir izvēlīgi un prasīgi. Viņu uzvedība brīžiem šķiet neprognozējama, tādēļ nozīme ir visam, sākot no iepakojuma un beidzot ar piegādi. Pat šajā krīzes laikā cena nav galvenais izvēles kritērijs, un ir svarīgi zināt, kā strādā reklāma, pozicionēšana, diferenciācija un citi mārketinga elementi.
Elga Zēģele
Ķēdes posms uzņēmējdarbībā
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieci juridiskajos un funkciju jautājumos Inu Kļaviņu.
Svarīgākais un atbildīgākais lēmums ir - ar ko es gribu nodarboties. Uzņēmuma reģistrēšana ir vienkārša un salīdzinoši lēta procedūra, bet, kas attiecas uz tālāko, cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš grib kaut ko darīt, un viņam jau iepriekš jābūt informētam un jāapzinās, ko nozīmē uzņēmējdarbība - tā ir arī grāmatvedība un dažādas atskaites. Uzņēmējdarbība ietver pienākumus un atbildību.
Intervija
Mazais bizness jeb Minhauzeni
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Kristiāna Lapiņa medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Situācijā, kad var runāt par nepārprotamu ekonomisko krīzi, cilvēki sāk lauzīt galvu, kā izvilkt sevi aiz matiem no purva - gluži kā Minhauzens. Ja var ticēt nostāstiem, viņam tas izdevās. Mums varētu nebūt tik viegli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pasaules ekonomika attīstās uz globalizācijas procesu bāzes. Mēģināt to apiet vai ignorēt ir tas pats, kas raudzīties pasaulē caur lēcām, kas simtkārtīgi aiztur gaismu.
Kristiana Lapiņa
Latvija krustcelēs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Jānis Ozoliņš un Arturs Štamers, SIA Demarsch konsultanti.
Uzņēmējdarbības pamatlikums par to, ka, lai gūtu peļņu, vispirms ir jāveic investīcijas, nekur nav pazudis arī šajos laikos. Jautājums - kas tiek uzskatīts par investīcijām, vai vienmēr tā ir tikai nauda?
Arturs Štamers
Par mācību efektivitātes novērtēšanu
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Donalda Kirkpatrika mācību novērtēšanas modelī visi līmeņi ir vienlīdz svarīgi, un katra līmeņa vērtējumam ir mērķis atklāt informāciju, kas svarīga gan mācību ieguvumu novērtēšanai, gan mācību programmu turpmākai uzlabošanai, gan visas organizācijas mācību stratēģijas izvērtēšanai.
Rūta Lūse
Jaunu produktu izstrādāšanas posmi
Rubrika - Uzņēmēja rokasgrāmataŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
„Jauns produkts" nav greznība, bet objektīva nepieciešamība. Tā organizācija, kas neko nemaina savā „produktā", riskē atpalikt no dzīves un palikt nevajadzīga vai par „sabiedrības nastu".
Intervija
Vides mākslas festivāls
Rubrika - MākslaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Ikšķiles Vides mākslas festivāla idejas autoru Ivaru Zukuli.
Latviešiem ir ārkārtīgi labi mākslinieki - tēlnieki, kuri ar arhitektiem dzīvo katrs savā, paralēlā pasaulē. Ar Vides mākslas festivālu, kurš šogad notiks no 4. līdz 16. augustam, gribam savest kopā tos, kas veido vidi un vides mākslu. Katra spēkos ir vidi pilnveidot, padarīt to skaistāku, ienest tajā prieku, iestādot koku, puķi vai krūmu. Arī katrs pats var daudz ko darīt, piemēram, no pārpalikušiem dēļiem uztaisīt puķu kasti. Vienīgi jādomā, kur un kā to novietot. Un te kā iedvesmas avots nāk talkā mūsu festivāls. Mākslinieki tāpēc ir aicināti, lai rosinātu katra interesenta iztēli.
Intervija
Ko izvēlēties kontaktlēcas vai brilles?
Rubrika - VeselībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar acu ārstu, optometristu Retu Skricki.
Atrast piemērotākās kontaktlēcas ir daudz sarežģītāk nekā piemērot brilles. Briļļu lēcā ir tikai daļa no tā, kas ir kontaktlēcā. Brillēm nav tik lielu variāciju, jo briļļu stikli atrodas tālāk no acīm. Acu ārstam- optometristam Retam Skrickim ir savs skaidrojums tam, kāpēc kontaktlēcas tāpat kā agrāk, lielākoties, lieto sievietes, bet vīrieši parasti izvēlas brilles.
Intervija
Suns nav rotaļlieta
Rubrika - StilsŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar SIA Liberta vadītāju Kristīni Libertu.
