Biznesa drošībā ieguldītie līdzekļi atmaksājas
Rubrika - VadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar SIA Nameks valdes priekšsēdētāju Andri Griguli.
Par drošību parasti sākam domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis. Apsardzes uzņēmuma SIA Nameks valdes priekšsēdētājs Andris Grigulis uzskata, ka dzelzs durvis un restes, uzliktas mājai, to nenosargās. Mūsdienās apsardzes jautājumu risināšana ir daudz komplicētāka un nav vairs iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, jo biznesa drošību apdraud ne vien fiziski iebrukumi, bet arī spiegošana un informācijas zagšana.
Intervija
Par naudu nopirkta pārākuma sajūta
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Viesturu Reņģi psiholoģijas zinātņu doktoru, LU profesoru.
Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi - tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.
Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt brīnumiem, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām", kā arī tam, ka psiholoģiski treniņi var radikāli mainīt viņu dzīvi. Tas šiem "jaunu un universālu metožu" izgudrotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu, jo daudzi no viņiem darbojas, izmantojot daudzlīmeņu marketingu (Multi-level Marketing), kur viens turīgs cilvēks iesaista nākamo. Viena no galvenajām viņu mērķa auditorijām ir uzņēmējs.
Visām šīm kustībām ir atstrādāta efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka tev nav naudas vai arī pārliecinās, ka tu esi zinošs un ka tev nav personības problēmu. Viņus interesē nauda, un viņiem ir informācijas avoti un veidi, kā uzrunāt psiholoģiski nelīdzsvarotus, bagātus cilvēkus.
Intervija
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Kasparu Kapenieku LU Fizikas un Matemātikas fakultātes maģistrantu .
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums - apmācības, procedūras. Galvenais ir zinošs personāls. Tehniskās lietas veido var būt kādus 30% no visa - par to ir pārliecināts Rīgas domes IT centra datu centra priekšnieks Kaspars Kapenieks.
Jo vairāk cilvēks par sevi izvieto informāciju publiskajā telpā, jo vieglāk ir izmantot šī cilvēka identitāti, personīgos datus, lai pēc tam kaut kādā veidā ar to manipulētu.
Intervija
Psiholoģiskais terors darba vietā
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Kurš no mums nav saskāries ar psiholoģisko teroru darbā? Piespiešana strādāt virsstundas bez atbilstošas kompensācijas, steidzamu uzdevumu uzdošana, kas jāizpilda gandrīz nereālos termiņos, darbinieka amatam un kvalifikācijai atbilstoša darba nedošana, nepamatoti aizvainojumi, ļauna tenkošana, ignorēšana - šīs un līdzīgas ārpus lietišķo attiecību reglamenta darbības mēs vismaz vienu reizi savā darba pieredzē esam piedzīvojuši.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Psiholoģiski emocionālā drošība darba kolektīvā
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Dace Rolova, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, NLP maģistrs un Jaunās hipnozes meistare.
Runājot par organizāciju iekšējo sadzīvi, pēdējos gados aizvien biežāk tiek lietots jēdziens „mobings" (mobbing, to mob',angl.- pazemot, nomākt, uzbrukt). Mobingu var definēt ar jēdzieniem - sociālpsiholoģiskais terors, intrigas, personības graušana, vardarbība, ņirgāšanās, negatīva rīcība no līdzcilvēku puses.
Dace Rolava
Efektīva padoto vadīšana: kas traucē vadītājiem?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Aleksandrs Frīdmans Konsultāciju uzņēmuma Amadeus Group pārvaldošais partneris, lektors.
Lai arī cik dīvaini neizklausītos, taču nepavisam nav svarīgi, vai strādājat jūs pats, bet ja jā, tad cik daudz. Galvenais jautājums tomēr ir par to , vai ir sasniegti gaidītie rezultāti un cik ir izmaksājis process.
Aleksandrs Fridmans
Kreativitāte biznesā (manuskripts)
Rubrika - MārketingsŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Arturs Kroplejs psiholoģijas zinātņu profesors no Austrālijas.
