Motocikli – mans hobijs jau 33 gadus.
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar SIA RB Studio īpašnieku, Ārvalstu investoru padomes valdes locekli Rolandu Blezūru.
Kā Rolands pats saka, darbam jābūt līdzsvarā ar ģimeni, tāpēc ceļošana, mūzika (viņš dzied, raksta, spēlē), dejošana, sportošana ir vienmēr bijusi patīkama atpūta, bet mocis ir īsts kaifs, ar ko var izvēdināt galvu, sakārtot domas, baudīt dabu, asumu un zirgspēkus.
Intervija
Būsim labāki!
Rubrika - Atbalsta organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Ar JCI (Junior Chamber International) prezidentu Rolandu Kvemainu (Roland Kwemain) sarunājās Ieva Zēģele, rakstu sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
Februārī Latvijā notika JCI Eiropas prezidentu tikšanās, lai atskatītos uz organizācijas paveikto iepriekšējos gados, apspriestu šī gada plānus un attīstības ceļus, kā arī dotu savu ieguldījumu turpmāko gadu stratēģijas izstrādē. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību starp JCI un Apvienoto Nāciju organizāciju, sadarbību ar Eiropas Savienību, Eiropas Padomi un citām sabiedriskajām organizācijām. Tāpat tikšanās laikā tika apspriestas jaunu nacionālo organizāciju dibināšanas iespējas valstīs, kurās organizācija vēl nepastāv, kā arī jautājumi, kas saistīti ar korporatīvo sociālo atbildību, biznesa vides attīstību un aktīvās pilsonības jautājumiem. Katru gadu JCI Eiropas prezidentu tikšanās pasākums notiek kādā no 41 Eiropas valstīm, kurās ir JCI organizācijas.
Intervija
Junior Chamber International (JCI) – Latvijā
Rubrika - Atbalsta organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Savu karjeru ar šīs organizācijas palīdzību uzsākuši tādi cilvēki kā Kofi Annan - ANO ģenerālsekretārs, Ričards Niksons - ASV 37. prezidents, Šui-Bian Čen - Taivānas prezidents, Žaks Širaks - Francijas prezidents, Džordžs Bušs - ASV 41. prezidents, Bils Klintons - ASV 42. prezidents, Alberts Gors - ASV viceprezidents, Monako princis Alberts, Pauls Šluters - Dānijas Premjerministrs, Taro Aso - Japānas finansu ministrs, Keizo Obuši - Japānas premjerministrs, Jans Kšistovs Beļickis - Polijas premjerministrs, Joširo Mori - Japānas premjerministrs.
Intervija
Mode vai funkcionalitāte.
Rubrika - StilsŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar Somijas kompānijas Oy Patrol Ab pārstāvniecības Latvijā vadītāju Egnāru Gudriķi.
Jau četrus gadus Latvijā darbojas Somijas uzņēmuma Oy Patrol Ab pārstāvniecība Latvijā. Ja esat aktīvā dzīvesveida piekritējs, tad zināsiet tādus brendus kā Asic, Fischer, Halti, Swix. Pārstāvniecības vadītājs Egnārs Gudriķis stāsta par sporta apģērbu un apavu modi un funkcionalitāti, kā arī par to, ka reti kurš no mums zina, kuri ir piemērotākie apavi skriešanai un kura jaka sporta aktivitātēm aukstā laikā.
Intervija
Deju un kustību terapija.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar diplomētu deju un kustību terapeiti Ievu Vāvernieci.
Deju un kustību terapija ir veselības aprūpes joma, kas izmanto kustību, ritmu, radošu procesu un tā rezultātu, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko pašizjūtu. Deju un kustību terapija balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ķermenis un prāts savstarpēji mijiedarbojas, tātad mūsu kustības atspoguļo mūsu domāšanu un jūtas. Izmainoties mūsu emocijām, mainās arī mūsu attieksme, piemēram, pret savu ķermeni. Strādājot ar kustībām un veicot refleksiju (pārrunājot) par norisēm radošajā procesā, var tikt veicināta izpratne par emocionālo un citu problēmu cēloņiem un tiek meklēti jauni veidi to risināšanai. Tas ir pašizziņas, pašizpētes un komunikācijas veids, jo dejā cilvēka fiziskie, emocionālie, intelektuālie un garīgie procesi savienojas vienā veselumā, kur ķermenis bez starpniekiem ir gan instruments, gan radītājs.
Intervija
Ceplis jūras piekrastē.
Rubrika - MākslaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar keramiķi un darbnīcas Cepļi vadītāju Ingrīdu Žagatu.
Melnās keramikas darbnīca Cepļi tika atvērta jau 1985. gadā, piedāvājot māla trauku mīļotājiem meistaru rokām darinātus un atklātas uguns ceplī dedzinātus traukus. 1995. gadā Cepļi spēra nākamo soli, atverot savas durvis ekskursantu grupām, kurām ir iespēja ne tikai uzzināt vairāk par keramikas vēsturi un keramikas trauku pagatavošanas procesu, bet arī pašiem ķerties pie podu virpošanas.
Intervija
Masāža - ieguldījums veselībā.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Reiz nodaļas vadītāja Vaira Kaziniece Ingai Rozentālei jautāja: "Kāpēc man par savu masieri būtu jāizvēlas tevi?" Viņa saņēma atbildi: "Tāpēc, ka man patīk tas, ko es daru!" Lai masāža būtu efektīva, ir svarīgs ne vien masiera profesionālisms, bet arī cilvēciskā, enerģētiskā un psiholoģiskā saderība ar klientu.
Intervija
Tehniķis politikā Maikls Nlūmbergs.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
„Universālais kareivis" būtu gana piemērots apzīmējums cilvēkam, kas sevi pierādījis dažādās darbības sfērās. Un pie tam pietiekami veiksmīgi. Jo kā gan citādi Ņujorkas pilsētas padome speciāli viņa dēļ būtu nobalsojusi par to, ka pilsētas mērs savu amatu var ieņemt trīs termiņus pēc kārtas? Un kā gan citādi šis pats mērs varētu noteikt sev gada algu viena dolāra apmērā, jo ir viens no desmit bagātākajiem Amerikas pilsoņiem? Taču laikam gan ne visi zina to, ka Maikls Blūmbergs savu karjeru sāka kā tehniķis.
Ilgvars Zihmanis
Kā uzsākt savu kouča praksi? Kā uzsākt pārdot koučingu?
Rubrika - PieredzeŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Arta Biruma, Anda Kalniņa-Stūrīte, Tatjana Dremļuga, ICF Latvia valdes locekles, kouči.
Februārī notika ICF Latvia rīkotais kouču kluba pasākums par tēmu Kā uzsākt kouča praksi un pārdot koučinga pakalpojumus? Pasākumu apmeklēja negaidīti daudz dalībnieku, kas liecina par tēmas aktualitāti.
Intervija
Darbinieku profesionalitātes bagātināšana.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Aija Gargurne, pedagoģijas zinātņu bakalaurs, profesionālais maģistrs personāla vadībā, lektore un Iestāžu darba organizācija un vadība programmas direktore Alberta koledžā.
Rakstā apkopotas vispārzināmas, varbūt kādam piemirstas, taču praktiskas, savstarpējai zināšanu apmaiņai un darbinieku tālākattīstībai piemērojamas vērtīgas metodes, uzsvaru liekot uz aktivitātēm darba vietā, maksimāli izmantojot iekšējos resursus. Būtiski ir veidot sinerģiju un tālākizglītībai dinamisku vidi, atbalstīt kreativitāti kā nozīmīgu kompetenci.
Aija Gargurne
Neļaujiet emocijām un biznesam būt stiprākiem par jums.
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Nereti tiek uzsvērts, ka "darbs ir darbs" un tajā nekam personiskam, īpaši jau emocijām, vietas nav, tāpēc teju vai labais tonis prasa ievērot principu: "nekā personīga, tikai bizness!" Taču, kā ievērot šo principu, ja emocijas gan satrauc, gan saviļņo un izrādās stiprākas par bezpersonisko biznesu? Ko darīt, ja kolēģu darba un saskarsmes stils dažkārt nokaitina līdz baltkvēlei? Piemēram, ja nākas strādāt kopā ar kolēģi, kas regulāri aizmirst priekšnieka rīkojumus, izmanto savu šarmu, lai izkļūtu no jebkuras ķezas vai nepilda solījumus, savukārt jums viņa dēļ nākas ciest. Kā rīkoties, ja tukšas pļāpas rada negatīvu emocionālu gaisotni darbavietā un liek uzņēmumā strādājošajiem justies maldinātiem, sakautiem, apmulsušiem un pat netīriem, un traucē efektīvi strādāt? Nezaudēt galvu emociju pasaulē un labāk izprast gan sevi, gan kolēģus, gan emocijas jums palīdzēs pieredzējušu ekspertu vērojumi, atziņas un padomi.
Inga Balode
Psiholoģiskais klimats darba kolektīvā.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Psiholoģiskais klimats ir jēdziens psiholoģijā, ar kuru apzīmē dominējošo morālo un emocionālo gaisotni mazajā grupā. Lai apzīmētu dominējošo morāliemocionālo gaisotni lielajā organizācijā, tad izmanto jēdzienu organizācijas klimats.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Garīgums mūsu sabiedrībā, dzīvē un darbā.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Māra Vidnere, Dr.Habil.psych.,Dr.oec.
