Personāla darba laika izmantošanas analīze
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Ekonomiskās krīzes apstākļos daudzas organizācijas spiestas pieņemt nepopulārus lēmumus - par darbinieku skaita vai darba algas samazināšanu, bezalgas atvaļinājumu piešķiršanu, pāreju uz īsāku darba dienu vai darba nedēļu. Problēmu un laika trūkuma varā esošajai organizācijas vadībai ir vilinājums pieņemt šos nepopulāros lēmumus "uz ātru roku" neizvērtējot sīkumos, kuros gadījumos tiešām naudas līdzekļu ekonomija ir attaisnojama un kuros nē. Lai darbaspēka izmaksu samazināšanas veids būtu taisnīgs un pamatots, jāveic darbinieku faktiskās darba noslogotības un efektivitātes analīze.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Stratēģija nelielam uzņēmumam - vai neiespējamā misija?
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Māris Millers, uzņēmējs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzējs - konsultants.
Tāpat kā dabā un kalendārā mainās gadalaiki, arī uzņēmumiem ir savi gadalaiki. Katrā biznesā tie gan ir atšķirīgi. Vieniem vasara ir karstākais darba laiks, citiem tā ir klusā sezona. Vieni vai pusgadu gatavojas Ziemassvētkiem, citiem ap Ziemassvētkiem iestājas miers un padarīta darba sajūta, kad var nodoties nelielam atpūtas brīdim. Arī biznesa plānošanā mēdz būt savi cikli. Uzņēmumiem, kas savu biznesu piesaista gada mērķiem un gada budžetam, ziemas spelgonī tiek apstiprināti uzdevumi un resursi, bet gada vidus ir laiks, kad var pārdomāt gan to, kas ir paveikts, un sākt arī domāt par gaidāmajiem mērķiem un izaicinājumiem.
Māris Millers
Līdera spējas
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Rassells Konors personālvadības eksperts, Lielbritānija.
Šā raksta mērķis ir sniegt zināmu sistēmu, kas dod iespēju „operacionalizēt" un izmērīt līdera spēju koncepciju.
Teorētiķi un praktiķi līdz šim lielā mērā likuši uzsvaru uz to, kā sākt rīkoties kā līderim. Lai gan šī pieeja nesusi zināmu izpratni par tēmu, prakse ar savām daudzajām pieejām pamazām ierobežojusi to līdz sarakstam ar „lietām, ko darīt obligāti". Ņemot vērā to, ka galvenais visos gadījumos vienmēr ir konteksts, mēģinājumiem sastādīt universālu sarakstu ar līdera uzvedības raksturojumiem būs savas robežas.
Būt līderim - šī lieta ir atstāta „varoniskajiem" uzņēmumu vadītājiem autobiogrāfiju rakstīšanai. Taču bieži vien mums no tā ir maza jēga, jo autobiogrāfiju rakstītāji pieņem, ka viņu lasītāji vēlas dzirdēt, kādus lēmumus viņi pieņēmuši, nevis to, kā viņi tos pieņēmuši.
Rasels Konors
Vai jums ir pietiekama informācija biznesa stratēģijas izveidei?
Rubrika - MārketingsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
„To, ko es nezinu, par to man galva nesāp"? Diemžēl biznesā, ar tādu domu dzīvojot, var gadīties pamatīgas galvassāpes, īsta migrēna. Labā ziņa ir tā, ka ir līdzekļi galvassāpju novēršanai un pat nepieļaušanai, citiem vārdiem sakot - ir iespēja savākt un izanalizēt datus par tirgu, lai pārvērstu tos biznesa stratēģijai noderīgā informācijā. Tieši tā - informācija nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai sasniegtu mērķus.
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Tieši informācijas daudzums liek domāt (bieži vien maldīgi), ka mēs zinām ļoti daudz, arī par mūsu klientiem. Bet vai tā ir? Daudzās teorijas grāmatās atradīsiet gan sarežģītus, gan vienkāršus ieteikumus saistībā ar informācijas analīzi biznesa stratēģijas formulēšanai. Vienojošais elements ieteikumos būs tirgus jeb patērētāju vajadzību izpēte.
Dace Dance
Cilvēks, kurš izglāba kapitālismu. Džons Meinards Keinss
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Ekonomists, teorētiķis, valdību konsultants un investors. Cilvēks, kura idejas palīdzēja ASV izrauties no 30. gadu Lielās depresijas, bet Vācijai - atgūties pēc Otrā pasaules kara. Cilvēks, kurš mūsdienu kapitālismam nozīmē to pašu, ko „komunisma cēlājiem" Kārlis Markss. Par Keinsu un keinsiānismu laikam gan ne reizi vien dzirdējis ikviens, kurš mūsu laikos studējis ekonomiku. Ja krīzes laikos runā par stratēģiju, tad attiecībā uz dižgariem nav vērts būt sīkumainam.