Bieži suņi tiek ņemti bērniem, sievām, vīriem, bet, manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo tas ir nopietns lēmums, suns nav rotaļlieta. Es nekad nedotu savus kucēnus tādiem cilvēkiem, kas saka - gribu to kādam uzdāvināt. Cilvēkam ir jābūt gatavam, viņam ir jāsaprot, ko viņš dara un kādu atbildību uzņemas. Suns, ienākot ģimenē, maina visus dzīves paradumus, tas ir jauns ģimenes loceklis.
Intervija
Burājot ar Latviju sirdī
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Uģi Kalmani SIA Hanza jūras aģentūra juristu un valdes locekli.
Uģim Kalmanim burāšana nav tikai vaļasprieks - pirmkārt, tā ir iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē. Viņš ir nozīmīgi ietekmējis burāšanas attīstību mūsu valstī, veicinājis jauniešu apmācību, piedalījies regatēs, kurās iegūtas godalgotas vietas, kā arī atvedis starptautiskas regates uz Latviju. Tajā pašā laikā viņš ir paspējis kļūt par jahtas Spaniel kapteini un piedalīties unikālās ekspedīcijās. Turklāt vairāk nekā 25 gadu laikā viņš nav zaudējis ne kripatas no prieka, ko viņam sagādā burāšana.
Intervija
Uzlikt savu dzīvi uz paplātes-eksistenciālā psihoterapija
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar psihologu, eksistenciālās psihoterapijas psihoterapeiti Baibu Purvlīci.
Ir dažādi veidi, kā definēt, kas ir eksistenciālā psihoterapija, vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir dzīves analīze. Pamatā koncentrēšanās nav uz cilvēka simptomiem vai problēmām, bet mēs skatāmies uz visu dzīvi kopumā. Tas palīdz cilvēkam analizēt pašam savu dzīvi.
Intervija
Nr.2. Vorens Bafets
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - augusts, septembris 2009
Ja tā rūpīgi pavēro, tad pasaules miljardieru saraksta augšgalā vietu sadalījums ir visai nosacīts. To ietekmē ekonomiskais stāvoklis, valūtu kursu svārstības, akciju vērtība un citas gudras padarīšanas. Vorenam Bafetam ar iesauku „Omahas orākuls" sen vairs nav jāpierāda, ka ar investīcijām var nopelnīt, jo viņš ar saviem 37 miljardiem dolāru ir otrais numurs šai sarakstā. Pat neskatoties uz 25 miljardu dolāru zaudējumu gada laikā, kura dēļ viņam nācās pirmo vietu atkal atdot Bilam Geitam...
Ilgvars Zihmanis
Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā – optimisms
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistītaar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.
Kristiana Lapiņa
Efektivitāte un produktivitāte
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - augusts, septembris 2009
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Kas ir „efektivitāte"? „...Efektivitāte ir rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu, tas ir, izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Citiem vārdiem, kaut kas ir efektīvs, ja ir sasniegts mērķis un tas sasniegts ar optimālu resursu patēriņu. Bieži vien „efektivitāti" saista ar maksimālo mērķu sasniegšanu pie minimāliem patēriņiem. Bet tas ne vienmēr ir pareizi.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Veiksmes stāsts
Rubrika - PieredzeŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar SIA Komercizglītības centrs valdes priekšsēdētāju Ligitu Šmeili.
Komercizglītības centrs biznesa tālākizglītības jomā
darbojas jau vairāk nekā 16 gadus. Viņi ir savas nozares veterāni un joprojām aktīvi tirgus dalībnieki. Pēc Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas apkopotajiem datiem par apgrozījumu no mācību pakalpojumu pārdošanas 2008.gadā savā nozarē ir lielākais spēlētājs.
Intervija
Mācības organizācijā un biznesa rezultāti
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Šī brīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ļoti daudzos uzņēmumos darbinieku mācību un attīstības jautājumi nav prioritāšu saraksta sākumā. No uzņēmuma vadības puses skatoties - pamatoti. Savukārt, no organizācijas attīstības aspekta skatoties, joprojām jāatgādina, ka darbinieku attīstības un apmācības jautājumi uzņēmumos ir skatāmi nevis kā īslaicīgi kompetenču paaugstināšanas un darbinieku motivācijas kursi, bet gan kā nopietni stratēģiski instrumenti uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai ilgtermiņā.
Rūta Lūse
Pareizā matemātika
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieku Ediju Purmali.