Mūsdienu sociālo pārmaiņu laiks iezīmē, no vienas puses, krasas dzīves nosacījumu izmaiņas - iepriekšējo, pierasto vērtību devalvācija, sabiedrisko struktūru nestabilitāte, sociālās vides izmaiņas, sabiedrības attīstības perspektīvu zudums, tradicionālo garīgo pamatu iznīcināšana, no otras puses, noteiktu sabiedrības un valsts attīstības posmu. Galvenais personības potenciāls ikdienas grūtību pārvarēšanā var būt dzīves izturība un garīgums.
Māra Vidnere
Organizācijas kultūra un e-bizness.
Rubrika - Organizāciju kultūraŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Lotārs Dubkēvičs, Banku augstskolas docents.
Īsi pirms 2010. gada izdevniecības Jumava apgādā iznāca grāmata Organizācijas kultūra. Tās autors ir Banku augstskolas docents, psihologs un Biznesa vadības studiju programmas doktorants Lotārs Dubkēvičs. Priekšvārdā autors atsaucas uz kāda lingvista, filozofa un vēsturnieka atziņu, ka ikviens darbs, grāmata ir paša autora konkrētā jautājuma interpretācija, un nekas tā neiepriecina autoru kā lasītāju interpretācijas. Ieskatam fragments no grāmatas.
Lotārs Dubkēvičs
Autors nav miris, autors ir pat ļoti dzīvs.
Rubrika - MākslaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar franču rakstnieku Ludoviku Bablonu.
33 gadus veco franču rakstnieku Ludoviku Bablonu satiku Berlīnē tad, kad biju par viņu dzirdējusi, ka viņš iemiesojot īstu franču rakstnieka stereotipu - allaž stūrgalvīgs, allaž ar cigareti zobos un allaž gatavs diskutēt vai piesist kanti kādai meitenei. Bet, iepazīstot viņu tuvāk, sapratu, ka tas ir cilvēks ar ļoti skaidru vīziju par to, ko viņš vēlas sasniegt, ļoti talantīgs, nopietns un mērķtiecīgs. Revolucionārs, kura idejas bieži vien ir par lielu apkārtējiem, kuri nespēj tām tikt līdzi. Viņa lielākais darbs - romāns Kinski par vācu aktieri Klausu Kinski sešās grāmatās - iespējams, pēc astoņu gadu darba beidzot tiks pabeigts šogad, un Ludovikam Bablonam beidzot būs tapuši viņa Brāļi Karamazovi.
Intervija
There is no finish line- tas ir tikai sākums.
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar zīmola Nike oficiālā izplatītāja Latvijā SIA VIVA Sport vadītāju un SIA Sportland valdes locekli Ventu Aperānu.
Sports ir kā narkotika - jo tu vairāk ar to nodarbojies, jo vairāk gribas. Sakāmvārdu „apetīte rodas ēdot" noteikti var attiecināt uz manu dzīves veidu un manām sportiskajām aktivitātēm. Es nevaru iedomāties, kā es tiktu galā ar savu darbu un lielo ikdienas spriedzi, ja man nebūtu fizisku aktivitāšu. Noskrienot distanci, tu atbrīvojies un iztīri savus bēniņus - tā par skriešanu saka zīmola Nike oficiālais izplatītājs Latvijā SIA VIVA Sport vadītājs un SIA Sportland valdes loceklis Vents Aperāns.
Intervija
Psihoterapeita pakalpojumi interneta vidē jeb e-konsultēšana.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar psihoterapeiti Aigu Abožinu.
E-konsultēšana ir distances konsultēšanas veids, kas atšķiras no klātienes konsultēšanas, jo kontakts starp klientu un psihoterapeitu notiek ar e-pasta starpniecību. „E-psihoterapija" ir alternatīva iespēja, bet tai ir savi ierobežojumi, tā nevar aizstāt psihoterapiju klātienē.
Intervija
Sauļoties ar mēru.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītāju, dermatovenerologu Dr. Raimondu Karlu.
Es nevienu nemudinu neiet saulē un slēpties pagrabā, saulē iet var. Gribu teikt, ka mums ir jāmaina attieksme pret sauļošanos. Es aicinu aizdomāties par to, ka nevajag apdegt saulē, jo pārmērīgs iedegums nav veselīguma pazīme. Latvijas iedzīvotājs visbiežāk iziet saulē tikai vienu reizi nedēļā, sestdienā vai svētdienā un tad noguļ saulē visu dienu. Tā nevajag darīt! Ja jūs gribat ilgi atrasties saulē, to var darīt, bet piesardzīgi, nedarot sev pāri.
Intervija
Dabisks skaistums.
Rubrika - StilsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar kosmētiķi Žannu Dadeko.
Šobrīd Eiropā un pasaulē ļoti populārs ir nevis mākslīgais skaistums, kas tiek panākts, veicot plastiskās operācijas un injekcijas, bet higiēniskās procedūras, kas nodrošina dabisku skaistumu un veselību. Protams, tas prasa lielākus līdzekļus un laiku, jo higiēna ir regulārs process. Mēs visi zinām, ka jātīra zobi un jāmazgājas. Tieši tāpat arī ir jākopj seja un ķermenis.
Intervija
Ko nespēja Daimler-Benz... Lī Jakokka.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
2009. gadā trešajam lielākajam amerikāņu autoražotājam Chrysler nācās iesniegt pieteikumu bankrota procedūrai un reorganizācijai. Šī krīze uzņēmuma vēsturē nav pirmā - lai atceramies kaut vai 70. gadu „naftas krīzi". Taču toreiz, 70. gadu beigās, Chrysler paveicās - pie uzņēmuma stūres nostājās bijušais Ford Motor presidents Lī Jakokka.
Ilgvars Zihmanis
Lielākais atlaižu potāls Latvijā.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar interneta portāla Atlaides.lv klientu servisa vadītāju Mārtiņu Lindi.
Pirms doties uz veikalu kaut ko pirkt, var ieiet Atlaides.lv portālā atrast interesējošo preci un apskatīties, kurā veikalā šobrīd šai precei ir atlaide. Tā var ietaupīt laiku, neskraidot pa veikaliem un nemeklējot, kur ir labākā cena šai precei. Mūsdienu steidzīgajā pasaulē, kad laiks ir tik dārgs, kad cilvēki negrib tērēt laiku, lieki staigājot un meklējot izdevīgāko piedāvājumu. Arī tāpēc, lai nenāktos vilties, ja gadās pārmaksāt par preci, kurai citā veikalā ir atlaide.
Intervija
Emocijas uzņēmuma dzīvē
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.
Par emocijām darba vidē lielākoties ir pieņemts nerunāt. Uz darbu mēs nākam strādāt - tur nav vietas emocijām. Šāds aplams uzstatījums valda lielā daļā mūsdienu sabiedrības. Kādēļ aplams? Tādēļ, ka cilvēks un emocijas ir neatdalāmi jēdzieni. Cilvēks jūt ik brīdi. Emocijas raksturo cilvēka vitalitātes spēku. Ja tā nav, tad cilvēks ir miris vai viņam ir kāda psihiska slimība. Just ir dabīgi. Galu galā emocijas palīdz mums pašiem izprast to, kas notiek ar mums, kā arī saprast, kas notiek ar apkārtējiem, un atbilstoši reaģēt uz notiekošo. Dabā tā ir iekārtots, ka mēs nevaram iztikt bez prieka, bēdām, mīlestības, naida, izmisuma...
Baiba Pumpiņa
Domāšana, lēmumu pieņemšana un līderības stils.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Lotārs Dubkēvičs, Banku augstskolas docents.
Latvijas publiskajā (politiskajā, biznesa) un cilvēku privātajā telpā arvien biežāk un pamatoti tiek runāts par jaunas domāšanas nepieciešamību, par radošumu, inovācijām. Šo jautājumu var aplūkot saistībā ar līderības tēmu.
Lotārs Dubkēvičs
Laiks sev un saviem mīļajiem.
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Kā vasaras atvaļinājumu priekšvēstnesis vēlos dalīties ar jums cilvēciskajās vājībās un noskaņās. Ja atvaļinājumu laikā esat ieinteresēts būt patiess pret sevi un savu ģimeni, tad šis raksts jūs noteikti uzrunās, paliekot jūsu domās un sirdīs. Lielākā daļa cilvēku atvaļinājumu pavada kopā ar savām ģimenēm, dzīvo savu ģimenes cilvēka dzīvi ar vajadzībām, vērtībām, lēmumu pieņemšanu kaut vai par to, kā pavadīs atvaļinājumu. Pārdomas rada vajadzību pēc ierastā, - vai spēšu atpūsties, neskrienot uz darbu katru trešo dienu, lai nepalaistu ko nozīmīgu garām, kontrolētu notiekošo, vai labāk ļauties un baudīt pilnvērtīgi brīvās dienas, atrodot laiku sev un saviem mīļajiem.
Andrija Anstrauta
Ceļš līdz ISO sertifikātamjeb ko viens par otru domā klients un kvalitātes konsultants.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Katerina Zavgorodņaja, konsultante Organizācijas attīstības centrā Spring Valley.