Ilgvars Zihmanis
Moderni uzņēmumi – mediji saviem klientiem
Rubrika - Sabiedriskās attiecībasŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Ja preses relīze, kuru rakstāt medijiem, patiesībā ir domāta konkrētai mērķauditorijai, tad kāpēc gan jāmēģina to sasniegt pastarpināti, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un redakcijas cenzūru? Kāpēc neuzrunāt savus klientus tieši? Protams, te ir jādomā, kā radīt tos kanālus, ar kuru palīdzību līdz šiem cilvēkiem novadīt informāciju, bet teorija savos pamatos ir ļoti pareiza.
Jānis Riņķis
Atveriet tās durvis, ko vēlaties!
Rubrika - StilsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Etiķetes un stila eksperte Irma Kalniņa kopš 2001.gada konsultē gan uzņēmējus, gan valsts iestāžu darbiniekus. To viņa sāka darīt gandrīz uzreiz pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā no ASV. Tā kā interese par etiķetes un stila lietām bija liela, pēc dažiem gadiem tika nodibināts savs konsultāciju uzņēmums. Galvenās mācību tēmas ir etiķete un protokols.
Intervija
Šīs dienas stratēģija - tēmēšana pa kustīgu mērķi!
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
1992.gada 30.martā tika atvērts pirmais SIA Euroskor Latvijā veikals, kas vēl šodien atrodas pircējiem labi zināmajā vietā Tērbatas ielā 16/18. Tanī laikā mūsu valstī pārsvarā bija komisijas veikali. Euroskor šeit atvēra pirmo klasisko apavu veikalu, tādu, kādi toreiz bija Rietumeiropā un Skandināvijas valstīs. Tādus laikmetam atbilstošus veikalus uzņēmums veido arī šodien, un ir lielākais apavu mazumtirgotājs mūsu valstī.
Intervija
Stratēģiskās vadības procesa nozīmīgākie soļi un integrētā menedžmenta koncepts
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Kurā darbības jomā mēs kā uzņēmums vēlamies darboties? Kā mēs vēlamies apstrīdēt citu uzņēmumu konkurenci šajā jomā? Kam jābūt par mūsu ilglaicīgo kompetenču bāzi? - šie stratēģiskie pamatjautājumi būtu jāizvirza vadītājam, sākot plānot uzņēmējdarbību.
Vadības fenomens integrētā menedžmenta konceptā tiek iedalīts divās dimensijās (horizontālajā un vertikālajā), un vispirms tiek izdalītas trīs pakāpes: normatīvais menedžments; stratēģiskais menedžments un operatīvais menedžments.Žanete Tauriņa
Apokalipses jātnieks Kristians Brekte - ar mākslu pret cilvēku vienaldzību
Rubrika - MākslaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
1981.gadā dzimušais mākslinieks Kristians Brekte ir pabeidzis Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu, kā arī ieguvis bakalaura grādu vizuāli plastiskajās mākslās scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd mākslinieks turpina studijas LMA maģistratūrā.
Kristians Brekte ir viens no jaunajiem latviešu māksliniekiem, kurš piesaista acis un arī prātu un kura izstādes "Gastronoms" (2007), "Morgs" (2008), "Mani dzīvnieki"(2009) ir izsaukušas visdažādākās reakcijas no skatītāju un mediju puses.Intervija
Ceļojumā ar dienasgrāmatu un karogu
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
No mazas meitenes, kas pārpeld Daugavu un kopā ar māsu Urālu sniegotajās smailēs saskata šokolādes kūciņas ar pūdercukuru, Diāna Pauna ir kļuvusi par Baltijas respektablākās ekonomikas un biznesa augstskolas prorektori. Bet arī tagad viņu neaizrauj komfortabli aģentūru piedāvāti ceļojumi, kas piedāvā gatavus tūrisma maršrutus. Ģimenes piedzīvojumus viņa joprojām plāno pati, un to neiztrūkstoša sastāvdaļa ir mazās, it kā kosmopolīto tūristu necienīgās pilsētiņas, kas straujās urbānās pieredzes vietā piedāvā izjust to īpašo nacionālo kolorītu un smaržu.
Intervija
Ko mēs varam mācīties no militārajiem līderiem
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Kristīne Atmante, politikas zinātņu maģistre, strādājusi Latvijas aizsardzības sistēmā.