SIA Arčers ir dibināts 1992. gadā. Sākumā uzņēmuma dibinātāji izmēģināja visdažādākos biznesa veidus - auto detaļu, mēbeļu, santehnikas tirdzniecību. Tā ir tikai neliela daļa no visa tā, kas tika darīts. Tikai pamazām izkristalizējās uzņēmuma galvenais darbības lauks, kas ir šodien - būvniecība.
Intervija
Galvenās vadības funkcijas mazajā un vidējā biznesā
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Anita Mežinska, MBA, LBKA biedre, SIA Megate un SIA Kentaura staļļi īpašniece un valdes locekle, Liepājas Universitātes lektore, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja.
Bizness - dīvains vārds. Man gan jēdzieniski, gan pēc skanējuma daudz tuvāks vārds ir uzņēmējdarbība. Tā ir uzņēmīgu cilvēku nodarbošanās, ja jums tīk - arī savdabīgs dzīves veids, jo bez uzņēmības biznesā ilgstoši noturēties nevar.
Anita Mežinska
Tikai nevajag stāvēt uz vietas!
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilddirektori Aivu Vīksnu.
Uzsākt savu biznesu, tas ir lēkt nezināmajā. Tam ir vajadzīgas zināšanas, bet apkārt ir ļoti daudz uzņēmēju ar pieredzi. Mūsu mentalitātes problēma ir tā, ka mēs baidāmies iet runāt un jautāt. Mācot iesācējus, es saku - uzrakstiet tam uzņēmējam, kam jūs gribat uzdot jautājumu, jo neviens jums par šo uzdrošināšanos nesitīs. Ja viņam nebūs laika, ja viņš negribēs tikties, tad tā arī atbildēs, bet tas nebūs pasaules gals.
Intervija
Nedrīkst visas olas turēt vienā groziņā!
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar A/s Balticovo vadītāju Arni Veinbergu.
A/s Balticovo ir ne tikai konkurētspējīgs, bet viens no labākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Pēdējo gadu laikā tā attīstībā investēti 24 miljoni latu, bet kopējais plānoto investīciju apjoms ir 26 miljoni. Uzņēmuma ražošanas jaudas palielinājušās 2,5 reizes, un šogad 70% no saražotā nonāks Eiropas tirgū.
Intervija
Eiropas Savienības struktūrfondi - iespēja uzņēmumu attīstībai
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Lidiju Škoļniju SIA EUROPROJECTS valdes priekšsēdētāju.
Šobrīd uzņēmumiem gandrīz vienīgā iespēja savu projektu realizēšanai ir Eiropas struktūrfondi. Tos vajadzētu izmantot arī tiem, kas nolēmuši mainīt savu darbību. Tā ir reāla nauda, kas Latvijai pienākas. Jautājums ir par to, vai mēs pratīsim šo naudu paņemt.
Intervija
Vislielākā investīcija – mācīties!
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Mums jau no paša sākuma bija tēze - „Kas par velti mācās, tas par velti mācās!" , un par valodu apguvi cilvēkiem ir jāmaksā, viņiem jājūt personīga atbildība un vēlme, samaksājot par mācībām. Viņiem ir jāsaprot, ja neapmeklēs nodarbības, tad nevarēs iemācīties, līdz ar to arī nauda izkūpēs vējā. Tādēļ mācības nav bijušas par brīvu, un tas disciplinē, skaidro Silvija Kārkliņa Valodu Mācību centra, ko atklāja Velsas princis Čārlzs vienīgā valdes locekle.
Intervija
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Kasparu Kapenieku LU Fizikas un Matemātikas fakultātes maģistrantu .
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums - apmācības, procedūras. Galvenais ir zinošs personāls. Tehniskās lietas veido var būt kādus 30% no visa - par to ir pārliecināts Rīgas domes IT centra datu centra priekšnieks Kaspars Kapenieks.
Jo vairāk cilvēks par sevi izvieto informāciju publiskajā telpā, jo vieglāk ir izmantot šī cilvēka identitāti, personīgos datus, lai pēc tam kaut kādā veidā ar to manipulētu.
Intervija
Par naudu nopirkta pārākuma sajūta
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Viesturu Reņģi psiholoģijas zinātņu doktoru, LU profesoru.
Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi - tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.
Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt brīnumiem, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām", kā arī tam, ka psiholoģiski treniņi var radikāli mainīt viņu dzīvi. Tas šiem "jaunu un universālu metožu" izgudrotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu, jo daudzi no viņiem darbojas, izmantojot daudzlīmeņu marketingu (Multi-level Marketing), kur viens turīgs cilvēks iesaista nākamo. Viena no galvenajām viņu mērķa auditorijām ir uzņēmējs.