Lai noskaidrotu, kā konsultācijas gaitā tiek radīts kopprodukts un ko viens par otru domā klients un konsultants, kā vērtē esošo situāciju kvalitātes biznesā sertifikācijas uzņēmumu un kvalitātes asociācijas pārstāvji, uz šiem un daudziem citiem jautājumiem Katerina Zavgorodņaja mēģināja rast atbildes savā pētījumā „Tiecoties pēc ISO sertifikāta: klienta un konsultanta skatu punkti uz kvalitātes vadības konsultācijas projekta norisi Latvijā"
Katerina Zavgorodņaja
Sanāksmju vadīšana.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Darba sanāksmes parasti kalpo lietišķām vajadzībām. Tomēr sanāksmēm ir arī psiholoģiska nozīme, jo sanāksmes var būt kā rituāls, vieta pašizpausmei un kā stabilitātes saglabāšanas līdzeklis.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Iesiet pa labi, zaudēsiet zirgu, pa kreisi – galvu. Vai zināt, kas jūs sagaida, ja iesiet taisni?
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Lēmumu pieņemšana, īpaši tad, ja uz spēles likta paša galva, zirgs vai naudas maciņš, ir diezgan sarežģīts process. Nereti pasakās tēva dēlus krustcelēs jau sagaida ceļazīmes, kas vēsta par to, kas notiks, ejot taisni, pa labi vai pa kreisi. Savukārt dzīvē, nonākot lēmumu pieņemšanas krustcelēs, cilvēks visai bieži nezina, kas viņu sagaida vienā vai otrā gadījumā, jo ceļa zīmju nav un īpaši jau pārmaiņu laikos, kad atrašanās krustcelēs kļuvusi teju vai par ikdienu, tas, kas, sperot soli izvēlētajā virzienā, var tikt iegūts vai zaudēts, ir miglā tīts.
Inga Balode
Latvijas uzņēmējiem vajadzētu domāt globāli.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Mičiganas universitātes profesoru, mārketinga speciālistu Džonu Brenču (John Branch).
Rīgas Ekonomikas augstskolas vieslektors Džons Brenčs, kurš lasa lekcijas augstākā līmeņa vadītājiem mārketingā, dalās savos iespaidos par Latvijas uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi.
Intervija
Savs privātbaņķieris.
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar SEB Private Banking pārvaldes vadītāju Santu Purgaili.
Ir virkne profesiju pārstāvju, ar kuriem esam pieraduši runāt kā ar "saviem" cilvēkiem: ar ārstu, šuvēju, frizieri, auto meistaru. Atklājam savas sāpes un ieceres, sapņojam, dalāmies plānos, kopā prognozējam rezultātu. Un tā tam arī jābūt: mēs nevaram būt eksperti visās jomās. Arī bankas sfērā ir atrasti risinājumi individuālai, privātai un pat ekskluzīvai turīgu klientu apkalpošanai - Private Banking
.
Intervija
Lēmumu pieņemšana. Vilkt kleitu vai nevilkt? Varbūt nopirkt iznīcinātāju?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Dažādu lēmumu pieņemšana, sevišķi, ja runājam par būtiskiem lēmumiem, ir t.s. vadības elites ikdienas darba sastāvdaļa. Pašos pamatos, ja mēģinām aprakstīt, ko tas nozīmē, tad varētu teikt tā - lēmumu pieņemšanas process sākas tad, kad iepriekš ir radušies neskaidri apstākļi vai iepriekšējā situācija ir mainījusies. Principā ar lēmumu pieņemšanas procesu tā vai citādi saskaramies mēs visi - kaut vai tajā brīdī, kad konstatējam, ka ledusskapī pēc bagātīgām viesībām ir palicis vien gabals sažuvuša siera. Lēmums piepildīt ledusskapi no jauna ir vienkāršs, tomēr secīgs process, un, lai to realizētu, cilvēkam ir jāpiemīt spējai loģiski domāt.
Kristiana Lapiņa
6000 latu alga par vārdu un domu cīņām.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar SIA Eiro personāls vadošo konsultanti un valdes locekli, Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekles kandidāti Artu Birumu.
Ja mēs liedzam lielo uzņēmumu vadītājiem oficiāli saņemt algu, kas ir atbilstoša un taisnīga attiecībā pret viņu padarīto darbu, iznāk tā, ka no vienas puses mēs cīnāmies pret korupciju, bet tanī pašā laikā to veicinām.
Intervija
Mans darbs – likt trīsdimensiju puzli.
Rubrika - VadībaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2010
Intervija ar valsts a/s Latvijas Dzelzceļš Sabiedrisko attiecību daļas vadītāju un komunikācijas direktores vietnieci Antru Birzuli.
A/s Latvijas Dzelzceļš šodien tehnoloģiju ziņā ir ļoti augsti attīstīts uzņēmums, kas ir lielākais darba devējs mūsu valstī, jo dod darbu 12 000 cilvēku. Šī uzņēmuma tēlu veido Antra Birzule, kuru liela daļa Latvijas iedzīvotāju pazīst kā raidījumu „LNT brokastis" un „Stils Bez tabu" vadītāju. Cilvēki, kas Antru nepazīst tuvāk, ir pārsteigti, ka viņa ieņem tik atbildīgu amatu, un ir šī uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja un komunikācijas direktores vietniece.
Intervija
Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs.
Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas - sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.
Kristiana Lapiņa
Veiksmīgs starptautiskais bizness reģionā
Rubrika - VadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Intervija ar SIA VIKO
Baltic komercdirektoru Viktoru Vilkaušu
SIA VIKO Baltic ir Jēkabpils transporta uzņēmums, kas dibināts 2006. gadā un veic vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus. Mūsu izvēlētā stratēģija ir tāda - labāk, lai ir mazāk klientu, bet lai esošie ir droši un maksātspējīgi. Mums ir svarīga sadarbība un uzticēšanās ilgtermiņā.
Intervija
Darbs uz mājām, majas uz darbu
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2010
Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja - konsultante.
Apzināti vai neapzināti mēs, mājās esot, pārdzīvojam darba dzīvi un darbā - mājas dzīvi, tas ir dabīgi. Kāda būtu jūsu dzīves vērtība, ja nebūtu darba vai ģimenes? Domāju, ka šis jautājums liek paskatīties uz sevi tiešāk un atklātāk. Medijos saskaramies ar ieteikumiem par to, kā nodalīt vienu no otra, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot, ievērojot visus psihohigiēnas noteikumus. Tomēr realitātē cilvēks ir viens vesels, un domas, emociju dzīve un uzvedība ir cieši saistītas.
Andrija Anstrauta
Ekoprodukti veids, kā atlīdzināt dabai.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar Daci Birkhani, SIA Daba Tev īpašnieci.
Cilvēki, kas regulāri lieto ne ekoloģisku kosmētiku, nereti iedzīvojas lielās problēmās, kas piemeklē ādu vai elpošanas ceļus. Ar ekoloģiskajiem produktiem cilvēki risina tās problēmas, kas radušās, lietojot ķīmiskas vielas. Tas, kas nāk no dabas, nenodarīs kaitējumu organismam, un tie, kas to pamēģinājuši, vairs no tā neatsakās.
Intervija
Kultūras menedžments un pasākumu rīkošanas bizness.
Rubrika - MākslaŽurnāls - februāris, marts 2010
Lai māksla no paša mākslinieka vai augstas kvalitātes izklaides pasākuma nonāktu līdz skatītājam, ir nepieciešams tilts - cilvēki, kas ieliek savu darbu, idejas un laiku gan kultūras, gan izklaides pasākumu rīkošanā. Lai iegūtu nelielu ieskatu Latvijas kultūras un korporatīvo pasākumu rīkošanas jomā, sarunājos ar Kultūras menedžmenta maģistrantūras studenti un komponisti Austru Savicku, kā arī Svinību aģentūras BALLE dibinātāju Raimondu Luka-Indānu.
Intervija
Labdarība - darīt labu.
Rubrika - VeselībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Ar nodibinājuma Ronald McDonald House Charities Latvija Mobilā veselības aprūpes centra direktori Viju Tirzmali.
Arī mūsdienās daudziem bērniem Latvijas lauku rajonos ir apgrūtināta pieeja primārajai medicīnas aprūpei. Labdarības organizācija Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC) strādā pie Mobilā veselības aprūpes centra izveides, kura mērķis ir padarīt pieejamākus medicīniskos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, un nodrošināt regulāras bezmaksas primārās medicīniskās aprūpes, kā arī savlaicīgu norīkojumu pie kvalificētiem speciālistiem. Mobilās aprūpes centrs palīdzēs ietaupīt naudu, sniedzot pakalpojumus tuvāk mājām.
Intervija
Hipnoze
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar sertificētu ārstu, Psiholoģisko pētījumu centra direktoru Igoru Kudrjavcevu.
