Biznesa Psiholoģija Inteliģents žurnāls uzņemējdarbības pilnveidošanai un attīstībai!
Bizness spēle - psiholoģija to izprot!
Bizness ideja - psiholoģija pareizie soļi!
Bizness mērķis - psiholoģija īsākais ceļš!

Kreatoloģija - XXI gadsimta zinātne

Intervija ar Ritu Bebri Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kreativitātes institūta direktori, profesori, psiholoģijas zinātņu doktori un zinātnisko līdzstrādnieci psiholoģijas zinātņu maģistri Līgu Roķi.

Pastāv daudz un dažādas kreativitātes definīcijas, teorijas, pieejas un skaidrojumi. Ir sadzīves skaidrojums un ir zinātnes skaidrojums. Ja mēs ieskatāmies psiholoģijas vārdnīcās, tad daudzās no tām kreativitātes termina nemaz nav - tās vēl nav izaugušas līdz tādam līmenim. Savukārt vārdnīcās, kurās šo terminu var atrast, tā skaidrojumi ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Bez šiem daudzajiem aptuvenajiem skaidrojumiem tomēr ir dažas vadlīnijas, par kurām zinātnieki ir vienojušies, ka tās ir kreativitātes kodols.

Par naudu nopirkta pārākuma sajūta

Intervija ar Viesturu Reņģi psiholoģijas zinātņu doktoru, LU profesoru.

Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi - tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.

Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt brīnumiem, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām", kā arī tam, ka psiholoģiski treniņi var radikāli mainīt viņu dzīvi. Tas šiem "jaunu un universālu metožu" izgudrotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu, jo daudzi  no viņiem darbojas, izmantojot daudzlīmeņu marketingu (Multi-level Marketing), kur viens turīgs cilvēks iesaista nākamo. Viena no galvenajām viņu mērķa auditorijām ir uzņēmējs.

Visām šīm kustībām ir atstrādāta efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka tev nav naudas vai arī pārliecinās, ka tu esi zinošs un ka tev nav personības problēmu. Viņus interesē nauda, un viņiem ir informācijas avoti un veidi, kā uzrunāt psiholoģiski nelīdzsvarotus, bagātus cilvēkus.

Virzošais spēks - emocijas

Laila Jemberga, konsultante, biznesa trenere, European Coach Federation biedre.

Katrai organizācijai, uzņēmumam ir savi biznesa mērķi, ko svarīgi sasniegt, jo īpaši šādos sarežgītos apstākļos. Pētījumi ir pierādījuši, ka mērķa sasniegšanā liela nozīme ir emocijām.

Laiks sev un saviem mīļajiem.

Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.

Kā vasaras atvaļinājumu priekšvēstnesis vēlos dalīties ar jums cilvēciskajās vājībās un noskaņās. Ja atvaļinājumu laikā esat ieinteresēts būt patiess pret sevi un savu ģimeni, tad šis raksts jūs noteikti uzrunās, paliekot jūsu domās un sirdīs. Lielākā daļa cilvēku atvaļinājumu pavada kopā ar savām ģimenēm, dzīvo savu ģimenes cilvēka dzīvi ar vajadzībām, vērtībām, lēmumu pieņemšanu kaut vai par to, kā pavadīs atvaļinājumu. Pārdomas rada vajadzību pēc ierastā, - vai spēšu atpūsties, neskrienot uz darbu katru trešo dienu, lai nepalaistu ko nozīmīgu garām, kontrolētu notiekošo, vai labāk ļauties un baudīt pilnvērtīgi brīvās dienas, atrodot laiku sev un saviem mīļajiem.

Emocijas uzņēmuma dzīvē

Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.

Par emocijām darba vidē lielākoties ir pieņemts nerunāt. Uz darbu mēs nākam strādāt - tur nav vietas emocijām. Šāds aplams uzstatījums valda lielā daļā mūsdienu sabiedrības. Kādēļ aplams? Tādēļ, ka cilvēks un emocijas ir neatdalāmi jēdzieni. Cilvēks jūt ik brīdi. Emocijas raksturo cilvēka vitalitātes spēku. Ja tā nav, tad cilvēks ir miris vai viņam ir kāda psihiska slimība. Just ir dabīgi. Galu galā emocijas palīdz mums pašiem izprast to, kas notiek ar mums, kā arī saprast, kas notiek ar apkārtējiem, un atbilstoši reaģēt uz notiekošo. Dabā tā ir iekārtots, ka mēs nevaram iztikt bez prieka, bēdām, mīlestības, naida, izmisuma...

