Lojalitāte - augstākā darba attiecību kvalitāte
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - augusts, septembris 2006
Lai pelnītu, katra uzņēmuma pirmais uzdevums ir iegūt lojālus savu produktu patērētājus. Ja to izdodas sekmīgi veikt, jāķeras pie nākamā uzdevuma - jāatrod un jānotur uzņēmumam lojāli darbinieki. Lojāla attieksme nozīmē darbinieka uzticību uzņēmuma interesēm un mērķiem, savas darbības virzīšanu, lai tos sasniegtu, kā arī organizācijas īpašuma saudzēšanu.
Elga Zēģele
Vidējā līmeņa vadītāju attīstība vai ... kā leitnantam kļūt par ģenerāli?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2008
Vidējā līmeņa vadītāji ir tie, kas tieši pakļauti organizācijas augstākā līmeņa vadībai - valdes locekļiem, augstākās vadības komandas locekļiem. Kā liecina vadības līmeņa nosaukums, viņi ir "vidū".
Rakstā stāstīts par to kādas ir vidējā līmeņa vadītāju attīstības metodes - prasmju treniņi, individuālā konsultēšana, biznesa simulācija.
Lauma Prikšāne
Pārdošana: kā nodrošināt augstus rezultātus?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2008
Pirmais un pats galvenais jautājums, kas jums sev jāuzdod, pirms sākt meklēt pārdošanas efektivitātes palielināšanas "instrumentus", skan šādi: "Kā vairāk trūkst maniem darbiniekiem: centības vai pārdomātas darbības?"
Aleksandrs Fridmans
Radošums - nestandarta risinājums standarta situācijā
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Cilvēki maksā naudu par to, lai līdzinātos un par to, lai atšķirtos. Cilvēki grib vecās čības, čipsus un televizoru, tāpat kā suši, Pītera Grīneveja filmas un atvaļinājumu Čīlē vai Peru. Cilvēki vēlas ierastu darba ritmu un neieredz rutīnu, priecājas par Werters Original konfektēm un ilgojas pēc kaut kā jauna un nebaudīta.
Radošums nav risinājums mūsu iegribu un vēlmju apmierināšanai, tā ir mēness otrā puse. Negaidīta, pārsteidzoša un varbūt pat biedējoša. Tomēr Pasaule šodien visaugstāk novērtē un apmaksā radošos produktus. Radošais ir pievienotā vērtība jebkuram produktam.
Arī mēs varam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ar pievienotu kreatīvu risinājumu. Tikai jānodrošina radošumu veicinoši apstākļi un individuāla brīvība.
Aigars Plotkāns
"Pakārt nedrīkst atbrīvot" - jeb zivs pūst no galvas
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Pakārt nedrīkst atbrīvot - vispārzināma patiesība par komata ievietošanas nozīmīgumu. Komats būtiski maina teikuma jēgu un sekas. Ar to gribēju ilustrēt to lielo nozīmi, kāda piešķirama pareizai izpratnei par iekšējo komunikāciju uzņēmumā. Tāpat kā komata atrašanās vieta teikumā, tā var uzņēmumu gan nogremdēt, gan pacelt jaunā kvalitātē. Komatus liek uzņēmuma vadība, un - kādas šīs pieturzīmes būs, tāda būs uzņēmuma nākotne.
Silva Balode
Būt īstajā vietā
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - februāris, marts 2009
Intervija ar Rassellu Konoru (Lielbritānija) personālvadības ekspertu.
Viens no svarīgākajiem vadības darba aspektiem ir novērtēt un nodrošināt katra darbinieka potenciāla atbilstību noteikta mata prasībām. Savukārt, šis aspekts cieši saistīts ar citām ļoti svarīgām lietām uzņēmumā - motivāciju, darba kvalitāti, resursu taupīšanu un efektīvu izmantošanu. Rassella Konora ideju un instrumentu pielietošanas efektivitāte jau pārbaudīta dažādos uzņēmumos Eiropā. Turpinot sadarbību ar Organizāciju attīstības centru Spring Valley tās varētu ieviest arī Latvijā.
Intervija
Efektīva padoto vadīšana: kas traucē vadītājiem?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Aleksandrs Frīdmans Konsultāciju uzņēmuma Amadeus Group pārvaldošais partneris, lektors.
Lai arī cik dīvaini neizklausītos, taču nepavisam nav svarīgi, vai strādājat jūs pats, bet ja jā, tad cik daudz. Galvenais jautājums tomēr ir par to , vai ir sasniegti gaidītie rezultāti un cik ir izmaksājis process.
