Ārpakalpojumi - biznesa atbalsts
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2008
Katrs uzņēmums izmanto kaut kāda veida pakalpojumus, piemēram, reti kurš pats birojā tīra paklājiņus, un reti kuram ir savi kurjeri. Ļoti daudz ir tādu lietu, kuru nodrošināšanai mēs izmantojam citus uzņēmumus. Toma Zirdziņa vadītais uzņēmums sniedz pilnu biznesa vadības atbalsta paketi, tas ir, juristu pakalpojumi, grāmatvedība, finanšu un grāmatvedības vadība.
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Kasparu Kapenieku LU Fizikas un Matemātikas fakultātes maģistrantu .
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums - apmācības, procedūras. Galvenais ir zinošs personāls. Tehniskās lietas veido var būt kādus 30% no visa - par to ir pārliecināts Rīgas domes IT centra datu centra priekšnieks Kaspars Kapenieks.
Jo vairāk cilvēks par sevi izvieto informāciju publiskajā telpā, jo vieglāk ir izmantot šī cilvēka identitāti, personīgos datus, lai pēc tam kaut kādā veidā ar to manipulētu.
Intervija
Biznesa idejas - jaunā paradigma
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Kristiāna Lapiņa
medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Ar domu, ka "šeit vajadzētu kaut ko pasākt", ir par maz. Arī ar apstākļu sakritību un citiem veiksmes nosacījumiem vēl nepietiek. Ir spējai izvērtēt, cik ļoti attiecīgā ideja atbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei.
Kristiana Lapiņa
Ja nav izvēles, atslābinieties un baudiet!
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Igoru Kudrjavcevu Rīgas Stradiņa Universitātes Integratīvās medicīnas labaratorijas vadītāju, Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas prezidentu, medicīnas Cigun apmācīttiesīgo ārstu.
Mēs bieži apņemamies kaut ko darīt sevis labā un domājam: "Šodien ir pirmdiena, pirmais datums, es sākšu jaunu dzīvi un turpmāk katru dienu vingrošu!" Bet, kad tas ir jādara, tad atrodas simtiem iemeslu, lai to nedarītu.
Patiesībā vingrošanai var izmantot katru brīvo brīdi. Nevajag speciālus trenažierus, vingrot var arī darba vietā.
Igors Kudrjavcevs
Ko mēs varam mācīties no militārajiem līderiem
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Kristīne Atmante, politikas zinātņu maģistre, strādājusi Latvijas aizsardzības sistēmā.
Vai esat dzirdējuši par faktu, ka atvaļinātas militārpersonas pēc militārās karjeras beigām tiek aicinātas strādāt lielās starptautiskās biznesa organizācijās un viņi paši dibina veiksmīgus uzņēmumus? Šī tendence ir vērojama Rietumeiropā un ASV, Kanādā un, iespējams, tas kļūs par praksi arī Baltijas valstīs. Bet sevišķi izplatīti tas ir ASV, kur atvaļinātas militārpersonas publikācijās un grāmatās dalās pieredzē par to, kas no viņu militārās karjeras ir izmantojams biznesa vidē, un kļūst par līderības konsultantiem un pasniedzējiem universitātēs.
Kristīne Atmante
"Šef, ko mēs tagad darīsim?" ...Stratēģiskā vadība.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Jēdziens „stratēģija" patiesībā ir militārs termins, vismaz savā sākotnējā izpratnē. Franču valodā „strategie" jeb grieķu valodā - „stratēgia" lietotais vārds nozīmē „karaspēka vadīšana".
Viss ir šķietami vienkārši - līdz brīdim, kad cilvēki saprot, ka mērķi var būt lielāki vai mazāki, savtīgi vai visiem svarīgi. Valstiskā mērogā stratēģija ir idealizēts, bet vienlaikus reāls plāns, kā nodrošināt attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti. Organizācijas mērogos stratēģijas izstrādei ir tā pati nozīme. Organizācijās svarīga stratēģijas daļa, kas izriet no organizācijas pamat definīcijas, ir spēja reaģēt uz tirgus izmaiņām vai cita veida stabilitātes apdraudējumiem. Stratēģija ir organizācijas darbības karkass, kurš sastāv no pielāgojamiem elementiem, kuru kārtība vajadzības gadījumā var tikt mainīta.
Kristiana Lapiņa
Sekretāre ir aktrise!