Agrīnā 21. gadsimta biznesa vidē inovācijas ir atslēga uz biznesa panākumiem. Viens no svarīgākajiem praktiskajiem jautājumiem ir tāds, vai biznesa organizācijas spēj stimulēt inovācijas savā vidē, tā vietā, lai par to vienkārši runātu. Viens no avotiem, kur gūt šādu informāciju, ir kreativitātes psiholoģiskās studijas.
Arturs Kroplejs
Krīze - draudi vai iespējas?
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Žanete Tauriņa izglītības zinātņu maģistre, LU vadībzinātnes doktorante.
Krīze nozīmē kādas situācijas turpinājumu, kurā attīstības iespējas ir ambivalentas, tātad - izeja vai nu ir, vai nu tās vienkārši nav...
Ķīniešu vārda „wei-chi" nozīme latviešu valodā ir ne tikai „krīze", bet arī - „iespēja".
Grāmatas 3D-Krisen-management autori -zinātnieki Ronny A.Fürst, Thomas Sattelberg un Oliver P.Heil ir pārliecināti, ka bieži vien vairākkārtīgas krīzes draudus var novērst vai vismaz tā ir samazināma, tādēļ arī ir vajadzīgas zināšanas par krīzi un prasme to novērst - krīzes kompetence.
Žanete Tauriņa
Biznesa idejas - jaunā paradigma
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Kristiāna Lapiņa
medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Ar domu, ka "šeit vajadzētu kaut ko pasākt", ir par maz. Arī ar apstākļu sakritību un citiem veiksmes nosacījumiem vēl nepietiek. Ir spējai izvērtēt, cik ļoti attiecīgā ideja atbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei.
Kristiana Lapiņa
Augstmanis drošības biznesā Gustavs Duglass
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Laikam gan vajadzība pēc apsardzes un drošības sistēmām radusies vienlaikus ar bagātību, noslēpumiem, ienaidniekiem un vienkārši zagļiem. Un neizskatās, ka līdz ar civilizācijas attīstību šī vajadzība būtu gājusi mazumā. Gluži otrādi - to, ka apsardze un drošība mūsdienās kļūst arvien svarīgāka, pierāda kaut vai terora akts Londonas metro vai „spiegošanas skandāls" pagājušā gada
F-1 sezonā.
Divi no pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kas specializējušies apsardzē un drošības sistēmu izstrādē - Securitas AB un ASSA Abloy - radušies Zviedrijā. Tos abus kontrolē viens cilvēks, kurš ar saviem 1,9 miljardiem dolāru 2007. gadā ierindojies žurnāla Forbes sastādītā pasaules miljardieru saraksta 538. vietā - Gustavs Duglass.
Ilgvars Zihmanis
Mūzika palīdz atveseļoties
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar mūzikas terapeiti Vinetu Lagzdiņu (Austrālija).
Vineta Lagzdiņa uzskata, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti lielas iespējas sabiedrību pacelt un uzlabot ar savu no senatnes nākošo kultūras dvēseli, to apvienojot ar moderno dzīvi. Rast līdzsvaru caur mūziku un mūzikas nodarbībām.
Daudzās, sevišķi rietumu valstīs mūzikas terapija aizsākās 60 - 70 gados kā pēckara gadu fenomens. Jau pēc Pirmā pasaules kara speciālisti ievēroja, ka mūzika palīdz atveseļošanās procesā, bet pēc Otrā pasaules kara aizsākās mērķtiecīga mūzikas izmantošana darbā ar ievainotajiem. Mūzika papildus medicīniskai palīdzībai veicināja karavīru atveseļošanos. Tagad pasaulē mūzikas terapeiti plaši darbojas slimnīcās, onkoloģijas nodaļās, psihiatrijā arī darbā ar bērniem, kuriem ir fiziski vai garīgi traucējumi, īpaši ar autiskiem bērniem.
Intervija
Mūzikas terapija
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Latvijas mūzikas terapijas asociācijas Mirdzu Paipari valdes priekšēdētāju, studiju programmas Mūzikas terapija direktori.