Zinātniski hipnozi var skaidrot kā procesu, kura rezultātā cilvēkam tiek izraisīts izmainīts apziņas stāvoklis, jeb transs, kad cilvēks vairāk koncentrējas uz saviem pārdzīvojumiem un mazāk uz ārējiem. Ir gan hipnoze, gan pašhipnoze, kad cilvēks pats sevi ievada transa stāvoklī, viņa organisms, apziņa darbojas mazliet savādāk. Saprāts šajā stāvoklī piedalās mazāk, lielāka loma ir bezapziņai. Mistikas gan tur nav nekādas, jo mūsdienās šīs tehnikas var apgūt. Protams, mīti pastāv, un tie nāk no seniem laikiem.
Intervija
Miljards piecos gados – Marks Cukerbergs.
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - februāris, marts 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
IT acīmredzami ir un paliek nozare, kurā ar labu un ejošu ideju īsā laikā var nopelnīt milzum daudz naudas - tiesa, tikpat ātri to var pazaudēt. Taču šīs reizes varonim, kā redzams, laime smaidījusi bieži un labprāt. Ja interneta sociālais tīkls Facebook būtu valsts, tad ar saviem 350 miljoniem iemītnieku tā būtu trešā apdzīvotākā pasaulē, aiz sevis atstājot ASV un atpaliekot vien no Ķīnas un Indijas. Bet Facebook radītājs Marks Cukerbergs savos 25 gados kļuvis par pasaulē jaunāko miljardieri.
Ilgvars Zihmanis
Kā likt klientam pārdot jūsu projektus.
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - februāris, marts 2010
Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.
Vērojot debesis, jūs taču skaidri saskatāt, ka Saule griežas ap Zemi, lai gan tā nav patiesība. Tikpat acīm redzams, tomēr nepatiess ir arī fakts, ka mārketings griežas tikai ap reklāmu, pārdošanu un dažādiem citiem produktu aktivizēšanas pasākumiem. Abos gadījumos tā ir tikai ilūzija - parādības, kas izskatās neapgāžami patiesas, tādas nemaz nav.
Inga Balode
Dzīvie miroņi 3. daļa.
Rubrika - PieredzeŽurnāls - februāris, marts 2010
Rakstu pēc Deivida Bolhovera grāmatas Dzīvie miroņi sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
Pašlaik biznesā ir ļoti maz īstu vidējā līmeņa vadītāju. Tāpēc ka jēdziens „vidējā līmeņa vadītājs" tradicionāli saistās ar viduvējību un papīru čabinātāju, kas nodarbojas ar niekiem un sīkiem administratīviem uzdevumiem. Vairums šādu „vadītāju" vienkārši nodarbojas ar budžeta sadali, sēž bezjēdzīgās sapulcēs un raksta biznesa plānus, kurus tāpat neviens nelasa.
Ilgvars Zihmanis
Latviešu nacionālās mācību īpatnības.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Baiba Pumpiņa, psiholoģe, psihoterapeite, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja- konsultante.
Raksta tematika radās, saskaroties ar daudzveidīgo attieksmi un izpratni par mācībām, mācot dažādos Latvijas reģionos. Tas liek domāt par to, cik ļoti kultūras īpatnības ietekmē spēju attīstīties. Kādi tad mēs esam?( Lai atvaino lasītāji, ka tomēr visus sabāžu vienā maisā). Šajā rakstā ieskicēšu to, kā mūsu nacionālās īpatnības sekmē vai gluži otrādi - bremzē mācības.
Baiba Pumpiņa
Vides kvalitāte ilgtermiņā.
Rubrika - StilsŽurnāls - februāris, marts 2010
Ansis Paeglītis, arhitekts.
Arhitektūras loma ir daudz lielāka nekā tikai ēkas vizuālā tēla vai utilitāras telpas radīšana, būtībā tā ir kaut kas pilnīgi pretējs. Ēka ir tikai tās fizisks iemiesojums, bet arhitektūra ir doma un ideja, kas to veido. Attiecības, kādas tiek veidotas starp dažādām telpām, tas, kāds ir ceļš no vienas uz otru, kā attiecas pret vidi, tās ir instrumenti, ar ko arhitekts veido telpu. Šajā procesā apzināti tiek attēlotas arī sabiedrības attiecības telpiskā formā. Tas ir veids, kādā mēs redzam pasauli, kā izprotam tās eksistēšanu, kā mēs izturamies viens pret otru.
Ansis Paeglītis
Darba apģērbs- korporatīvā stila sastāvdaļa
Rubrika - StilsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar SIA Divīzija direktoru Normundu Augustu.
Uzņēmumi, kas vēlas atšķirties, izcelties un būt interesanti veido saviem darbiniekiem speciālus darba apģērbus. Stilīgs, ērts korporatīvais apģērbs ar uzņēmuma zīmolu liecina par to, ka uzņēmums rūpējas par saviem darbiniekiem, un tas kalpo kā vizuālā reklāma.
Intervija
Darbs ar klientu iebildumiem.
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Santa Līce-Krūze, SIA Saskarsmes skola sociālo prasmju un iemaņu trenere.
Šobrīd ir laika periods, kurā pārdevēji sāk patiešām pārdot. Vēl nesen uzņēmumos strādāja tādi pārdevēji, kas vairāk pildīja preču pienesēju, labākajā gadījumā, konsultanta lomu. Klienti paši uzmeklēja pārdevējus un izvēlējās, pasūtīja preces, un pārdevējiem visbiežāk atlika tikai reģistrēt pasūtījumus.
Santa Līce-Krūze
Patērētāju ieinteresētība.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Patērētāju ieinteresētība (angl. involvement vai engagement; kriev. вовлечённость) ir viena no svarīgākajām patērētāju segmentēšanas pazīmēm, pēc kuras var prognozēt patērētāju uzvedību precīzāk nekā pēc patērētāju sociāli-demogrāfiskajām pazīmēm. Īpaša praktiskā nozīme patērētāju segmentēšanai pēc ieinteresētības līmeņa ir reklāmas veidošanā un produkta virzīšanas stratēģijas plānošanā kopumā.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Sponsorēšana
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar SEB bankas sponsorēšanas projektu vadītāju Diānu Blumati.
SEB banka Latvijā katru gadu sponsorējot sniedz atbalstu vairāk ne kā trīssimts nacionālā mēroga prejektiem. Īpaša prioritāte ir reģionālajām iniciatīvām. Katrs sponsorēšanas projekts ir komandas darbs, kas ietver gan mārketingu, gan reklāmu, gan sabiedriskās attiecības.
Intervija
Mārketinga komunikācijas instrumenti.
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - februāris, marts 2010
Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre, vadības zinātņu un mārketinga konsultante.
Mārketinga speciālisti zina, ka mārketinga komunikāciju koordinēšana ir nepieciešama, bet ne vienmēr zina, kā to realizēt dzīvē. Lai šo uzdevumu veiktu, var izmantot "Mārketinga komunikācijas bāzes modeli", kura elementi veido dinamisku mārketinga programmu, kas ir stratēģiski noturīga taktiski elastīga un ļauj piemēroties mainīgajām tirgus prasībām.
Elga Zēģele
Lēmumu atbalsta sistēma.
Rubrika - MārketingsŽurnāls - februāris, marts 2010
Aigars Plotkāns, SIA Komercizglītības centrs pasniedzējs-konsultants.
Daudzi no jums ir stāvējuši altāra priekša un teikuši maģisko „"jā" vārdu. Un tikai pēc gadiem kļūst skaidrs, ka lēmumu pieņemt ir vieglāk nekā atbildēt par pieņemtā lēmuma sekām. Citi savukārt ir izvairījušies no atbildības, nepieņemot nekādus lēmumus, un pēc tam brīnās, ka nekas nozīmīgs viņu dzīvē nenotiek.
Aigars Plotkāns
Naudas aizdevēji vienmēr būs vajadzīgi!
Rubrika - VadībaŽurnāls - februāris, marts 2010
Intervija ar SMScredit.lv valdes priekšsēdētāju Albertu Pole.
SMS Credit ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2008.gadā un darbojas ātro kredītu nozarē. SMScredit.lv privātpersonām bez ķīlas izsniedznelielus kredītus - no 25.00 līdz 200.00 latiem uz īsiem termiņiem - līdz 30 dienām. Latvijā ātro kredītu nozare un šādi pakalpojumi relatīvi ir jaunums. Šobrīd SMS Credit šajā nozarē ir lielākais un tradīcijām bagātākais uzņēmums, kas nākotnē plāno šo iegūto pozīciju nostiprināt.
Intervija
Mūzika, internets un MySpace slavenības
Rubrika - MākslaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Internets vienmēr ir bijis veids, kā iegūt daudz dažādas informācijas, tikai ir jāprot atsijāt derīgo no nederīgās. Līdzīga situācija šobrīd ir izveidojusies ar mūziku, kura internetā ir pieejama neticamos apmēros - lejupielādei, lai klausītos, pirktu vai vienkārši, lai padarītu savu mūziku pieejamu klausītājiem, pirms vēl ir iegūta plašāka atzinība. Arvien vairāk un vairāk mūziķu izmanto dažādu sociālo tīklu pakalpojumus, lai popularizētu savu mūziku, iegūtu jaunus kontaktus ar citiem mūziķiem no visām pasaules malām - tādas mājas lapas kā MySpace, Facebook, YouTube un draugiem.lv ir kļuvušas par veselu fenomenu mūziķu aprindās.
