Peldēt zeltā... Vai īsi par naudas vēsturi
Rubrika - PieredzeŽurnāls - oktobris, novembris 2008
Jebkura biznesa ideja ir iluzora naudas koka iztēlošanās, tikai katram cilvēkam tas iegūst citu apveidu.
Finansiāla stabilitāte tiek asociēta ar veiksmi, labu izglītību, "caursišanas spēju", potenciāli veiksmīgu ģimeni, seksuālo pievilcību u.c. cilvēku nespējai cienīt bagātos un veiksmīgos nav tikai skaudības, vai konkurences vaibsti - tas nozīmē noteiktu dzīves stilu, domāšanas specifiskumu un noteiktus uzvedības modeļus.
Kristiana Lapiņa
Vai pārdot skatu pa logu ir pa spēkam ikvienam?
Rubrika - Vadītāja personībaŽurnāls - februāris, marts 2009
Daži cilvēki var pārdot visu. Arī gruntsgabalus uz Mēness. Idejas savā pārdrošībā mūsdienās pārsteidz pat tos, kuriem ir visai neapvaldīta fantāzija. Tas gan nenozīmē, ka savādnieku, kuri dara kaut ko citādi kā pārējie, tagad būtu vairāk. Vairāk ir iespēju!
Kristiana Lapiņa
Biznesa idejas - jaunā paradigma
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Kristiāna Lapiņa
medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Ar domu, ka "šeit vajadzētu kaut ko pasākt", ir par maz. Arī ar apstākļu sakritību un citiem veiksmes nosacījumiem vēl nepietiek. Ir spējai izvērtēt, cik ļoti attiecīgā ideja atbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei.
Kristiana Lapiņa
"Šef, ko mēs tagad darīsim?" ...Stratēģiskā vadība.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2009
Jēdziens „stratēģija" patiesībā ir militārs termins, vismaz savā sākotnējā izpratnē. Franču valodā „strategie" jeb grieķu valodā - „stratēgia" lietotais vārds nozīmē „karaspēka vadīšana".
Viss ir šķietami vienkārši - līdz brīdim, kad cilvēki saprot, ka mērķi var būt lielāki vai mazāki, savtīgi vai visiem svarīgi. Valstiskā mērogā stratēģija ir idealizēts, bet vienlaikus reāls plāns, kā nodrošināt attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti. Organizācijas mērogos stratēģijas izstrādei ir tā pati nozīme. Organizācijās svarīga stratēģijas daļa, kas izriet no organizācijas pamat definīcijas, ir spēja reaģēt uz tirgus izmaiņām vai cita veida stabilitātes apdraudējumiem. Stratēģija ir organizācijas darbības karkass, kurš sastāv no pielāgojamiem elementiem, kuru kārtība vajadzības gadījumā var tikt mainīta.
Kristiana Lapiņa
Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā – optimisms
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistītaar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.
Kristiana Lapiņa
Mazais bizness jeb Minhauzeni
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Kristiāna Lapiņa medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Situācijā, kad var runāt par nepārprotamu ekonomisko krīzi, cilvēki sāk lauzīt galvu, kā izvilkt sevi aiz matiem no purva - gluži kā Minhauzens. Ja var ticēt nostāstiem, viņam tas izdevās. Mums varētu nebūt tik viegli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pasaules ekonomika attīstās uz globalizācijas procesu bāzes. Mēģināt to apiet vai ignorēt ir tas pats, kas raudzīties pasaulē caur lēcām, kas simtkārtīgi aiztur gaismu.
Kristiana Lapiņa
Kam tas viss ir vajadzīgs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.
Kristiana Lapiņa
Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas - sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.
Kristiana Lapiņa
Lēmumu pieņemšana. Vilkt kleitu vai nevilkt? Varbūt nopirkt iznīcinātāju?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Dažādu lēmumu pieņemšana, sevišķi, ja runājam par būtiskiem lēmumiem, ir t.s. vadības elites ikdienas darba sastāvdaļa. Pašos pamatos, ja mēģinām aprakstīt, ko tas nozīmē, tad varētu teikt tā - lēmumu pieņemšanas process sākas tad, kad iepriekš ir radušies neskaidri apstākļi vai iepriekšējā situācija ir mainījusies. Principā ar lēmumu pieņemšanas procesu tā vai citādi saskaramies mēs visi - kaut vai tajā brīdī, kad konstatējam, ka ledusskapī pēc bagātīgām viesībām ir palicis vien gabals sažuvuša siera. Lēmums piepildīt ledusskapi no jauna ir vienkāršs, tomēr secīgs process, un, lai to realizētu, cilvēkam ir jāpiemīt spējai loģiski domāt.