Mūzikas izmantošanai ārstnieciskos nolūkos ir sena vēsture, un mūzikas terapijas dziedinošais spēks mūsdienās vairs nav apstrīdams. Mūzikas terapija nav klasiskās medicīnas konkurente, tieši otrādi - mūzikas terapijā izmantotās metodes sekmīgi papildina līdz šim pastāvošo metožu spektru pacientu rehabilitācijā.
Mūzikas terapija ir patstāvīga uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.
Intervija
Ja nav izvēles, atslābinieties un baudiet!
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Igoru Kudrjavcevu Rīgas Stradiņa Universitātes Integratīvās medicīnas labaratorijas vadītāju, Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas prezidentu, medicīnas Cigun apmācīttiesīgo ārstu.
Mēs bieži apņemamies kaut ko darīt sevis labā un domājam: "Šodien ir pirmdiena, pirmais datums, es sākšu jaunu dzīvi un turpmāk katru dienu vingrošu!" Bet, kad tas ir jādara, tad atrodas simtiem iemeslu, lai to nedarītu.
Patiesībā vingrošanai var izmantot katru brīvo brīdi. Nevajag speciālus trenažierus, vingrot var arī darba vietā.
Igors Kudrjavcevs
Lai dzīvotu pilnvērtīgi, ir jāmīl dzīve
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Māri Rēvaldu SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētāju.
Daļēji - mietpilsonis, daļēji - darbaholiķis un daļēji - dullais, tā sevi raksturo SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš laikam ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem, šķiet, diennaktī kāds piešķīris vairāk par 24 stundām. Papildus lielākā privātā sektora medicīnas pakalpojumu uzņēmuma vadīšanai, atbildīgiem amatiem divās asociācijās un divu meitu audzināšanai viņš pamanās nodoties sapņiem un īstenot idejas, kuras citi, iespējams, uzskatītu par mazliet trakām.
Intervija
Dzīvesveids - galeriste
Rubrika - MākslaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Ivonnu Veiherti mākslas zinātnieci un galerijas īpašnieci.
Ivonna Veiherte par sevi saka, ka patiesībā ir mākslas vēsturniece un par biznesu pat nedomā. Viņai nav nekāda biznesa plāna. Viņa vienkārši dara to, ko jūt un, cienot naudu, nesaspringst.
Intervija
Augstas klases restorāns – „Preatore”
Rubrika - StilsŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Juri Apeini restorāna Preatore īpašnieku.
Jura Apeiņa divdesmit darba gadu pieredzes un pasaulē redzētā rezultātā Latvijā ir izveidots augsta līmeņa restorāns Preatore.
Intervija
Latvijas produkti ar augstu pievienoto vērtību
Rubrika - PieredzeŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Ko nu mēs, letiņi, mēs jau neko... Igauņi savulaik vismaz Skype izdomāja, bet mēs tikvien protam, kā kokos sēdēt un sēnes lasīt... Apmēram tāds varētu būt vidusmēra latvieša viedoklis attiecībā uz jautājumu par inovācijām mūsu zemē. Taču, ja vēlamies sevi noniecināt, tad tas ir pagalam velti, jo arī mums ir ar ko lepoties. Kaut vai ar saviem farmācijas un cietvielu fizikas sasniegumiem.
Konservatīvās nozarēs izdomāt un ieviest kaut ko pavisam jaunu ir gaužām grūti, taču mūsējiem ta sir izdevies - gan meža apsaimniekošanā SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, gan munīcijas ražošanā SIA DDupleks. Arī mūsu programmētājiem ir ko parādīt un konkrēti SIA DPA-Datorprogrammu apgāds.Ilgvars Zihmanis
Personāla politika: teorija un prakse
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Artūrs Štamers Jauno Psiholoģiju centra un Educatio programmu direktors un lektors.
Latvija tik ļoti cenšas līdzināties pārējiem "spēles dalībniekiem", ka aizmirst par normālo evolūcijas procesu. Vispirms ir jāiemācās disciplīna, tikai pēc tam līderu un talantu vadība.
Arturs Štamers