Aleksandrs Fridmans
Personāla politika: teorija un prakse
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Artūrs Štamers Jauno Psiholoģiju centra un Educatio programmu direktors un lektors.
Latvija tik ļoti cenšas līdzināties pārējiem "spēles dalībniekiem", ka aizmirst par normālo evolūcijas procesu. Vispirms ir jāiemācās disciplīna, tikai pēc tam līderu un talantu vadība.
Arturs Štamers
Līdera spējas
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Rassells Konors personālvadības eksperts, Lielbritānija.
Šā raksta mērķis ir sniegt zināmu sistēmu, kas dod iespēju „operacionalizēt" un izmērīt līdera spēju koncepciju.
Teorētiķi un praktiķi līdz šim lielā mērā likuši uzsvaru uz to, kā sākt rīkoties kā līderim. Lai gan šī pieeja nesusi zināmu izpratni par tēmu, prakse ar savām daudzajām pieejām pamazām ierobežojusi to līdz sarakstam ar „lietām, ko darīt obligāti". Ņemot vērā to, ka galvenais visos gadījumos vienmēr ir konteksts, mēģinājumiem sastādīt universālu sarakstu ar līdera uzvedības raksturojumiem būs savas robežas.
Būt līderim - šī lieta ir atstāta „varoniskajiem" uzņēmumu vadītājiem autobiogrāfiju rakstīšanai. Taču bieži vien mums no tā ir maza jēga, jo autobiogrāfiju rakstītāji pieņem, ka viņu lasītāji vēlas dzirdēt, kādus lēmumus viņi pieņēmuši, nevis to, kā viņi tos pieņēmuši.
Rasels Konors
CV-Online Latvia svin 10 gadu jubileju
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītāju Aivi Brodiņu.
Darba meklētāju un darba devēju vidū jau desmit gadus populārs ir karjeras vortāls www.cv.lv . Šobrīd CV-Online Latvia ir vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Latvijā, kura vortālā ir reģistrējušies vairāk nekā 290 000 lietotāju un kurā pieejama visplašākā informācija par darba piedāvājumiem.
Intervija
Kāpēc vadītāji nevada?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Aleksandrs Fridmans, konsultāciju kompānijas Amadeus Group pārvaldošais partneris, Educatio vieslektors.
Tautas novērojums: ja jūsu boss optimistiski paziņo par to, ka viņam radusies perspektīva ideja, tad ļoti iespējams, ka jums būs jādara apnicīgs un bezjēdzīgs darbs.
Aleksandrs Fridmans
Darbs ar klientu iebildumiem.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Santa Līce-Krūze, SIA Saskarsmes skola sociālo prasmju un iemaņu trenere.
Šobrīd ir laika periods, kurā pārdevēji sāk patiešām pārdot. Vēl nesen uzņēmumos strādāja tādi pārdevēji, kas vairāk pildīja preču pienesēju, labākajā gadījumā, konsultanta lomu. Klienti paši uzmeklēja pārdevējus un izvēlējās, pasūtīja preces, un pārdevējiem visbiežāk atlika tikai reģistrēt pasūtījumus.
Santa Līce-Krūze
Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas - sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.
Kristiana Lapiņa
Lēmumu pieņemšana. Vilkt kleitu vai nevilkt? Varbūt nopirkt iznīcinātāju?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Dažādu lēmumu pieņemšana, sevišķi, ja runājam par būtiskiem lēmumiem, ir t.s. vadības elites ikdienas darba sastāvdaļa. Pašos pamatos, ja mēģinām aprakstīt, ko tas nozīmē, tad varētu teikt tā - lēmumu pieņemšanas process sākas tad, kad iepriekš ir radušies neskaidri apstākļi vai iepriekšējā situācija ir mainījusies. Principā ar lēmumu pieņemšanas procesu tā vai citādi saskaramies mēs visi - kaut vai tajā brīdī, kad konstatējam, ka ledusskapī pēc bagātīgām viesībām ir palicis vien gabals sažuvuša siera. Lēmums piepildīt ledusskapi no jauna ir vienkāršs, tomēr secīgs process, un, lai to realizētu, cilvēkam ir jāpiemīt spējai loģiski domāt.
Kristiana Lapiņa
Psiholoģiskais klimats darba kolektīvā.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Psiholoģiskais klimats ir jēdziens psiholoģijā, ar kuru apzīmē dominējošo morālo un emocionālo gaisotni mazajā grupā. Lai apzīmētu dominējošo morāliemocionālo gaisotni lielajā organizācijā, tad izmanto jēdzienu organizācijas klimats.
Iveta Ozoliņa-Ozola