Intervija
Vadītāja arī pie stūres
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
„Visu, ar ko es nodarbojos, saista viena lieta, proti, darbā es esmu vadītāja, Jauno līderu un uzņēmēju
organizācijā JCI Latvia es esmu vadītāja, un arī pie stūres es esmu vadītāja", saka Jana Tolstika. Ir acīmredzams, ka viņa savu karjeru veidojusi ar mērķi strādāt vadošā amatā. Savukārt dragreisu Jana izvēlas tāpēc, ka tas viņai sniedz adrenalīnu, tā ir iespēja sevi apliecināt kā labu auto vadītāju un veids, kā labi pavadīt laiku kopā ar citiem auto mīļiem.
Intervija
Alus ar sirdsapziņu New Belgium Breweery
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs.
Mūsu laikos vīpsnāšana par amerikāņiem skaitās tā kā labais tonis. Kola, hamburgeri, Holivuda... Ko gan tie aprobežotie sajēdz! Tikai vienmēr kaut kā aizmirstas, ka pašiem nav nekas pretī kaut pa reizei iedzert kolu vai aiziet uz kino, kur dominē Holivudas produkcija. Arī tas, ka ASV ne jau velti kļuvusi par pasaules pirmo lielvaru, tāpēc šo valsti nemaz nevar vērtēt tik viennozīmīgi.
Ilgvars Zihmanis
Sirdsapziņa (ne) mēdz kļūdīties.
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
"Ja kādu rītu pie mājas durvīm mani sagaidītu televīzijas ziņu filmēšanas grupa, vai, skatoties kamerā, es varētu pamatot savu profesionālo rīcību un pieņemto lēmumu nepieciešamību?" Tādu jautājumu sev uzdod jauns uzņēmuma vadītājs, ja viņš ir saskāries ar ētiski grūti atrisināmu problēmu. Ir vadītāji, kuri ētiskas dilemmas risina, pārrunājot tās ar tāda paša līmeņa uzņēmējiem, kolēģiem, kuri viņiem ir autoritātes. Citi sava lēmuma pareizību pārbauda, sev jautājot: „Vai es varēšu ar lepnumu izstāstīt saviem vecākiem par lēmumu, ko esmu pieņēmis?", „Vai es varēšu naktīs mierīgi gulēt?", „Vai varēšu uz sevi skatīties spogulī?" Pieņemot ētiski neviennozīmīgus lēmumus, vadītāji parasti paļaujas uz savu sirdsapziņu. Bet sirdsapziņai taču arī ir tiesības kļūdīties!
Elga Zēģele
Māksla palīdzēt sev.
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Inta Dzelme, Dr. phil. psiholoģijā. Kā Fulbright stipendiāte studējusi psiholoģiju doktorantūras programmā Union Institute & University, ASV, kur mācības Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijā tika iekļautas holistisko terapiju praksē.
Inta ir psihoterapeite, praktizē sistēmisko individuālo terapiju (Internal Family Systems Therapy), ko studējusi pie tās izveidotāja Ričarda Švarca (Richard Schwatrz) Čikāgā un krīzes terapiju, pielietojot Jin Shin Jyutsu fiziofilozofiju. Viņai ir 18 gadu pieredze darbā ar indivīdiem un grupām, semināru vadīšanā, strādājot ar palīdzošo profesiju pārstāvjiem (psihologiem, mediķiem, policiju, tiesnešiem utt.), kā arī vardarbībā cietušajiem. Inta Dzelme ir dibinājusi Krīzes centru Skalbes un bijusi šī centra pirmā direktore.
Intervija
Pastkartīte – sirsnīgs sveiciens.
Rubrika - StilsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Roberts Freidensons, SIA Puse Plus valdes priekšsēdētājs
Uzņēmuma SIA Puse Plus ilgtermiņa mērķis ir kļūt par vadošo atklātņu izdevniecību Baltijas reģionā un ar savu produkciju iesaistīties Eiropas Savienības tirgus apritē. Uzņēmuma misija ir tāda kultūras faktora kā apsveikšanas tradīciju veicināšana - kartīšu nosūtīšana un pasniegšana. Tieši šis jaukais cilvēku paradums ļauj uzņēmumam attīstīt nelielo tirgus nišu un arvien pilnveidot savu produkciju. SIA Puse Plus Latvijā ir eksperti kartīšu izveidošanā un ražošanā.
Intervija
Uzņēmējdarbības ētika
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
No Intas Rogenbukas grāmatas Uzņēmējdarbības ētika.
Vārdu ētika (no grieķu etnos - paraža, tikums, raksturs) ievieš Aristotelis 4.gs. pirms Kristus. Viņš uzskata, ka ētika palīdz izzināt to, ko vajadzētu darīt un no kā būtu nepieciešamas atturēties. Mūsdienu izpratnē ētika ir mācība par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā. Tās izpētes objekts ir morāle un tikumība.
Intervija
Dzīvie miroņi 2. daļa
Rubrika - PieredzeŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
No kurienes rodas dzīvie miroņi? Darbavietas, kurās iespējams slaistīties, rodas dažādu iemeslu dēļ. Dibinot jaunu amatu, var gadīties, ka praksē tam darba ir daudz mazāk, nekā sākumā domāts. Jauns amats (pat lieks un bezjēdzīgs) var rasties arī tikai kā uzņēmuma personāla vadītāja kaprīze.
Ilgvars Zihmanis
Pašu audzināti jeb par iekšējo apmācību organizācijā.
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Mācībām atvēlētā budžeta samazināšana šajā dižķibeles situācijā ir viena no pirmajām izmaksu samazināšanas iespējām gandrīz visās organizācijās. No vienas puses, tas ir pat labi, jo organizācijas, kurās nebija nopietnas, stratēģiskas un sistemātiskas pieejas darbinieku attīstībai, apmācībai un izpratnes par mācību ieguvumu lomu biznesa efektivitātes paaugstināšanā, tērēja naudu neefektīvi.
Jānis Gredzens
Cik vērta ir jūsu labā slava?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Vai jūsu uzņēmuma svarīgāko mērķu sarakstā ir laba reputācija? Vai klienti uzticas jūsu uzņēmuma vadībaivai arī uzskata viņus par meļiem? Vai jūs atalgojat savu vadības komandu un personālu par sasniegumiem finanšu vai reputācijas rādītājos? Kas ir tie cilvēki, kuri iebilst vai pretojas jūsu biznesam, un ko viņi cenšas ar to panākt?
Ja zināt atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, jūs esat pats savas reputācijas saimnieks. Savukārt, ja rūpes par savu labo slavu esat atstājis pašplūsmā, iespējams, jūsu konkurenti vai nelabvēļi nepalaidīs garām iespēju likt jums nemitīgi aizstāvēties un justices nemīlētam, nenovērtētam, kā arī sodītam par veiksmi un sasniegumiem.
Kā atgūt savas reputācijas kontroli un uzņemties iniciatīvu, grāmatā Reputācijas vadības stratēģijas. Situāciju, krīžu un korporatīvās sociālās atbildības vadīšana skaidro korporatīvās reputācijas speciālists Endrjū Grifins (Andrew Griffin).
Inga Balode
Darba kolektīva saliedētība.
Rubrika - Uzņēmēja rokasgrāmataŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Efektīvs darba kolektīvs bieži vien asociējas artādu kolektīvu, kas ir saliedēts. Vai simpātijas un
draudzība ir grupas saliedētības atslēga? Izrādās, ka ne vienmēr. Cilvēki iesaistās attiecībās ar citiem un
izveido neformālās grupas dažādu iemeslu dēļ. Šajā rakstā lasi, kā atšķiras sociāli-emocionālā saliedētība un instrumentālā saliedētība. Arī par to, vai saliedēts darba kolektīvs ir produktīvāks un efektīvāks. Diemžēl sakarība starp darba kolektīva saliedētību un tādarbības rezultātiem ir neviennozīmīga. Kādi ir riskisaliedētā kolektīvā?
Iveta Ozoliņa-Ozola
Nelielam biznesam vairāki īpašnieki.
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Anita Mežinska, MBA, LBKA biedre, SIA Megate un SIA Kentaura staļļi īpašniece un valdes locekle, Liepājas Universitātes lektore, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja.
Biznesa uzsācējiem bieži rodas jautājumi: „Vai es spēšu strādāt/vadīt viens? Vai man nebūs bail no lielās atbildības nastas? Ar ko es parunāšu un dalīšos savās domās, kad būs nopietnas problēmas?"
Anita Mežinska
Uzņēmējdarbība ar skatu nākotnē
Rubrika - PieredzeŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar Sabiedrības par atklātību Delna direktori Lauru Miķelsoni.
Laura Miķelsone ir sabiedrības par atklātību Delna direktore. Savu pieredzi viņa ir guvusi, strādājot ar dažādiem uzņēmumiem kā organizāciju attīstības konsultante, un arī pati ir darbojusies privātajā biznesā un strādājusi Ekonomikas ministrijā. Viņai ir bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā, kā arī maģistra grāds starptautiskajās attiecībās.
Intervija
Nedari citam to, kas pašam nepatīk!
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar Jāni Nagli viesnīcas Islande Hotel ģenerāldirektoru.