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Sekretārei tiek likti klāt arvien jauni darbi, līdz beidzot ir vajadzīga sekretāre ar augstāko izglītību. Bet vai tad tā vairs ir sekretāre? Veidojas jauns amats - sekretāre-tulks vai sekretāre-grāmatvedis, sekretāre-atbildīgā par personālu...
Daudzi vadītāji uzskata, ka sekretāre kā amats vispār nav vajadzīgs.Intervija
Emocionālā drošība - garants lojalitātei?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Andrija Anstrauta, psihologs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Emocionālās drošības svārstībām gards kumosiņš ir cilvēka izjustās bailes uzsākt sarunu ar uzņēmuma vadību par to, kas viņu nomāc. Cilvēks iekapsulējas savās bailēs par to, kādas būs sekas, un pateicoties dabas dotajām adaptācijas spējām, kļūst līdzatkarīgs. Tas var būt abpusējs process, jo tik pat labi vadītājam var būt grūti runāt par notiekošo, tāpēc atstāt visu kā bijis vai mainīt kādu sistēmu bez pārrunāšanas ir ērtāk.
Andrija Anstrauta
Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā – optimisms
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistītaar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.
Kristiana Lapiņa
Latvija krustcelēs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Jānis Ozoliņš un Arturs Štamers, SIA Demarsch konsultanti.
Uzņēmējdarbības pamatlikums par to, ka, lai gūtu peļņu, vispirms ir jāveic investīcijas, nekur nav pazudis arī šajos laikos. Jautājums - kas tiek uzskatīts par investīcijām, vai vienmēr tā ir tikai nauda?
Arturs Štamers
Kam tas viss ir vajadzīgs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.
Kristiana Lapiņa
Darbs uz mājām, majas uz darbu
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Apzināti vai neapzināti mēs, mājās esot, pārdzīvojam darba dzīvi un darbā - mājas dzīvi, tas ir dabīgi. Kāda būtu jūsu dzīves vērtība, ja nebūtu darba vai ģimenes? Domāju, ka šis jautājums liek paskatīties uz sevi tiešāk un atklātāk. Medijos saskaramies ar ieteikumiem par to, kā nodalīt vienu no otra, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot, ievērojot visus psihohigiēnas noteikumus. Tomēr realitātē cilvēks ir viens vesels, un domas, emociju dzīve un uzvedība ir cieši saistītas.
Andrija Anstrauta
Savs privātbaņķieris.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar SEB Private Banking pārvaldes vadītāju Santu Purgaili.
Ir virkne profesiju pārstāvju, ar kuriem esam pieraduši runāt kā ar "saviem" cilvēkiem: ar ārstu, šuvēju, frizieri, auto meistaru. Atklājam savas sāpes un ieceres, sapņojam, dalāmies plānos, kopā prognozējam rezultātu. Un tā tam arī jābūt: mēs nevaram būt eksperti visās jomās. Arī bankas sfērā ir atrasti risinājumi individuālai, privātai un pat ekskluzīvai turīgu klientu apkalpošanai - Private Banking
.
Intervija
Iesiet pa labi, zaudēsiet zirgu, pa kreisi – galvu. Vai zināt, kas jūs sagaida, ja iesiet taisni?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Lēmumu pieņemšana, īpaši tad, ja uz spēles likta paša galva, zirgs vai naudas maciņš, ir diezgan sarežģīts process. Nereti pasakās tēva dēlus krustcelēs jau sagaida ceļazīmes, kas vēsta par to, kas notiks, ejot taisni, pa labi vai pa kreisi. Savukārt dzīvē, nonākot lēmumu pieņemšanas krustcelēs, cilvēks visai bieži nezina, kas viņu sagaida vienā vai otrā gadījumā, jo ceļa zīmju nav un īpaši jau pārmaiņu laikos, kad atrašanās krustcelēs kļuvusi teju vai par ikdienu, tas, kas, sperot soli izvēlētajā virzienā, var tikt iegūts vai zaudēts, ir miglā tīts.
Inga Balode
Sanāksmju vadīšana.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Darba sanāksmes parasti kalpo lietišķām vajadzībām. Tomēr sanāksmēm ir arī psiholoģiska nozīme, jo sanāksmes var būt kā rituāls, vieta pašizpausmei un kā stabilitātes saglabāšanas līdzeklis.
Iveta Ozoliņa-Ozola