Visām šīm kustībām ir atstrādāta efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka tev nav naudas vai arī pārliecinās, ka tu esi zinošs un ka tev nav personības problēmu. Viņus interesē nauda, un viņiem ir informācijas avoti un veidi, kā uzrunāt psiholoģiski nelīdzsvarotus, bagātus cilvēkus.
Intervija
Biznesa drošībā ieguldītie līdzekļi atmaksājas
Rubrika - VadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar SIA Nameks valdes priekšsēdētāju Andri Griguli.
Par drošību parasti sākam domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis. Apsardzes uzņēmuma SIA Nameks valdes priekšsēdētājs Andris Grigulis uzskata, ka dzelzs durvis un restes, uzliktas mājai, to nenosargās. Mūsdienās apsardzes jautājumu risināšana ir daudz komplicētāka un nav vairs iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, jo biznesa drošību apdraud ne vien fiziski iebrukumi, bet arī spiegošana un informācijas zagšana.
Intervija
Mācīties - nozīmē interesēties par dzīvi!
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Juris Rijnieks ir režisors, pasniedzējs, psihologs un terapeits, kuram piemīt mācīšanās kāre un ir spēcīgi izteikts "mūžīgā studenta" sindroms.
Juris Rijnieks intervijā par kreativitāti saka: "No vienas puses, tas ir ļoti viegli definējams jēdziens - tā ir spēja jebkurā situācijā saskatīt iespējas, atbildot uz jautājumu - kas vēl? Piemēram, tas par, ko mēs domājam ir tas un tas, bet - kas vēl? Kreativitāte ir spēja domāt šādā veidā un meklēt jaunus risinājumus, iespējas. No otras puses, kreativitāte ir sarežģīta, jo tā ir spēja iziet "ārpus rāmjiem". Tā ir saistīta ar mākslinieciskumu, jo, lai nojauktu robežas prātā ir jāveido daudz un dažādas asociāciju domu virknes, analoģiju domu virknes, līdzību domu virknes."
Intervija
Kas ir kreativitāte?
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Kreatīvs vadības stils pēc savas dabas ir tāds, kas meklē problēmas. Šāds stils iedrošina cilvēkus apšaubīt status quo (pašreizējo stāvokli), saskatīt problēmas savā ikdienā, ieteikt jaunas un radošas pieejas utt. Lai gan bieži vien cilvēki saka, ka to visu dara, tomēr daudzi vadītāji noraida jebkādas šādas aktivitātes.
Arturs Kroplejs
Liberālu pieeju un biznesa domāšanu var sajust Turībā!
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2008
Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis stāsta: "Mans bizness ir nodrošināt vislabākos iespējamos apstākļus zināšanu saņemšanai. Esmu darbojies arī citās biznesa sfērās, un katrā no tām ir savas īpatnības, kas patīk vai nepatīk. Ir teiciens - ja darbs traucē hobijam, tad darbs ir jāmaina. Par sevi varu teikt, ka man šis bizness patīk. Bet arī šajā medus burkā ir viena liela darvas karote - pārlieku liela šīs nozares politizācija un birokratizācija."
Ārpakalpojumi - biznesa atbalsts
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2008
Katrs uzņēmums izmanto kaut kāda veida pakalpojumus, piemēram, reti kurš pats birojā tīra paklājiņus, un reti kuram ir savi kurjeri. Ļoti daudz ir tādu lietu, kuru nodrošināšanai mēs izmantojam citus uzņēmumus. Toma Zirdziņa vadītais uzņēmums sniedz pilnu biznesa vadības atbalsta paketi, tas ir, juristu pakalpojumi, grāmatvedība, finanšu un grāmatvedības vadība.
Psiholoģiskie fenomeni sociālajās grupās: deindividuācija
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - oktobris, novembris 2008
Deindividuācijas teorijas pirmsākumi tiek saskatīti franču sociālā psihologa un sociologa Gustava Le Bona (Gustave Le Bon) darbā „Pūļa psiholoģija", kas izdots 1895. gadā. Tajā Le Bons spilgti apraksta, kā cilvēks psiholoģiski mainās, atrodoties pūlī. Viņš rakstīja, ka „pūlis vienmēr ir intelektuāli zemāks par atsevišķu indivīdu...Cilvēks pūlī ir nepastāvīgs, lētticīgs, neiecietīgs, kļūst mežonīgs un nikns kā primitīvās radības...". Le Bons uzskatīja, ka linčojošā pūļa agresīvā un amorālā uzvedība izplatās kā infekcija, graujot cilvēka morālās jūtas un paškontroli. Tas liek pūlim veikt destruktīvās darbības, kuras neviens atsevišķi neizdarītu.
Iveta Ozoliņa-Ozola