Uzņēmējs Jānis Naglis, lai celtu Latvijas prestižu ārzemnieku acīs, šogad atjaunoja sev piederošo taksometru biznesu - darbību atsāka uzņēmums SIA Baltic Taxi. Konkurneti uz to atbildēja šaujot.
Intervija
Biznesa ētika kā organizācijas kultūras sastāvdaļa.
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Sandra Zariņa, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja-konsultante.
Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka bizness un ētika ir divi nesavienojami jēdzieni. Šobrīd, kad pasaule pieredzējusi milzīgas mahinācijas, kā rezultātā bankrotējuši lieli, starptautiski uzņēmumi, arvien biežāk uzņēmējdarbības vidē parādās tādi jēdzieni kā ētikas kodekss, godīga konkurence un sociālā atbildība.
Sandra Zariņa
Kam tas viss ir vajadzīgs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.
Kristiana Lapiņa
Kā padarīt biznesu ilglaicīgu un saglabāt naktsmieru?
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Andris Pētersons, Dr. sc. soc., Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns.
Uzņēmuma vadības lēmumiem un rīcībai ir jāatbilst gan sabiedrības, gan paša uzņēmuma interesēm un izpratnei, jo uzņēmuma vadības pienākums, paturot prātā peļņas gūšanu, pirmām kārtām, ir rīkoties tā, lai vadītāja darbības rezultātā vairotos kopējais sabiedrības labklājības līmenis un labpatika prêt uzņēmumu.
Intervija
Biznesā jātur vārds
Rubrika - VadībaŽurnāls - decembris 2009, janvāris 2010
Intervija ar SIA Rīgas Meži valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu.
Aivars Tauriņš ir cilvēks, par kuru var teikt - „dzimis vadītājs". Viņa vadītie uzņēmumi ir bijuši veiksmīgi un pelnoši. Deviņdesmito gadu sākumā viņš izveidoja un vadīja vienu no pirmajiem Latvijas valsts kopuzņēmumiem - SIA Kompeksim Rīga. Toreiz saldējums Pingvīns bija tik iekārojams, ka pēc tā uz Brīvības ielas un citur stāvēja garas rindas. Vadošā darba pieredze ir gūta, strādājot par VAS Rīgas Tirdzniecības osta prezidentu, Ventspils termināla Noord Natie valdes un padomes priekšsēdētāju, AS Preses nams padomes priekšsēdētāju. Viņš ir arī viens no SIA Euroskor Latvijā īpašniekam. Šobrīd viņš vada Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas Meži.
Intervija
Ateljē Überall.
Rubrika - MākslaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar franču mākslinieku Džulianu Bahu.
Franču mākslinieks Džulians Bahs atrada pamestu telpu Berlīnes rajonā - Kroicbergā (Kreuzberg), uz Oppelner ielas, kuru viņš sāka uzlabot un izveidot par savu telpu - multifunkcionālu ateljē, kurā darboties ar projektoriem, veidot video, performances, teātri un skaņu ierakstu studiju, kā arī veidot dažādus vorkšopus. Tā radās viņa ateljē Überall.
Intervija
Vai jūsu komanda prot labi saspēlēties un pārspēt konkurentus?
Rubrika - Grāmatu apskatsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Apskatu sagatavoja Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.
Lai komanda strādātu efektīvi un spētu rast optimālākos risinājumus sarežģītās situācijās, svarīgi, lai tā tiktu veidota, izvēloties tos, kuri patiesi spēj sastrādāties. Laba komanda uzņēmumu padara spēcīgāku par konkurentiem. Savukārt speciālisti, kuriem ir lielisks CV un pieredze, bet kuri nespēj "saspēlēties", uzņēmumu atstāj zaudētājos. Veidojot komandu, vadītājiem un personāla atlases speciālistiem būtu svarīgi apzināties, ka ilgtermiņā komandas darba rezultāts būs atkarīgs nevis no tā, ko darbinieki zina vai kādas prasmes viņiem piemīt, bet gan no tā, kā šīs personas izturēsies komandā, - savā grāmatā Komandu lomas darvbavietā atzīst R. Meredits Belbins (R. Meredith Belbin).
Inga Balode
Alerģija – sadzīvot vai ārstēt?
Rubrika - VeselībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar ģimenes ārsti, alergoloģi Signi Puriņu.
Kad cilvēks sasirgst ar iesnām, viņam sāk kasīties kakls, nereti pirmā doma ir - tā ir saaukstēšanās. Tad šī saaukstēšanās ievelkas mēnesi, divus, trīs, tad pierimst un pēc laika atkal atkārtojas. Kamēr beidzot cilvēks aiziet pie ģimenes ārsta, alergologa vai pulmonologa un uzzina, ka tā patiesībā ir alerģija.
Intervija
Kopā ar ģimeni – latviskā nometnē
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar vecmāti, ģimenes veselības centra Stārķa ligzda vadītāju Dinu Cepli.
Dinas Ceples ikdiena ir laimīga ģimene, veiksmīgs bizness, nenormēts vecmātes darbs un studijas rezidentūrā. Savukārt brīvo laiku viņa pavada, pilnveidojot sevi un stiprinot ģimenes saites. Tieši tāpēc divreiz gadā Dina kopā ar ģimeni dodas uz „3x3" nometni, kurā visbūtiskākais ieguvums ir kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar vīru, meitu un dēliem.
Intervija
Dzīvie miroņi 1. daļa
Rubrika - PieredzeŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Rakstu pēc Deivida Bolhovera grāmatas Dzīvie miroņi sagatavoja Ilgvars Zihmanis.
2005. gadā Deivids Bolhovers sarakstīja grāmatu Dzīvie miroņi (The Living Dead), kurā apskatījis jautājumu par to, kas īsti notiek daudzos mūslaiku birojos. Proti, daudzu uzņēmumu birojos mitinās dzīvie miroņi - demotivēti darbinieki, kuru dzīves jēga ir bezjēdzīgi nosist garās stundas savā darba vietā, saņemt algu un reizi pa reizei pierādīt priekšniecībai savu „noderīgumu".
Ilgvars Zihmanis
Mazā biznesa meitenes
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Mazais un vidējais bizness, kā zināms, ir valsts un tās iedzīvotāju labklājības mugurkauls. Arī Latvijā (vismaz teorētiski) valsts un tās iestādes mazajam biznesam pievērš lielu uzmanību. Kopumā ņemot, mazā biznesa apjomi un apgrozība atbilst kategorijai „iztikšanai pietiek...". Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumi, kuros strādā pāris trīs cilvēki, nevar sapelnīt miljonus. Divām amerikāņu meitenēm pietika ar labu ideju, uzņēmību un drusku veiksmes.
Ilgvars Zihmanis
Klientu apkalpošanas kvalitāte: nevis vajadzēja vai vajadzēs, bet vajag!
Rubrika - MārketingsŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Elīna Cine, SEB bankas pārdošanas atbalsta un servisa pārvaldes vadītāja.
Šodien, kad virkne uzņēmēju ir pārņemti ar rūpēm par sava uzņēmuma darbību, pieprasījuma samazināšanos, klientu noturēšanu vai piesaisti, jautājumā par klientu apkalpošanas kvalitāti un servisu iezīmējas divas frontes: vieni, kas saka, ka par kvalitāti ir jādomā vienmēr, un otri - tā šobrīd nav prioritāte, galvenais - izdzīvot.
Elīna Cine
Kāpēc vadītāji nevada?
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Aleksandrs Fridmans, konsultāciju kompānijas Amadeus Group pārvaldošais partneris, Educatio vieslektors.
Tautas novērojums: ja jūsu boss optimistiski paziņo par to, ka viņam radusies perspektīva ideja, tad ļoti iespējams, ka jums būs jādara apnicīgs un bezjēdzīgs darbs.
Aleksandrs Fridmans
CV-Online Latvia svin 10 gadu jubileju
Rubrika - PersonālvadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītāju Aivi Brodiņu.
Darba meklētāju un darba devēju vidū jau desmit gadus populārs ir karjeras vortāls www.cv.lv . Šobrīd CV-Online Latvia ir vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Latvijā, kura vortālā ir reģistrējušies vairāk nekā 290 000 lietotāju un kurā pieejama visplašākā informācija par darba piedāvājumiem.
Intervija
Ko izvēlēties – fokusa grupu vai padziļinātu individuālu aptauju?
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre, vadības zinātņu un mārketinga konsultante.
Mārketinga pētījumiem pēdējā desmitgadē ir daudz lielāka nozīme nekā agrāk, jo līdzīgu produktu daudzums ir milzīgs. Šodien pircēji ir izvēlīgi un prasīgi. Viņu uzvedība brīžiem šķiet neprognozējama, tādēļ nozīme ir visam, sākot no iepakojuma un beidzot ar piegādi. Pat šajā krīzes laikā cena nav galvenais izvēles kritērijs, un ir svarīgi zināt, kā strādā reklāma, pozicionēšana, diferenciācija un citi mārketinga elementi.
Elga Zēģele
Ķēdes posms uzņēmējdarbībā
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieci juridiskajos un funkciju jautājumos Inu Kļaviņu.
