Kreatoloģija - XXI gadsimta zinātne

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - decembris 2008, janvāris 2009

Intervija ar Ritu Bebri Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kreativitātes institūta direktori, profesori, psiholoģijas zinātņu doktori un zinātnisko līdzstrādnieci psiholoģijas zinātņu maģistri Līgu Roķi.

Pastāv daudz un dažādas kreativitātes definīcijas, teorijas, pieejas un skaidrojumi. Ir sadzīves skaidrojums un ir zinātnes skaidrojums. Ja mēs ieskatāmies psiholoģijas vārdnīcās, tad daudzās no tām kreativitātes termina nemaz nav - tās vēl nav izaugušas līdz tādam līmenim. Savukārt vārdnīcās, kurās šo terminu var atrast, tā skaidrojumi ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Bez šiem daudzajiem aptuvenajiem skaidrojumiem tomēr ir dažas vadlīnijas, par kurām zinātnieki ir vienojušies, ka tās ir kreativitātes kodols.


Intervija

Par naudu nopirkta pārākuma sajūta

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - aprīlis, maijs 2009

Intervija ar Viesturu Reņģi psiholoģijas zinātņu doktoru, LU profesoru.

 

Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi - tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.

Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt brīnumiem, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām", kā arī tam, ka psiholoģiski treniņi var radikāli mainīt viņu dzīvi. Tas šiem "jaunu un universālu metožu" izgudrotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu, jo daudzi  no viņiem darbojas, izmantojot daudzlīmeņu marketingu (Multi-level Marketing), kur viens turīgs cilvēks iesaista nākamo. Viena no galvenajām viņu mērķa auditorijām ir uzņēmējs.

Visām šīm kustībām ir atstrādāta efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka tev nav naudas vai arī pārliecinās, ka tu esi zinošs un ka tev nav personības problēmu. Viņus interesē nauda, un viņiem ir informācijas avoti un veidi, kā uzrunāt psiholoģiski nelīdzsvarotus, bagātus cilvēkus.

 


Intervija

Virzošais spēks - emocijas

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - augusts, septembris 2009

Laila Jemberga, konsultante, biznesa trenere, European Coach Federation biedre.

Katrai organizācijai, uzņēmumam ir savi biznesa mērķi, ko svarīgi sasniegt, jo īpaši šādos sarežgītos apstākļos. Pētījumi ir pierādījuši, ka mērķa sasniegšanā liela nozīme ir emocijām.


Laila Jemberga

Laiks sev un saviem mīļajiem.

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - jūnijs, jūlijs 2010

Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.

Kā vasaras atvaļinājumu priekšvēstnesis vēlos dalīties ar jums cilvēciskajās vājībās un noskaņās. Ja atvaļinājumu laikā esat ieinteresēts būt patiess pret sevi un savu ģimeni, tad šis raksts jūs noteikti uzrunās, paliekot jūsu domās un sirdīs. Lielākā daļa cilvēku atvaļinājumu pavada kopā ar savām ģimenēm, dzīvo savu ģimenes cilvēka dzīvi ar vajadzībām, vērtībām, lēmumu pieņemšanu kaut vai par to, kā pavadīs atvaļinājumu. Pārdomas rada vajadzību pēc ierastā, - vai spēšu atpūsties, neskrienot uz darbu katru trešo dienu, lai nepalaistu ko nozīmīgu garām, kontrolētu notiekošo, vai labāk ļauties un baudīt pilnvērtīgi brīvās dienas, atrodot laiku sev un saviem mīļajiem.


Andrija Anstrauta

Emocijas uzņēmuma dzīvē

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - jūnijs, jūlijs 2010

Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.

Par emocijām darba vidē lielākoties ir pieņemts nerunāt. Uz darbu mēs nākam strādāt - tur nav vietas emocijām. Šāds aplams uzstatījums valda lielā daļā mūsdienu sabiedrības. Kādēļ aplams? Tādēļ, ka cilvēks un emocijas ir neatdalāmi jēdzieni. Cilvēks jūt ik brīdi. Emocijas raksturo cilvēka vitalitātes spēku. Ja tā nav, tad cilvēks ir miris vai viņam ir kāda psihiska slimība. Just ir dabīgi. Galu galā emocijas palīdz mums pašiem izprast to, kas notiek ar mums, kā arī saprast, kas notiek ar apkārtējiem, un atbilstoši reaģēt uz notiekošo. Dabā tā ir iekārtots, ka mēs nevaram iztikt bez prieka, bēdām, mīlestības, naida, izmisuma...


Baiba Pumpiņa

Garīgums mūsu sabiedrībā, dzīvē un darbā.

Rubrika - Psiholoģija
Žurnāls - aprīlis, maijs 2010

Māra Vidnere, Dr.Habil.psych.,Dr.oec.

Mūsdienu sociālo pārmaiņu laiks iezīmē, no vienas puses, krasas dzīves nosacījumu izmaiņas - iepriekšējo, pierasto vērtību devalvācija, sabiedrisko struktūru nestabilitāte, sociālās vides izmaiņas, sabiedrības attīstības perspektīvu zudums, tradicionālo garīgo pamatu iznīcināšana, no otras puses, noteiktu sabiedrības un valsts attīstības posmu. Galvenais personības potenciāls ikdienas grūtību pārvarēšanā var būt dzīves izturība un garīgums.


Māra Vidnere