Teikt jā, kad es domāju jā un teikt nē, kad domāju nē.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Intervija ar Jakovu Naor (Izraēla) psihoterapeitu un ISIS (Israel -Psychodrama and Intermodal Expressive Arts) skolas dibinātāju.
Intervijā Jakovs Naor stāsta par savu darbu un dzīvi: "Tad es devos atpakaļ uz Izraēlu un atvēru institūtu, kuru nosaucu par Iekšējo teātri - tas simbolizē mazu teātri, kas ir mūsos katrā. Es biju viens no pirmajiem, kurš Izraēlā sāka darboties ar psihodrāmu. Tā kā neesmu tradicionālās psihodrāmas pārstāvis, es savu terapijas veidu saucu par intermodālo psihodrāmu, respektīvi, psihodrāma, kas sevī ietver arī citas mākslas. Mēs varam sākt ar zīmēšanu, tad šo zīmējumu uzlikt uz skatuves un jautāt protagonistam, kas notiek šajā zīmējumā. „Vai tu vari izvēlēties cilvēkus, kuri pārstāvēs katru krāsu, iztulkosim zīmējumu drāmā!" Māksla šajā gadījumā ir kā bāze, no kuras sākt psihodrāmu, kā materiāls ierosmei. Var arī psihodrāmu beigt ar kādu mākslas elementu, piemēram, protogonists izveido skulptūru, parāda skulptūrā savas attiecības ar māti."
Intervija
Junga analīze
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - februāris, marts 2009
Intervija ar psiholoģēm Ruku un Kristīni Čerpinsku, kuras strādā Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes.
Junga terapija ir ļoti atbalstoša, elastīga, var pat teikt, ka savā pamatā tā ir mātišķa, draudzīga un saudzējoša. Liela loma ir arī radošajam procesam.
Intervija
Mūzika palīdz atveseļoties
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar mūzikas terapeiti Vinetu Lagzdiņu (Austrālija).
Vineta Lagzdiņa uzskata, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti lielas iespējas sabiedrību pacelt un uzlabot ar savu no senatnes nākošo kultūras dvēseli, to apvienojot ar moderno dzīvi. Rast līdzsvaru caur mūziku un mūzikas nodarbībām.
Daudzās, sevišķi rietumu valstīs mūzikas terapija aizsākās 60 - 70 gados kā pēckara gadu fenomens. Jau pēc Pirmā pasaules kara speciālisti ievēroja, ka mūzika palīdz atveseļošanās procesā, bet pēc Otrā pasaules kara aizsākās mērķtiecīga mūzikas izmantošana darbā ar ievainotajiem. Mūzika papildus medicīniskai palīdzībai veicināja karavīru atveseļošanos. Tagad pasaulē mūzikas terapeiti plaši darbojas slimnīcās, onkoloģijas nodaļās, psihiatrijā arī darbā ar bērniem, kuriem ir fiziski vai garīgi traucējumi, īpaši ar autiskiem bērniem.
Intervija
Mūzikas terapija
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Latvijas mūzikas terapijas asociācijas Mirdzu Paipari valdes priekšēdētāju, studiju programmas Mūzikas terapija direktori.
Mūzikas izmantošanai ārstnieciskos nolūkos ir sena vēsture, un mūzikas terapijas dziedinošais spēks mūsdienās vairs nav apstrīdams. Mūzikas terapija nav klasiskās medicīnas konkurente, tieši otrādi - mūzikas terapijā izmantotās metodes sekmīgi papildina līdz šim pastāvošo metožu spektru pacientu rehabilitācijā.
Mūzikas terapija ir patstāvīga uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.
Intervija
Geštaltterapija – kontakta māksla
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Intervija ar Baibu Pumpiņu
psiholoģi, geštaltterapeiti, SIA Komercizglītības centra pasniedzēju.
Geštaltterapiju parasti dēvē par kontakta mākslu. Ja runājam par kontaktu biznesa vidē, tad tā ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, lai jebkurš biznesmenis, organizācija eksistētu, būtu kvalitatīva un spējīga attīstīties. Ar to jāsaprot gan attiecības organizācijas iekšienē (starp struktūrvienībām, darbiniekiem u.c.), gan arī ārējais kontakts (ar klientiem, konkurentiem un sabiedrību kopumā). Geštalts aplūko ne tik daudz personības dzīles, bet gan pievērš vairāk uzmanības tam, kas notiek tad, kad cilvēks saskaras ar ārējo vidi, citiem cilvēkiem. Tā ir tāda smalka robeža. Kas notiek situācijās, kad apkārtējā vide mainās? Cik spējīgs ir katrs indivīds pielāgoties šīm pārmaiņām? Kā organizācija reaģē uz notiekošajiem procesiem valstī, pasaulē kopumā? Kā norit šī savstarpējā mijiedarbība? Geštalts aplūko šo reakciju, šo saskares punktu starp ārējo un iekšējo. Asociatīvi to var salīdzināt ar jūras malu, kur atrodas krasta un ūdens satikšanās līnija, kur ūdens skalojas smiltīs, bet smiltis uztver viļņus.