Svarīgākais un atbildīgākais lēmums ir - ar ko es gribu nodarboties. Uzņēmuma reģistrēšana ir vienkārša un salīdzinoši lēta procedūra, bet, kas attiecas uz tālāko, cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš grib kaut ko darīt, un viņam jau iepriekš jābūt informētam un jāapzinās, ko nozīmē uzņēmējdarbība - tā ir arī grāmatvedība un dažādas atskaites. Uzņēmējdarbība ietver pienākumus un atbildību.
Intervija
Mazais bizness jeb Minhauzeni
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Kristiāna Lapiņa medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Situācijā, kad var runāt par nepārprotamu ekonomisko krīzi, cilvēki sāk lauzīt galvu, kā izvilkt sevi aiz matiem no purva - gluži kā Minhauzens. Ja var ticēt nostāstiem, viņam tas izdevās. Mums varētu nebūt tik viegli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pasaules ekonomika attīstās uz globalizācijas procesu bāzes. Mēģināt to apiet vai ignorēt ir tas pats, kas raudzīties pasaulē caur lēcām, kas simtkārtīgi aiztur gaismu.
Kristiana Lapiņa
Latvija krustcelēs
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Jānis Ozoliņš un Arturs Štamers, SIA Demarsch konsultanti.
Uzņēmējdarbības pamatlikums par to, ka, lai gūtu peļņu, vispirms ir jāveic investīcijas, nekur nav pazudis arī šajos laikos. Jautājums - kas tiek uzskatīts par investīcijām, vai vienmēr tā ir tikai nauda?
Arturs Štamers
Par mācību efektivitātes novērtēšanu
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Donalda Kirkpatrika mācību novērtēšanas modelī visi līmeņi ir vienlīdz svarīgi, un katra līmeņa vērtējumam ir mērķis atklāt informāciju, kas svarīga gan mācību ieguvumu novērtēšanai, gan mācību programmu turpmākai uzlabošanai, gan visas organizācijas mācību stratēģijas izvērtēšanai.
Rūta Lūse
Jaunu produktu izstrādāšanas posmi
Rubrika - Uzņēmēja rokasgrāmataŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
„Jauns produkts" nav greznība, bet objektīva nepieciešamība. Tā organizācija, kas neko nemaina savā „produktā", riskē atpalikt no dzīves un palikt nevajadzīga vai par „sabiedrības nastu".
Intervija
Vides mākslas festivāls
Rubrika - MākslaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Ikšķiles Vides mākslas festivāla idejas autoru Ivaru Zukuli.
Latviešiem ir ārkārtīgi labi mākslinieki - tēlnieki, kuri ar arhitektiem dzīvo katrs savā, paralēlā pasaulē. Ar Vides mākslas festivālu, kurš šogad notiks no 4. līdz 16. augustam, gribam savest kopā tos, kas veido vidi un vides mākslu. Katra spēkos ir vidi pilnveidot, padarīt to skaistāku, ienest tajā prieku, iestādot koku, puķi vai krūmu. Arī katrs pats var daudz ko darīt, piemēram, no pārpalikušiem dēļiem uztaisīt puķu kasti. Vienīgi jādomā, kur un kā to novietot. Un te kā iedvesmas avots nāk talkā mūsu festivāls. Mākslinieki tāpēc ir aicināti, lai rosinātu katra interesenta iztēli.
Intervija
Ko izvēlēties kontaktlēcas vai brilles?
Rubrika - VeselībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar acu ārstu, optometristu Retu Skricki.
Atrast piemērotākās kontaktlēcas ir daudz sarežģītāk nekā piemērot brilles. Briļļu lēcā ir tikai daļa no tā, kas ir kontaktlēcā. Brillēm nav tik lielu variāciju, jo briļļu stikli atrodas tālāk no acīm. Acu ārstam- optometristam Retam Skrickim ir savs skaidrojums tam, kāpēc kontaktlēcas tāpat kā agrāk, lielākoties, lieto sievietes, bet vīrieši parasti izvēlas brilles.
Intervija
Suns nav rotaļlieta
Rubrika - StilsŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar SIA Liberta vadītāju Kristīni Libertu.
Bieži suņi tiek ņemti bērniem, sievām, vīriem, bet, manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo tas ir nopietns lēmums, suns nav rotaļlieta. Es nekad nedotu savus kucēnus tādiem cilvēkiem, kas saka - gribu to kādam uzdāvināt. Cilvēkam ir jābūt gatavam, viņam ir jāsaprot, ko viņš dara un kādu atbildību uzņemas. Suns, ienākot ģimenē, maina visus dzīves paradumus, tas ir jauns ģimenes loceklis.
Intervija
Burājot ar Latviju sirdī
Rubrika - VaļasprieksŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Uģi Kalmani SIA Hanza jūras aģentūra juristu un valdes locekli.
Uģim Kalmanim burāšana nav tikai vaļasprieks - pirmkārt, tā ir iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē. Viņš ir nozīmīgi ietekmējis burāšanas attīstību mūsu valstī, veicinājis jauniešu apmācību, piedalījies regatēs, kurās iegūtas godalgotas vietas, kā arī atvedis starptautiskas regates uz Latviju. Tajā pašā laikā viņš ir paspējis kļūt par jahtas Spaniel kapteini un piedalīties unikālās ekspedīcijās. Turklāt vairāk nekā 25 gadu laikā viņš nav zaudējis ne kripatas no prieka, ko viņam sagādā burāšana.
Intervija
Uzlikt savu dzīvi uz paplātes-eksistenciālā psihoterapija
Rubrika - Psihoterapijas metodesŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar psihologu, eksistenciālās psihoterapijas psihoterapeiti Baibu Purvlīci.
Ir dažādi veidi, kā definēt, kas ir eksistenciālā psihoterapija, vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir dzīves analīze. Pamatā koncentrēšanās nav uz cilvēka simptomiem vai problēmām, bet mēs skatāmies uz visu dzīvi kopumā. Tas palīdz cilvēkam analizēt pašam savu dzīvi.
Intervija
Nr.2. Vorens Bafets
Rubrika - Biznesa dižgariŽurnāls - augusts, septembris 2009
Ja tā rūpīgi pavēro, tad pasaules miljardieru saraksta augšgalā vietu sadalījums ir visai nosacīts. To ietekmē ekonomiskais stāvoklis, valūtu kursu svārstības, akciju vērtība un citas gudras padarīšanas. Vorenam Bafetam ar iesauku „Omahas orākuls" sen vairs nav jāpierāda, ka ar investīcijām var nopelnīt, jo viņš ar saviem 37 miljardiem dolāru ir otrais numurs šai sarakstā. Pat neskatoties uz 25 miljardu dolāru zaudējumu gada laikā, kura dēļ viņam nācās pirmo vietu atkal atdot Bilam Geitam...
Ilgvars Zihmanis
Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā – optimisms
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore.
Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistītaar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.
Kristiana Lapiņa
Efektivitāte un produktivitāte
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - augusts, septembris 2009
Iveta Ozoliņa - Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā.
Kas ir „efektivitāte"? „...Efektivitāte ir rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu, tas ir, izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Citiem vārdiem, kaut kas ir efektīvs, ja ir sasniegts mērķis un tas sasniegts ar optimālu resursu patēriņu. Bieži vien „efektivitāti" saista ar maksimālo mērķu sasniegšanu pie minimāliem patēriņiem. Bet tas ne vienmēr ir pareizi.
Iveta Ozoliņa-Ozola
Veiksmes stāsts
Rubrika - PieredzeŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar SIA Komercizglītības centrs valdes priekšsēdētāju Ligitu Šmeili.
Komercizglītības centrs biznesa tālākizglītības jomā
darbojas jau vairāk nekā 16 gadus. Viņi ir savas nozares veterāni un joprojām aktīvi tirgus dalībnieki. Pēc Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas apkopotajiem datiem par apgrozījumu no mācību pakalpojumu pārdošanas 2008.gadā savā nozarē ir lielākais spēlētājs.
Intervija
Mācības organizācijā un biznesa rezultāti
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Rūta Lūse un Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra Spring Valley konsultanti.
Šī brīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ļoti daudzos uzņēmumos darbinieku mācību un attīstības jautājumi nav prioritāšu saraksta sākumā. No uzņēmuma vadības puses skatoties - pamatoti. Savukārt, no organizācijas attīstības aspekta skatoties, joprojām jāatgādina, ka darbinieku attīstības un apmācības jautājumi uzņēmumos ir skatāmi nevis kā īslaicīgi kompetenču paaugstināšanas un darbinieku motivācijas kursi, bet gan kā nopietni stratēģiski instrumenti uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai ilgtermiņā.
Rūta Lūse
Pareizā matemātika
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieku Ediju Purmali.
SIA Arčers ir dibināts 1992. gadā. Sākumā uzņēmuma dibinātāji izmēģināja visdažādākos biznesa veidus - auto detaļu, mēbeļu, santehnikas tirdzniecību. Tā ir tikai neliela daļa no visa tā, kas tika darīts. Tikai pamazām izkristalizējās uzņēmuma galvenais darbības lauks, kas ir šodien - būvniecība.
Intervija
Galvenās vadības funkcijas mazajā un vidējā biznesā
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Anita Mežinska, MBA, LBKA biedre, SIA Megate un SIA Kentaura staļļi īpašniece un valdes locekle, Liepājas Universitātes lektore, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja.