Kristiana Lapiņa
Vai par vadītāju var piedzimt?
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
No vienas puses, tas šķiet savāds jautājums. No otras - reizēm mēs paši mēdzam sacīt, ka kāds ir dzimis vadītājs. Tā nav tikai viena fakta konstatācija, bet atziņa, ka kādam cilvēkam piemīt īpašību kopums, kurš ļauj uzņemties vadītāja lomu. Varbūt ir vietā arī jautājums, vai ir tādas īpašības, ar kurām būtu jābūt apveltītam vadītājam un vai tās ir iegūstamas vai iedzimtas?
Kristiana Lapiņa
Patiesība, sekss un bizness...
Rubrika - Attiecības darbavietāŽurnāls - oktobris, novembris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki mēdz iemīlēties visur - benzīntankos, klubos, uz ielas vai internetā. Viņi to dara pēkšņi un pamazām. Visnegaidītākajās situācijās. Tas ir tiesa. Tomēr cilvēku iespējas iepazīties darba vietā un izveidot romantiskas attiecības, vēl jo vairāk, ja darbinieku sastāvs ir dažāds, ir visai lielas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka daļa no šiem cilvēkiem ir ar līdzīgu izglītību, interesēm, ambīciju pakāpi un potenciāli sasniedzamajiem mērķiem, kā arī viņiem varētu būt visai līdzīgas prasības attiecībā uz iespējamo partneri.
Kristiana Lapiņa
Sātana advokāts jeb stāsts par vērtībām.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - decembris 2010, janvāris 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Sāksim ar nelielu atkāpi. Ja kāds vēlas kļūt par jebkuras nozares speciālistu, tad jārēķinās ar to, ka noteiktā vidē – sauksim to par spēles laukumu - būs savi noteikumi. Starp citu, salīdzinājums ar spēli ir īsti vietā, jo spēles mēdz būt dažādas – tās var būt individuālas un var būt komandas spēles, kurās jāsadarbojas.
Kristiana Lapiņa
Pārdošanas process - vai tā ir manipulācija?
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Kas jūs esat? Vai jūs esat videi draudzīgā X veļas pulvera vai ekonomiskā Y lietotājs? Iedomāsimies situāciju - jums viss ir. Principā. Un tomēr jūs dodaties uz veikalu un pērkat lietas, kuras, iespējams, jums patiesībā nav nepieciešamas. Nebūtu slikti atrast atbildi uz jautājumu: kāpēc tā notiek, kāpēc jūs pērkat?... Jūs esat absolūtā (vismaz jums tā šķiet) saskaņā ar sevi, jūs neesat badā un jums ir puslīdz labas attiecības ar jūsu priekšniekiem, draugiem un radiem – vismaz tobrīd, kad esat veikalā. Jūs neesat saņēmis iznīcinošu īsziņu no labākā drauga, un banka ar jums kā ar klientu ir apmierināta.
Kristiana Lapiņa
Cits biznesa plāns.
Rubrika - Reklāmas psiholoģijaŽurnāls - maijs, jūnijs 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Jebkuru tēmu var analizēt pragmatiski un sausi, pieturoties pie tīrās zinātnes un faktiem, kuri ietērpti skaitļos. Taču to var darīt arī psiholoģiskā, filozofiskā un socioloģiskā rakursā, mēģinot apsvērt dažādus kultūras aspektus vai sociālas nianses. Tā var paplašināt skatījumu uz ierastām lietām tiktāl, ka izdodas ieraudzīt kaut ko pavisam jaunu un līdz šim nenovērtētu.
Kristiana Lapiņa
Īstā darbinieka meklējumos.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - septembris, oktobris 2011
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Personāla atlases un politikas jautājumi cilvēcei acīmredzami ir aktualizējušies kopš laikiem, kad vajadzēja kādu, kurš pārstāv akmens laikmeta iedzīvotāju cilti – galvenokārt tirdznieciskos darījumos, protams. Cilvēks, kuram piemita spēja apvārdot citus un pārliecināt, ka attiecīgais priekšmets ir savas cenas vērts, iespējams, kļuva par pirmo pārdošanas speciālistu. Ja viņš būtu mēģinājis uzrakstīt savu CV, droši vien galvenais akcents būtu „spēja noformulēt savas idejas, motivēt klientu un pārliecināt par attiecīgās preces iegādes nepieciešamību”. Mūsdienās tieši šādus apzīmējumus mēs izmantojam, sastādot vēlamo prasību sarakstu pārdošanas speciālistam.
Kristiana Lapiņa