Intervija
Uzlikt savu dzīvi uz paplātes-eksistenciālā psihoterapija
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar psihologu, eksistenciālās psihoterapijas psihoterapeiti Baibu Purvlīci.
Ir dažādi veidi, kā definēt, kas ir eksistenciālā psihoterapija, vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir dzīves analīze. Pamatā koncentrēšanās nav uz cilvēka simptomiem vai problēmām, bet mēs skatāmies uz visu dzīvi kopumā. Tas palīdz cilvēkam analizēt pašam savu dzīvi.
Intervija
Māksla palīdzēt sev.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Inta Dzelme, Dr. phil. psiholoģijā. Kā Fulbright stipendiāte studējusi psiholoģiju doktorantūras programmā Union Institute & University, ASV, kur mācības Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijā tika iekļautas holistisko terapiju praksē.
Inta ir psihoterapeite, praktizē sistēmisko individuālo terapiju (Internal Family Systems Therapy), ko studējusi pie tās izveidotāja Ričarda Švarca (Richard Schwatrz) Čikāgā un krīzes terapiju, pielietojot Jin Shin Jyutsu fiziofilozofiju. Viņai ir 18 gadu pieredze darbā ar indivīdiem un grupām, semināru vadīšanā, strādājot ar palīdzošo profesiju pārstāvjiem (psihologiem, mediķiem, policiju, tiesnešiem utt.), kā arī vardarbībā cietušajiem. Inta Dzelme ir dibinājusi Krīzes centru Skalbes un bijusi šī centra pirmā direktore.
Intervija
Hipnoze
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar sertificētu ārstu, Psiholoģisko pētījumu centra direktoru Igoru Kudrjavcevu.
Zinātniski hipnozi var skaidrot kā procesu, kura rezultātā cilvēkam tiek izraisīts izmainīts apziņas stāvoklis, jeb transs, kad cilvēks vairāk koncentrējas uz saviem pārdzīvojumiem un mazāk uz ārējiem. Ir gan hipnoze, gan pašhipnoze, kad cilvēks pats sevi ievada transa stāvoklī, viņa organisms, apziņa darbojas mazliet savādāk. Saprāts šajā stāvoklī piedalās mazāk, lielāka loma ir bezapziņai. Mistikas gan tur nav nekādas, jo mūsdienās šīs tehnikas var apgūt. Protams, mīti pastāv, un tie nāk no seniem laikiem.
Intervija
Psihoterapeita pakalpojumi interneta vidē jeb e-konsultēšana.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar psihoterapeiti Aigu Abožinu.
E-konsultēšana ir distances konsultēšanas veids, kas atšķiras no klātienes konsultēšanas, jo kontakts starp klientu un psihoterapeitu notiek ar e-pasta starpniecību. „E-psihoterapija" ir alternatīva iespēja, bet tai ir savi ierobežojumi, tā nevar aizstāt psihoterapiju klātienē.
Intervija
Deju un kustību terapija.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar diplomētu deju un kustību terapeiti Ievu Vāvernieci.
Deju un kustību terapija ir veselības aprūpes joma, kas izmanto kustību, ritmu, radošu procesu un tā rezultātu, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko pašizjūtu. Deju un kustību terapija balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ķermenis un prāts savstarpēji mijiedarbojas, tātad mūsu kustības atspoguļo mūsu domāšanu un jūtas. Izmainoties mūsu emocijām, mainās arī mūsu attieksme, piemēram, pret savu ķermeni. Strādājot ar kustībām un veicot refleksiju (pārrunājot) par norisēm radošajā procesā, var tikt veicināta izpratne par emocionālo un citu problēmu cēloņiem un tiek meklēti jauni veidi to risināšanai. Tas ir pašizziņas, pašizpētes un komunikācijas veids, jo dejā cilvēka fiziskie, emocionālie, intelektuālie un garīgie procesi savienojas vienā veselumā, kur ķermenis bez starpniekiem ir gan instruments, gan radītājs.
Intervija