Bizness - dīvains vārds. Man gan jēdzieniski, gan pēc skanējuma daudz tuvāks vārds ir uzņēmējdarbība. Tā ir uzņēmīgu cilvēku nodarbošanās, ja jums tīk - arī savdabīgs dzīves veids, jo bez uzņēmības biznesā ilgstoši noturēties nevar.
Anita Mežinska
Tikai nevajag stāvēt uz vietas!
Rubrika - VadībaŽurnāls - oktobris, novembris 2009
Intervija ar izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilddirektori Aivu Vīksnu.
Uzsākt savu biznesu, tas ir lēkt nezināmajā. Tam ir vajadzīgas zināšanas, bet apkārt ir ļoti daudz uzņēmēju ar pieredzi. Mūsu mentalitātes problēma ir tā, ka mēs baidāmies iet runāt un jautāt. Mācot iesācējus, es saku - uzrakstiet tam uzņēmējam, kam jūs gribat uzdot jautājumu, jo neviens jums par šo uzdrošināšanos nesitīs. Ja viņam nebūs laika, ja viņš negribēs tikties, tad tā arī atbildēs, bet tas nebūs pasaules gals.
Intervija
Nedrīkst visas olas turēt vienā groziņā!
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar A/s Balticovo vadītāju Arni Veinbergu.
A/s Balticovo ir ne tikai konkurētspējīgs, bet viens no labākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Pēdējo gadu laikā tā attīstībā investēti 24 miljoni latu, bet kopējais plānoto investīciju apjoms ir 26 miljoni. Uzņēmuma ražošanas jaudas palielinājušās 2,5 reizes, un šogad 70% no saražotā nonāks Eiropas tirgū.
Intervija
Eiropas Savienības struktūrfondi - iespēja uzņēmumu attīstībai
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Intervija ar Lidiju Škoļniju SIA EUROPROJECTS valdes priekšsēdētāju.
Šobrīd uzņēmumiem gandrīz vienīgā iespēja savu projektu realizēšanai ir Eiropas struktūrfondi. Tos vajadzētu izmantot arī tiem, kas nolēmuši mainīt savu darbību. Tā ir reāla nauda, kas Latvijai pienākas. Jautājums ir par to, vai mēs pratīsim šo naudu paņemt.
Intervija
Vislielākā investīcija – mācīties!
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2009
Mums jau no paša sākuma bija tēze - „Kas par velti mācās, tas par velti mācās!" , un par valodu apguvi cilvēkiem ir jāmaksā, viņiem jājūt personīga atbildība un vēlme, samaksājot par mācībām. Viņiem ir jāsaprot, ja neapmeklēs nodarbības, tad nevarēs iemācīties, līdz ar to arī nauda izkūpēs vējā. Tādēļ mācības nav bijušas par brīvu, un tas disciplinē, skaidro Silvija Kārkliņa Valodu Mācību centra, ko atklāja Velsas princis Čārlzs vienīgā valdes locekle.
Intervija
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Kasparu Kapenieku LU Fizikas un Matemātikas fakultātes maģistrantu .
Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums - apmācības, procedūras. Galvenais ir zinošs personāls. Tehniskās lietas veido var būt kādus 30% no visa - par to ir pārliecināts Rīgas domes IT centra datu centra priekšnieks Kaspars Kapenieks.
Jo vairāk cilvēks par sevi izvieto informāciju publiskajā telpā, jo vieglāk ir izmantot šī cilvēka identitāti, personīgos datus, lai pēc tam kaut kādā veidā ar to manipulētu.
Intervija
Par naudu nopirkta pārākuma sajūta
Rubrika - PsiholoģijaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar Viesturu Reņģi psiholoģijas zinātņu doktoru, LU profesoru.
Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi - tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.
Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt brīnumiem, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām", kā arī tam, ka psiholoģiski treniņi var radikāli mainīt viņu dzīvi. Tas šiem "jaunu un universālu metožu" izgudrotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu, jo daudzi no viņiem darbojas, izmantojot daudzlīmeņu marketingu (Multi-level Marketing), kur viens turīgs cilvēks iesaista nākamo. Viena no galvenajām viņu mērķa auditorijām ir uzņēmējs.
Visām šīm kustībām ir atstrādāta efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka tev nav naudas vai arī pārliecinās, ka tu esi zinošs un ka tev nav personības problēmu. Viņus interesē nauda, un viņiem ir informācijas avoti un veidi, kā uzrunāt psiholoģiski nelīdzsvarotus, bagātus cilvēkus.
Intervija
Biznesa drošībā ieguldītie līdzekļi atmaksājas
Rubrika - VadībaŽurnāls - aprīlis, maijs 2009
Intervija ar SIA Nameks valdes priekšsēdētāju Andri Griguli.
Par drošību parasti sākam domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis. Apsardzes uzņēmuma SIA Nameks valdes priekšsēdētājs Andris Grigulis uzskata, ka dzelzs durvis un restes, uzliktas mājai, to nenosargās. Mūsdienās apsardzes jautājumu risināšana ir daudz komplicētāka un nav vairs iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, jo biznesa drošību apdraud ne vien fiziski iebrukumi, bet arī spiegošana un informācijas zagšana.
Intervija
Mācīties - nozīmē interesēties par dzīvi!
Rubrika - IzglītībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Juris Rijnieks ir režisors, pasniedzējs, psihologs un terapeits, kuram piemīt mācīšanās kāre un ir spēcīgi izteikts "mūžīgā studenta" sindroms.
Juris Rijnieks intervijā par kreativitāti saka: "No vienas puses, tas ir ļoti viegli definējams jēdziens - tā ir spēja jebkurā situācijā saskatīt iespējas, atbildot uz jautājumu - kas vēl? Piemēram, tas par, ko mēs domājam ir tas un tas, bet - kas vēl? Kreativitāte ir spēja domāt šādā veidā un meklēt jaunus risinājumus, iespējas. No otras puses, kreativitāte ir sarežģīta, jo tā ir spēja iziet "ārpus rāmjiem". Tā ir saistīta ar mākslinieciskumu, jo, lai nojauktu robežas prātā ir jāveido daudz un dažādas asociāciju domu virknes, analoģiju domu virknes, līdzību domu virknes."
Intervija
Kas ir kreativitāte?
Rubrika - Organizāciju attīstībaŽurnāls - decembris 2008, janvāris 2009
Kreatīvs vadības stils pēc savas dabas ir tāds, kas meklē problēmas. Šāds stils iedrošina cilvēkus apšaubīt status quo (pašreizējo stāvokli), saskatīt problēmas savā ikdienā, ieteikt jaunas un radošas pieejas utt. Lai gan bieži vien cilvēki saka, ka to visu dara, tomēr daudzi vadītāji noraida jebkādas šādas aktivitātes.
Arturs Kroplejs
Liberālu pieeju un biznesa domāšanu var sajust Turībā!
Rubrika - VadībaŽurnāls - augusts, septembris 2008
Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis stāsta: "Mans bizness ir nodrošināt vislabākos iespējamos apstākļus zināšanu saņemšanai. Esmu darbojies arī citās biznesa sfērās, un katrā no tām ir savas īpatnības, kas patīk vai nepatīk. Ir teiciens - ja darbs traucē hobijam, tad darbs ir jāmaina. Par sevi varu teikt, ka man šis bizness patīk. Bet arī šajā medus burkā ir viena liela darvas karote - pārlieku liela šīs nozares politizācija un birokratizācija."
Ārpakalpojumi - biznesa atbalsts
Rubrika - Darba organizācijaŽurnāls - jūnijs, jūlijs 2008
Katrs uzņēmums izmanto kaut kāda veida pakalpojumus, piemēram, reti kurš pats birojā tīra paklājiņus, un reti kuram ir savi kurjeri. Ļoti daudz ir tādu lietu, kuru nodrošināšanai mēs izmantojam citus uzņēmumus. Toma Zirdziņa vadītais uzņēmums sniedz pilnu biznesa vadības atbalsta paketi, tas ir, juristu pakalpojumi, grāmatvedība, finanšu un grāmatvedības vadība.
Psiholoģiskie fenomeni sociālajās grupās: deindividuācija
Rubrika - MeistarklaseŽurnāls - oktobris, novembris 2008
Deindividuācijas teorijas pirmsākumi tiek saskatīti franču sociālā psihologa un sociologa Gustava Le Bona (Gustave Le Bon) darbā „Pūļa psiholoģija", kas izdots 1895. gadā. Tajā Le Bons spilgti apraksta, kā cilvēks psiholoģiski mainās, atrodoties pūlī. Viņš rakstīja, ka „pūlis vienmēr ir intelektuāli zemāks par atsevišķu indivīdu...Cilvēks pūlī ir nepastāvīgs, lētticīgs, neiecietīgs, kļūst mežonīgs un nikns kā primitīvās radības...". Le Bons uzskatīja, ka linčojošā pūļa agresīvā un amorālā uzvedība izplatās kā infekcija, graujot cilvēka morālās jūtas un paškontroli. Tas liek pūlim veikt destruktīvās darbības, kuras neviens atsevišķi neizdarītu.
Iveta Ozoliņa-Ozola