Vai esat dzirdējuši par faktu, ka atvaļinātas militārpersonas pēc militārās karjeras beigām tiek aicinātas strādāt lielās starptautiskās biznesa organizācijās un viņi paši dibina veiksmīgus uzņēmumus? Šī tendence ir vērojama Rietumeiropā un ASV, Kanādā un, iespējams, tas kļūs par praksi arī Baltijas valstīs. Bet sevišķi izplatīti tas ir ASV, kur atvaļinātas militārpersonas publikācijās un grāmatās dalās pieredzē par to, kas no viņu militārās karjeras ir izmantojams biznesa vidē, un kļūst par līderības konsultantiem un pasniedzējiem universitātēs.
Kristīne Atmante
"Šef, ko mēs tagad darīsim?" ...Stratēģiskā vadība.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Jēdziens „stratēģija" patiesībā ir militārs termins, vismaz savā sākotnējā izpratnē. Franču valodā „strategie" jeb grieķu valodā - „stratēgia" lietotais vārds nozīmē „karaspēka vadīšana".
Viss ir šķietami vienkārši - līdz brīdim, kad cilvēki saprot, ka mērķi var būt lielāki vai mazāki, savtīgi vai visiem svarīgi. Valstiskā mērogā stratēģija ir idealizēts, bet vienlaikus reāls plāns, kā nodrošināt attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti. Organizācijas mērogos stratēģijas izstrādei ir tā pati nozīme. Organizācijās svarīga stratēģijas daļa, kas izriet no organizācijas pamat definīcijas, ir spēja reaģēt uz tirgus izmaiņām vai cita veida stabilitātes apdraudējumiem. Stratēģija ir organizācijas darbības karkass, kurš sastāv no pielāgojamiem elementiem, kuru kārtība vajadzības gadījumā var tikt mainīta.
Kristiana Lapiņa
Sekretāre ir aktrise!
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Sekretārei tiek likti klāt arvien jauni darbi, līdz beidzot ir vajadzīga sekretāre ar augstāko izglītību. Bet vai tad tā vairs ir sekretāre? Veidojas jauns amats - sekretāre-tulks vai sekretāre-grāmatvedis, sekretāre-atbildīgā par personālu...
Daudzi vadītāji uzskata, ka sekretāre kā amats vispār nav vajadzīgs.Intervija
Miegs ir sarežģīts process
Rubrika - VeselībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Intervija ar Juri Svažu - ārstu anesteziologu un Miega laboratorijas vadītāju.
Vai dažkārt dienā jūtaties miegains? Vakaros nespējat līdz galam noskatīties filmu vai televīzijas pārraidi? Jūsu dzīvesbiedrs vai draugi mēdz žēloties par krākšanu, kas gulēšanu vienā telpā ar jums padara neiespējamu? Var būt, ka tas nav nekas nopietns, tomēr var izrādīties arī citādi.
Intervija
Geštaltterapija – kontakta māksla
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Intervija ar Baibu Pumpiņu
psiholoģi, geštaltterapeiti, SIA Komercizglītības centra pasniedzēju.
Geštaltterapiju parasti dēvē par kontakta mākslu. Ja runājam par kontaktu biznesa vidē, tad tā ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, lai jebkurš biznesmenis, organizācija eksistētu, būtu kvalitatīva un spējīga attīstīties. Ar to jāsaprot gan attiecības organizācijas iekšienē (starp struktūrvienībām, darbiniekiem u.c.), gan arī ārējais kontakts (ar klientiem, konkurentiem un sabiedrību kopumā). Geštalts aplūko ne tik daudz personības dzīles, bet gan pievērš vairāk uzmanības tam, kas notiek tad, kad cilvēks saskaras ar ārējo vidi, citiem cilvēkiem. Tā ir tāda smalka robeža. Kas notiek situācijās, kad apkārtējā vide mainās? Cik spējīgs ir katrs indivīds pielāgoties šīm pārmaiņām? Kā organizācija reaģē uz notiekošajiem procesiem valstī, pasaulē kopumā? Kā norit šī savstarpējā mijiedarbība? Geštalts aplūko šo reakciju, šo saskares punktu starp ārējo un iekšējo. Asociatīvi to var salīdzināt ar jūras malu, kur atrodas krasta un ūdens satikšanās līnija, kur ūdens skalojas smiltīs, bet smiltis uztver viļņus.
Intervija
Emocionālā drošība - garants lojalitātei?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Andrija Anstrauta, psihologs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Emocionālās drošības svārstībām gards kumosiņš ir cilvēka izjustās bailes uzsākt sarunu ar uzņēmuma vadību par to, kas viņu nomāc. Cilvēks iekapsulējas savās bailēs par to, kādas būs sekas, un pateicoties dabas dotajām adaptācijas spējām, kļūst līdzatkarīgs. Tas var būt abpusējs process, jo tik pat labi vadītājam var būt grūti runāt par notiekošo, tāpēc atstāt visu kā bijis vai mainīt kādu sistēmu bez pārrunāšanas ir ērtāk.
Andrija Likova (Anstrauta)