Garīgums mūsu sabiedrībā, dzīvē un darbā.

Māra Vidnere, Dr.Habil.psych.,Dr.oec.

Mūsdienu sociālo pārmaiņu laiks iezīmē, no vienas puses, krasas dzīves nosacījumu izmaiņas - iepriekšējo, pierasto vērtību devalvācija, sabiedrisko struktūru nestabilitāte, sociālās vides izmaiņas, sabiedrības attīstības perspektīvu zudums, tradicionālo garīgo pamatu iznīcināšana, no otras puses, noteiktu sabiedrības un valsts attīstības posmu. Galvenais personības potenciāls ikdienas grūtību pārvarēšanā var būt dzīves izturība un garīgums.

Viņu dvēseles kods ir kliedziens.

Viesturs Rudzītis, ārsts un psihoterapeits.

Stāsti par 20. gadsimta lielākajiem bendēm jāsāk ar galveno vienojošo tajos - viņi visi ir dzimuši «nāves ēnā» - laikā, kad to ģimenes ir dzīvojušas ciešanās par pirms tam dzimušu viena vai vairāku bērnu nāvēm. Īpašu interesi pelna fakts, ka arī divi latvieši, kuru dzimtaskokus esmu analizējis - Rainis un Andrejs Pumpurs - ir dzimuši šādos apstākļos.

Latviešu ragana – tas ir pagodinājums!

Aira Briede, psiholoģe.

Šī raksta mērķis ir dalīties pārdomās par latviešu sievietēm un viņu sievišķību. Ļoti bieži dažādu vecumu un profesiju sievietes vēlas labāk iepazīt savu sievietes lomu. Tieši seksapīlo, sievišķīgo sievietes daļu: Kā tas ir - būt sievietei? Jāatzīst, ka lielai daļai no viņām šī loma, neraugoties uz vecumu un dzīves pieredzi, ir sveša, kaut arī viņas tiecas pēc tās. Tomēr citas, konfliktējošās lomas, bērnībā iegūtās atziņas, stereotipi traucē veidot un paust savu sievietes lomu.

Darbinieku konformitāte un darba kolektīva neformālās normas.

Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.

Latīņu conformis – „līdzīgs”, „vienāds”. Konformitāte (angl. conformity) kā sociālās psiholoģijas termins plašā izpratnē nozīmē cilvēka tendenci ietekmēties no citiem1 vai cilvēka uzvedības izmainīšanos, kas vērsta uz atbilstību citu cilvēku uzvedībai 2. Šādā izpratnē konformitāte izpaužas ne tikai ārējā spiediena ietekmē - tā var arī izpausties, piemēram, cenšoties patikt citam vai cenšoties paātrināt lēmuma pieņemšanu.

Apzinātā un neapzinātā konkurence.

Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante.

Vārds „konkurence” mums jau no laika gala liek iekšēji notrīcēt. Konkurence mūsdienās ir kā saskarsmes karaliene, ar visām savām greizsirdības jūtām, aizdomīgajām domām un steidzīgo uzvedību. Tiek postulēta konkurences varenība, nozīmība, slavinātas labās īpašības, acis pieverot uz izcelsmes negācijām, kuras, viegli plivinot savus viltus amora spārnus, noraugās uz tiem, kuri vēlas viņu uzrunāt.

Vadītāju tuvāko cilvēku loks.

Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante.

Vēlos dalīties ar jums pieredzē ar stāstiem par vadītāja tuvāko cilvēku loku, tā psiholoģisko nozīmi un personīgajām robežām. Kā tuvākos cilvēkus vēlētos aplūkot ģimeni, tās nozīmi un ietekmi sevis izpratnei saistībā ar vadītāja lomu. Kas īsti pieder pie tuvāko cilvēku loka - ģimene, draugi, kolēģi, darījuma partneri? Jautājums ietver psiholoģiskās robežas – kur mēs tās novelkam, ja vispār novelkam. Tuvo cilvēku loks mums katram ir savs, tas izriet gan no mūsu personības vajadzībām, gan dzīvesstila. Ja cilvēks pieder kādai grupai, tad viņš var attīstīties, atrast savu identitāti. Robežas kalpo, lai varētu gan norobežoties, gan būt kopā ar tuviniekiem.